Bauskas novada deputāti plāno veidot darba grupu "Rail Baltica" izvērtēšanai
Bauskas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas vadītāja Aija Spriņķe aģentūru LETA informēja, ka par šo ieceri šonedēļ domē diskutēts, ka šodien varētu tikt sasaukta Bauskas novada domes ārkārtas sēde, taču pagaidām domē tas vēl nav izlemts, taču pati iecere netiek noraidīta un to apsver.
Kā aģentūru LETA informēja Vecsaules pagasta iedzīvotāju pārstāve Ineta Niedra, pagājušajā sestdienā, kad Vecsaules pagasta Pētermuižā notika iedzīvotāju tikšanās ar "Rail Baltica" plānotāju pārstāvi, pilnsabiedrības "RB Latvija" izpētes darba grupas telpiskās plānošanas ekspertu Neilu Balgali un SIA "Grupa93" plānotāju Kristīni Casno, klātesošie apjautuši, ka apspriešanas process tiek sasteigts, ignorējot dažādas alternatīvas, tāpat no sarunām ar plānotājiem radušās bažas, ka valdība šo procesu varētu turpināt, ignorējot gan pašvaldības plānojumu, gan iedzīvotāju intereses.
Niedra informēja, ka sapulcē piedalījās daudzi nekustamo īpašumu saimnieki, kuru īpašumus, pēc apzīmējumiem plānā, skar gan "zaļās" joslas, gan "sarkanās" joslas trases variants. Piedalījās arī atsevišķi Bauskas novada domes deputāti, gan pilnsabiedrības "RB Latvija" pārstāvji, gan žurnālisti.
Sapulces laikā tika apspriestas problēmas, kas rodas ieplānotajā "zaļās" trases variantā, proti, šāds trases novietojums neatbilst ne 2012.gadā apstiprinātajam Bauskas novada teritorijas plānojumam, ne Bauskas novada ilgtermiņa attīstības stratēģijai, jo zaļās trases variants Vecsaules pagastā neiet vienotā koridorā ar plānoto autoceļa E67 posmu, kā arī skar daudz vairāk dzīvojamo māju un saimniecību, nekā sarkanais variants vai teritorijas plānojumā jau ieplānotais autoceļa posma E67 koridors.
"Liela skaidrība neradās, zināmā mērā apstiprinājās bažas, ka iepriekš jau viss ir izlemts un būs "A" jeb "zaļais" variants, un no "Rail Baltica" plānotāju puses neko vairs mainīt nevar, kaut plānotāju pārstāvji apgalvoja pretējo," secināja Niedra.
Viņa pauda bažas par diskusijas gaitā neformālā gaisotnē dzirdēto, kad plānotāju pārstāve Casno privātā sarunā izteicās, ka "nav, ko te cīnīties, tāpat jau augstākajā līmenī tiek gatavots lēmums, lai atzītu "Rail Baltica" par nacionālas nozīmes objektu, kas tiks pieņemts maijā, un tad jebkuri privātpersonu vai pašvaldību iebildumi netiks ņemti vērā".
"Šādi "draudi" no "Rail Baltica" pārstāvjiem tiek saņemti ik pa laikam. Turpmākā plānotāju rīcība parādīs, vai ticēt vai neticēt Balgaļa runām un Casno solījumiem, ka viņi ir par sadarbību ar iedzīvotājiem," pauda Niedra.
Sapulcē iedzīvotāji nolēma ieteikt Bauskas novada domei veidot darba grupu no novada iedzīvotājiem, kuri pārstāv dažādas intereses, pagastu pārvalžu vadītājiem, deputātiem, plānošanas speciālistiem, "Rail Baltica" projekta pārstāvjiem, lai veidotu optimālāko dzelzceļa trases variantu, kas skartu pēc iespējas mazāk dzīvojamo māju Bauskas novadā, informēja iedzīvotāju pārstāve.
"Zināmā mērā sapulce attaisnojās, jo no Bauskas novada domes deputātiem Aivijas Kursītes, Aleksandra Novicka, Jāņa Rumbas, Voldemāra Čača un Mārītes Ķikures, kuri izprata situāciju, saņēmu uzaicinājumu pirmdien ierasties Bauskas novada domē, lai kopīgi ar deputātiem apspriestu iespēju veidot Bauskas novadā darba grupu," pauda Niedra.
Viņa informēja, ka uz pirmdienas tikšanos ar deputātiem bija ieradusies arī plānotāju pārstāve Kristīne Casno, kura prezentēja "Rail Baltica" maršrutus Bauskas novadā, apliecinot, ka "A" jeb "zaļais" variants ir pats piemērotākais. "Sarkanais" variants tika noraidīts kā nepiemērots, pēc Niedras domām, apzināti maldinot deputātus.
"Tomēr deputātiem radās šaubas, vai viss ir tā, kā tiek stāstīts. Vienojāmies par darba grupas izveidi, kuru deputāti solīja apspriest Bauskas novada domes ārkārtas sēdē," skaidroja Niedra.
Kā ziņots, Bauskas novada Vecsaules pagasta Pētermuižas iedzīvotāji sestdien, 11.aprīlī, tikās ar "Rail Baltica" plānotājiem un SIA "Grupa93" plānotājiem, lai diskutētu par pašvaldības teritorijas plānojuma un iedzīvotāju interešu ignorēšanu.
Iepriekš Niedra sacīja, ka Pētermuižas iedzīvotāji ir šokēti un izmisuši par to, kā notiek plānotā dzelzceļa "Rail Baltica" sabiedriskā apspriešana, un arī par pašvaldības nepietiekošo ieinteresētību iedzīvotāju likumīgo interešu aizstāvībā. "Mūsu mērķis ir panākt rēķināšanos ar Bauskas novada teritorijas plānojumu," skaidroja iedzīvotāju pārstāve.
"Versija, ka dzelzceļš varētu šķērsot Vecsaules pagasta robežu, līdz šim nav tikusi apspriesta. Mēs, Vecsaules pagasta iedzīvotāji, to uzzinājām pēkšņi, saņemot uzaicinājumu uz sabiedrisko apspriešanu 3.martā," pauda Niedra.
Viņa skaidroja, ka 2012.gada 26.aprīlī Bauskas novada domē tika apstiprināts Bauskas novada teritorijas plānojums 2012.-2013.gadam un izdoti saistošie noteikumi "Bauskas novada teritorijas plānojuma 2012.-2023.gadam grafiskā daļa un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi".
"Šajā plānojumā, kurā ir iezīmēta "Rail Baltica II" perspektīvā plānotā trase, tā būtiski atšķiras no pašreiz piedāvātā "A" varianta. Saskaņā ar šo teritorijas plānojumu iedzīvotāji atjaunoja esošos īpašumus, cēla mājas, kuras, atbalstot "A" alternatīvu, būs pat jānojauc," skaidroja iedzīvotāju pārstāve.
Iedzīvotāji uzskata, ka arī novada dome izrādījusi nepieņemamu attieksmi pret iedzīvotājiem, solot un plānojot vienu dzelzceļa variantu, ļaujot iegādāties un attīstīt saimniecības, celt mājas, savukārt pēc pāris gadiem pēkšņi un vieglprātīgi piedāvājot citus, ar iedzīvotājiem neapspriestus variantus.
"Tā tiek pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Saskaņā ar Satiksmes ministrijas ieteikumiem 2012.gadā veikts Bauskas novada teritorijas plānojums. Izstrādājot lokālos teritorijas plānojumus pašvaldības tos parasti apspriež ar iedzīvotājiem, jo šis dokuments ir būtisks, plānojot katra iedzīvotāja nākotni. Mēs, iedzīvotāji, rēķinājāmies ar teritorijām, kuras paredzētas autoceļa E67 posma A4 Saulkalne-Bauska-Ārce izbūvei, kā arī dzelzceļa "Rail Baltica II" perspektīvai izbūvei vienotā koridorā. Ar mums šādas iespējamas izmaiņas netika apspriestas," iepriekš skaidroja Niedra.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
Patlaban vēl nav sarunu par gatavām trasēm, bet gan pirmā saruna ar iedzīvotājiem par iespējamiem trašu variantiem, jo šobrīd ir izveidoti trašu koridori 300 metru platumā, taču vilcienam nepieciešams vien 40-60 metrus plata josla, aģentūrai LETA iepriekš pauda "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
Sākotnējā sabiedriskā apspriešana uzrādot Latvijas iedzīvotāju "pilsonisko izaugsmi, gatavību apspriest, diskutēt, līdzdarboties lēmumu pieņemšanā". Kā aģentūrai LETA iepriekš pauda Balgalis, viņaprāt, vairāk nekā 5000 iedzīvotāju būs piedalījušies sanāksmēs novados un Rīgā.
Uzņēmumā "RB Latvija" uzskata, ka izdosies izveidot trasi tā, lai pēc iespējas mazāk skartu iedzīvotājus un lai būtu draudzīgāka videi. No 4200 iespējami skartiem īpašumiem šis skaits esot samazināts līdz apmēram 2000, un tas būšot vēl mazāks.
Paredzēts, ka no 2014.gada līdz 2016.gadam tiek veikta detalizēta tehniskā izpēte, veicot daudzkritēriju analīzi un atlasot labākos variantus. Plānota ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sagatavošana, kā arī tehnisko risinājumu izstrāde. Tāpat plānota lokālplānojuma izstrāde, finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšana. Tiem iedzīvotājiem, kuru īpašumus skars trase, tiks nosūtīta personiska informācija.
No 2017.gada līdz 2019.gadam plānota īpašumu atsavināšana un projektēšana, savukārt no 2020.gada - līnijas Tallina-Rīga-Kauņa izbūve, kuru plānots pabeigt 2025.gadā, bet līdz 2030.gadam plānota savienojuma ar Varšavu izbūve. Līdz 2025.gadam šī satiksme vairāk tiks vērsta uz pasažieru apkalpošanu Baltijas valstu robežās. Trase būs piemērota 25 kilovoltiem, un šāds standarts ir arī Vācijā un Polijā, kur trases tiekot modernizētas.
LETA
Foto: Edijs Pālens/LETA
