Biedrība "Zolitūde 21.11.": Cietušie neuzskata parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu par nopietnu
"Diemžēl galaziņojums nav rīcības plāns vai valdības zvērests visus tajā izteiktos priekšlikumus ieviest dzīvē. Komisija var tikai norādīt uz problēmām un piedāvāt tās risināt, bet neviens nevar garantēt, ka tas tiks darīts," norāda biedrības vadītāja, uzsverot, ka vēl šobrīd būvniecības jomā ir virkne problēmu.
Viņa min, ka ugunsdrošības noteikumos joprojām nav ieviests punkts par obligātu evakuāciju, atskanot ugunsgrēka trauksmei. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) šādus grozījumus izstrādājis, bet tie joprojām atrodas valdības gaiteņos, norāda Ločmele-Luņova. VUGD izstrādājis arī jauno Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likumu, bet jau otro reizi tā pieņemšanu "bloķē" Latvijas Pašvaldību savienība, viņa piebilst. Līdz nākamā gada janvārim ir nozīmēta priekšlikumu iesniegšana, kas nozīmē, ka labākajā gadījumā, tikai nākamā gada pavasarī grozījumi varētu tikt skatīti otrajā lasījumā.
Viņa atgādina, ka Zolitūdes traģēdijas kontekstā tieši par to, kāpēc neevakuēja cilvēkus pēc tam, kad tik daudz reižu skanēja signalizācija, bijis daudz pārmetumu. "Ja notiek kas līdzīgs, nevienam apsargam nebūs pat minimāla soda," pauž Ločmele-Luņova, piebilstot, ka Zolitūdes krimināllietā apsargs figurē tikai cietušo sarakstā, jo viņam tika nodarīti miesas bojājumi, viņš pretendē uz lielu morālo kompensāciju, un nekāda soda viņam nebūšot.
Cietušo pārstāve arī norāda, ka VUGD ir izveidojis smagās tehnikas reģistru, kas pieejams glābšanas darbu organizēšanai Latvijā, tomēr nekādi līgumi ar SIA "Arsava", kas ir Latvijā vienīgā firma ar jaudīgiem autoceltņiem, nav parakstīti. Vienīgais līgums tai ir ar Jelgavas domi. "Pateicoties šiem celtņiem, tika izglābti vismaz trīs cilvēki," viņa norāda, piebilstot, ka firma strādā visā Baltijā un Polijā, un, ja traģēdijas laikā celtnis būtu bijis nevis Krāslavā, bet Polijā, nebūtu iespējas pacelt smagās konstrukcijas.
Tāpat Ločmele-Luņova norāda, ka būvniecības noteikumi joprojām atļauj vienlaikus ekspluatēt publisku ēku un veikt būvdarbus virs tās. Izņēmumi ir gadījumi, kad to dēļ ēkas pārsegumi vai jumta konstrukcijas var zaudēt noturību. Tomēr biedrības vadītāja uzskata, ka šis papildu nosacījums ir jāsvītro, citādi tiekot pieļauta līdzīgu traģēdiju atkārtošanās. "Tas nozīmē, ka joprojām atļauti darbi uz jumta, ja konstruktors, līdzīgi kā Ivars Sergets, būvdarbu vadītājam apgalvo, ka visi aprēķini pārbaudīti, jumts var izturēt slodzi. Bet, ko tad, ja konstruktors nepamanīs kādu kļūdu aprēķinos vai gadās, piemēram, nekvalitatīvi materiāli, slēptie defekti, nelabvēlīgas laikapstākļu kombinācijas?" retoriski vaicā Ločmele-Luņova.
"Cietušajiem galvenais, lai viņiem apstiprinātos doma, ka viņu tuvinieki nav gājuši bojā velti. [..]. Viņi vēlas, lai ir taisnīgs spriedums un lai notikušais radītu izmaiņas sabiedrībā, likumdošanā, būvniecībā," piebilst biedrības vadītāja.
Jau ziņots, ka prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietu nodevusi tiesai. Prokuratūra par cietušajiem krimināllietā atzinusi 263 personas. Kopējais pieteiktais kompensācijas apmērs lietā ir 155 miljoni eiro. Vairākiem apsūdzētajiem un arī juridiskajām personām ir uzlikti mantas aresti - apķīlāti konti, uzņēmumu kapitāldaļas, nekustamie īpašumi.
Lietas materiāli ir apkopoti 80 sējumos. Patlaban lietā ir pieteikti 144 liecinieki, kā arī piesaistīti desmit eksperti.
Ziņots arī, ka dažādās Latvijas tiesās patlaban kopumā tiek skatītas astoņas civillietas saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Divas lietas tiek izskatītas Jūrmalas pilsētas tiesā, viena tiek vērtēta Liepājas tiesā, divas Talsu rajona tiesā, viena Rīgas apgabaltiesā, viena Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā un viena Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Sākotnēji tiesā tika iesniegti vairāki prasības pieteikumi, bet daudzas lietas tika apvienotas.
2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
LETA
Foto: Edijs Pālens/LETA
