Biedrība: Ceļu būves nozarē joprojām neziņa par valdības tuvāko gadu plāniem attiecībā uz finansējumu
Rīga, 11.maijs, LETA. Ceļu būves nozarē joprojām neziņa par valdības tuvāko gadu plāniem attiecībā uz finansējumu ceļu būvdarbiem, norādīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Pēc viņa teiktā, valdība turot nozari neziņā.
"Valdība mūs joprojām tur neziņā, kas ar nozari un ceļiem notiks 2019. un 2020.gadā, kad Eiropas Savienības fondu līdzekļu vairs nebūs. Kas finansēs ceļus 2021.-2025.gadā? Kādā apjomā," jautāja Bērziņš.
Līdz ar to ceļu būves nozares pārstāvjiem patlaban neesot skaidrs, vai, piemēram, jāiegulda līdzekļi jaunas tehnikas iegādei un jāpieņem darbā jauni speciālisti.
"Nav zināms, vai ceļu būvniekiem būs darbs, vai uzņēmumiem ir jāgatavojas nākamajām ceļu remontu sezonām, jāiepērk jauna tehnika un jāpieņem darbā kvalificēti speciālisti vai, tieši pretēji, jāgatavojas darbinieku atlaišanai un tehnikas izpārdošanai to valstu uzņēmumiem, kam būs nauda ceļu remontiem un darbs. Ceļu nozare ir pret valdības "viendienīšu politiku"," skaidroja Bērziņš.
Tomēr vienlaikus neziņa par finansējumu nozarei nebija šķērslis ģenerālvienošanās parakstīšanai ceturtdien, atzīmēja Bērziņš, piebilstot, ka, parakstot ģenerālvienošanos, ceļu būvnieki aicina arī valdību demonstrēt atbildīgu attieksmi pret ceļu nozari.
Viņš uzsvēra, ka ceļu būvnieki, parakstot ģenerālvienošanos, uzņemas sešu gadu saistības un sagaida, ka arī valsts godīgi pateiks, ar ko nozares uzņēmumi var rēķināties nākamajos sešos gados.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka ģenerālvienošanos par minimālo algu būvniecības nozarē ceturtdien forumā "Godīga konkurence Latvijas būvniecībā" klātienē parakstīja vairāk nekā 120 uzņēmumi, kuru pašu spēkiem veikto būvdarbu apmērs veido 519 miljonus eiro, kas ir 73% no nepieciešamā apmēra, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā un būtu saistoša visai būvniecības nozarei.
Taču uzņēmumi joprojām turpinās parakstīt ģenerālvienošanos. Vairākiem uzņēmumiem, kuri jau ir pauduši apņēmību parakstīt ģenerālvienošanos, šis lēmums vēl ir jāsaskaņo ar saviem ārvalstu kapitāldaļu turētājiem. Savukārt daļa uzņēmumu vēl šaubās par ģenerālvienošanās nepieciešamību, tāpēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerība nākamo divu mēnešu laikā strādās ar šiem uzņēmumiem, mēģinot tos pārliecināt par labu šim lēmumam.
Lai ģenerālvienošanās stātos spēkā un būtu saistoša visai nozarei, to jāparaksta uzņēmumiem, kuru pašu spēkiem veikto būvdarbu apmērs veido 50% no būvniecības nozares kopējā apmēra. Pērn nozares pašu spēkiem veikto būvdarbu apmērs bija 1,4 miljardi eiro, tādējādi, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, to jāparaksta uzņēmumiem, kuru veikto darbu apmērs veido 713 miljonus eiro.
