Āra betona kāpnes
No betona izgatavo smagnējus, masīvus, bet stabilus būvniecības elementus, kas nodrošina to kalpošanas ilgmūžību. Šīs īpašības pilnībā attiecināmas arī uz āra kāpnēm. Betona pakāpieni ir ļoti piemēroti āram, jo betons ir salizturīgs materiāls, kas ir pats galvenais rādītājs, izvēloties celtniecības materiālus piemājas kāpnēm. Viens no vislielākajiem betona pakāpienu plusiem ir tas, ka tiem veidojas smilšakmenim līdzīga, neslīdīga virsma. Tā kā betons ir salizturīgs, pakāpieniem nedraud sala izraisīti izbrukumi. No betona iespējams izveidot jebkuras formas pakāpienus. Mīnuss: betons ir porains materiāls, tāpēc vairāk smērējas nekā, piemēram, flīzes. Kāpnes tiek veidotas ļoti dažādas, - atšķiras gan izliekums, gan stāvums, augstums, garums, tāpēc tās izgatavo pēc individuālā pasūtījuma. Vislabāk ir meistaram atbraukt uz vietas, novērtēt situāciju un izveidot kāpnes, kas maksimāli atbildīs konkrētai situācijai. Āra telpā neizmanto gatavus laidumus, būvniecība notiek no saliktiem pakāpieniem. Kāpnes nav vēlams taisīt, pirms nav gatava māja, jo rezultāts var sanākt samocīts. Ja māja jau ir apdzīvota, celtniecības process jāorganizē tā, lai iemītniekiem būtu iespēja netraucēti ienākt mājā un iziet no tās. Kāpnes būvē divās kārtās – sākumā vienu, tad otru pusi. Kāpnēm nepieciešami pamati Pakāpienus var balstīt uz dažādiem pamatiem - uz stabiņiem, masīva betona, metāla profiliem, mūrējuma. Visbiežāk betona kāpnes balsta uz betona pamatiem un tādā ziņā tie neatšķiras no jebkuras citas betona konstrukcijas. Lai kāpnes sala iedarbībā nesašķobītos, pamati jāierok līdz sasalšanas dziļumam. Dažkārt kāpņu pamatiem veido masīvu betona kluci, taču, lai taupītu pasūtītāja naudas līdzekļus, profesionāļi šādu risinājumu neiesaka. Optimālākais pamatu izbūves variants ir tos veidot tikai kāpņu balstošajos galos, tā četras līdz piecas reizes samazinot betona patēriņu. Stabilitātes ziņā šādas kāpnes neatšķiras no kāpnēm, kas būvētas uz vienlaidu betona pamatiem. Ja kāpnēm jau ir gatavi pamati, meistars tos apseko un piedāvā rekonstruēt, piebūvēt vai nojaukt un celt no jauna. Iepriekš izbūvētos pamatus gandrīz vienmēr nākas koriģēt, - pat tad, ja tos būvējuši profesionāli celtnieki. Der zināt, ka būvnieki dažkārt strādā nesaskaņoti, nerēķinoties ar cita meistara darbu. Piemēram, ja pamati izbūvēti neprecīzi, kāpņu izgatavotājiem var nākties tos pārtaisīt. Ja kāpnes izbūvē pirms mājas pabeigšanas, tās bieži tiek notraipītas ar apdares krāsām. Vislabāk ir gan pamatus, gan kāpnes uzticēt izbūvēt vienam uzņēmumam, kas būtu atbildīgs par visu konstrukciju. Ja māja, pie kuras paredzēts izbūvēt kāpnes, atrodas pilsētā, obligāti vajadzīga rakšanas atļauja, jo zemē var atrasties komunikācijas. Rakšanas atļauja vajadzīga arī citur, ja tiek rakts dziļāk par 30 cm. Bez atsevišķas rakšanas atļaujas var iztikt, ja atļauja saņemta visas mājas būvniecībai. Ja atļauja netiek dota, pakāpienu balstīšanai sienā var iebūvēt metāla sijas kā konsoles. Izbūves laiks atkarīgs no daudziem faktoriem: pamatu būvniecības, kāpņu izmēriem, rakšanas atļaujas iegūšanas. Vidēji kāpņu būvniecība aizņem trīs nedēļas. Cenu veido vairāki faktori: vietas apsekošana, uzmērīšana, kāpņu būvniecības procesa dokumentācija, izejmateriāli, pamatu veidošana vai esošo koriģēšana, kāpņu formas izveide (ir gatavi veidņi vai tie speciāli jāizgatavo). Autore: Vera Zajeca Foto: no Pamats arhīva Raksts veidots sadarbībā ar sertificētu arhitektu, betona pakāpienu ekspertu Ģirtu Ādmini
