Bauskas rātsnamā pabeigti visi rekonstrukcijas darbi
Kopumā Bauskas rātsnama rekonstrukcijas 3.kārtā izbūvēts kafejnīcas bloks un noliktavas telpas pagrabstāvā, ēkas pirmajā stāvā izveidotas garderobes telpas un Dzimtsarakstu nodaļas darba un arhīva telpas, otrajā stāvā radīti divi vēsturiska akmens portāla kamīni, kuluāri jeb svinību zāles priekštelpa, līgavas istaba un ceremoniju lielā svētku zāle ar greznu griestu veidojumu, trešajā (mansarda) stāvā izveidota vertikālo ekspozīciju izstāžu zāle, aprakstīja Bauskas novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas galvenā speciāliste Laine Baha.
Bauskas rātsnama un Rātslaukuma atjaunošana bija sadalīta trīs kārtās. Līdz šim īstenotas divas rekonstrukcijas kārtas ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējumu, tāpēc pašvaldība, ievērojot secīgu darbu plānošanu, 2013.gada janvārī sāka rātsnama rekonstrukcijas trešo kārtu, kas tika finansēta no pašvaldības budžeta un bija pēdējais posms projekta pilnīgai pabeigšanai un ēkas nodošanai ekspluatācijā.
SIA "Ota un partneri" kopš janvāra veica telpu iekšdarbus un radīja vēsturisku telpu vizuālo noformējumu, kā arī piešķīra rātsnama fasādei krāšņus vizuālos elementus - strūklaku ar lauvas galvu un pulksteni torņa fasādē, marmora melnbaltu grīdas flīžu klājumu pirmā stāva telpām, ozolkoka vairogparketa grīdu, krāšņus ceremoniju zāles griestus ar grebumiem un renesanses stilā ieturētu krāsojumu, vēsturiska stila ozolkoka durvis ar kaltiem rokturiem un citus elementus.
Bauskas pašvaldība Vecpilsētas rekonstrukcijas projekta attīstību ir mērķtiecīgi plānojusi jau kopš 80.gadiem, kad tika izstrādāts Bauskas rātsnama un Rātslaukuma rekonstrukcijas projekts. Rātsnama restaurācijas galvenā arhitekte bija Irēna Bākule (1945-2013). Bauskas rātsnama rekonstrukcijas projektu varētu uzskatīt par arhitektes mūža ieguldījumu un lielu dāvinājumu Bauskai, uzskata Baha.
Strādājot pie Bauskas rātsnama noslēdzošās kārtas rekonstrukcijas, darbs projektētājiem, projektu vadītājam, būvniekiem un darbu būvuzraugam bijis gana interesants un specifisks - bija jārada 17.gadsimtam raksturīgs telpu interjers, jāatrod risinājumi tam, kā labāk mūsdienu risinājumus integrēt vēsturiskajā interjerā.
Būvprojekta autors Kārlis Brakanskis no SIA "Komunālprojekts Jelgava", kurš pie rātsnama projekta strādā kopš 2005.gada, atzinis, ka ar gala rezultātu ir apmierināts. Brakanskis atceras, ka Bauskas pilsētas pārvaldes nosacījums bija ņemt savā projektēšanas komandā arī arhitekti Bākuli, ko arī darījuši, kopā strādājuši, strīdējušies, diskutējuši un mēģinājuši rast labākos iespējamos risinājumus rātsnama atjaunošanā.
"Žēl, ka kopš šā gada janvāra Bākules vairs nav, viņa bija spilgta persona kultūras pieminekļu restauratoru aprindās, viņas viedokli respektēja," atceras Kārlis.
Izjūtot projekta autores trūkumu, projektētāji kā spēcīgu konsultantu vēsturiskā interjera radīšanā piesaistīja Rundāles pils direktoru Imantu Lancmani un viņa māsu Laumu Lancmani. Pateicoties Lancmaņiem, Bauskas rātsnams var lepoties ar brīnišķīgi skaistu renesanses stila griestu krāsojumu.
"Uzteicams ir arī Rīgas Amatniecības vidusskolas skolēnu veikums, grebjot rozetes, zvaigznītes un Bauskas pilsētas vēsturiskos lauvas silueta ģerboņus, kas tagad rotā ceremoniju zāles griestus," pauda Baha.
Plānots, ka drīzumā rātsnama telpās atradīsies Dzimtsarakstu nodaļa. Turpmāk laulību ceremonijas varēs notikt vienīgajā līdz šim saglabātajā 17.gadsimta rātsnamā Latvijā. Tāpat šīs telpas tiks izmantotas reprezentatīviem pasākumiem, nelielām konferencēm, svinīgām pieņemšanām.
Bauskas rātsnams ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, kas pašvaldībai kā ēkas īpašniekam nosaka saistības attiecībā uz ēkas uzturēšanu un apsaimniekošanu. Rātsnama telpas tiks papildinātas ar vēsturiskām mēbelēm, apgaismes ķermeņiem, interjera priekšmetiem un citām nozīmīgām detaļām.
Kā ziņots, Bauskas novada pašvaldības iepirkumā par Bauskas rātsnama rekonstrukcijas trešās kārtas īstenošanu četru pretendentu konkursā uzvarējusi SIA "Ota un partneri" no Rīgas.
Uzņēmums īstenoja Bauskas rātsnama rekonstrukcijas trešo kārtu, kas tika finansēta no pašvaldības budžeta līdzekļiem, par 200 514 latiem, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Savukārt iepirkumā par būvuzraudzības veikšanu rātsnama rekonstrukcijas trešās kārtas būvdarbiem astoņu pretendentu konkursā uzvarējusi SIA "Būves un būvsistēmas" ar 1890 latu līgumcenu, neskaitot PVN.
Pirms tam, pagājušā gada jūlijā, Bauskas novada dome nolēma aizņemties 385 645 latus Bauskas rātsnama rekonstrukcijas 3.kārtas īstenošanai, aģentūru LETA iepriekš informēja Bauskas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Šomina.
Bauskas rātsnama rekonstrukcijas pirmā un otrā kārta tika īstenotas Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektā "Bauskas vēsturiskā centra atjaunošana jaunu tūrisma produktu attīstībai", savukārt trešās kārtas darbi pašvaldībai bija jāveic par saviem līdzekļiem.
2011.gada 28.decembrī Bauskas rātsnams tika nodots ekspluatācijā pēc rekonstrukcijas 2.kārtas. Rekonstrukcijas pirmajā kārtā tika sakārtots Rātslaukums, savukārt trešās kārtas gaitā tika paredzēts pilnībā pabeigt rātsnama iekštelpu atjaunošanu.
Otrās kārtas īstenošanas rezultātā pabeigtas un pieejamas rātsnama 1.stāva telpas, kurās atrodas Bauskas Tūrisma informācijas centrs. Otrās kārtas projekta izmaksas bija 470 600 latu, tai skaitā ERAF līdzfinansējums bija 399 821 lats.
Rekonstrukcijas darbus objektā veica būvuzņēmējs SIA "Rimts", atbildīgais būvdarbu vadītājs bija Sergejs Meierovics. Viņš kopā ar Rīgas Amatniecības vidusskolas audzēkņiem dāvināja Bauskas novada pašvaldībai dekoratīvi izkaltas koka sijas pēc vēsturiska parauga, kuras iebūvētas rātsnama 2.stāva ceremoniju zālē. Lai veiktu specializētos darbus rātsnamā, tika piesaistīti apakšuzņēmēji - SIA "Kvēle", SIA "Inbūv", SIA "Brīvmeistars", Sandra Utāne un citi.
Būvdarbi Bauskas rātsnamā tika sākti 2010.gada oktobrī, un tie notika ERAF līdzfinansētā projekta "Bauskas vēsturiskā centra atjaunošana jaunu tūrisma produktu attīstībai" gaitā.
Bauskas rātsnams celts 17.gadsimta sākumā, līdz 1740.gadam tas bija lielākais Kurzemes un Zemgales hercogistē un viens no lielākajiem Latvijā.
Jelgava, 1.okt., LETA.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors ell brown
