Biroju telpu iznomātāji kategoriski iebilst pret obligāta attālinātā darba ieviešanu
Lielāko biroju ēku iznomātāji šodien ir nosūtījuši atklāto vēstuli Ministru kabinetam, paužot bažas par publiski izskanējušo informāciju saistībā ar obligāta attālinātā darba noteikšanu. Vēstules autoru ieskatā šāds lēmums var ievērojami graut valsts ekonomiku, daudziem uzņēmumiem atņemot iespēju veikt savu pamatdarbību, bet biroju ēku iznomātājus atstājot bez jebkāda ienākumu avota. Jau pašlaik lielākā daļa biroju darbinieku strādā attālināti – uz birojiem nāk tikai tie darbinieki, kuru darba specifika neļauj darbu darīt attālināti. Attālināta darba vietā nozare ierosina noteikt ierobežojumu – viens cilvēks uz 25 m2. Gadījumā, ja tomēr valdība lems par labu obligātam attālinātām darbam, nozare uzsver nomas maksas atbalsta mehānisma nepieciešamību.
Vēstules autori norāda, ka, aptaujājot lielāko biroju ēku iznomātājus Latvijā, secināts, ka jau pašreiz attālinātu darbu veic 70% līdz 90% biroja darbinieku. Katrs birojs jau šobrīd, ievērojot spēkā esošajā Ministru kabineta rīkojumā iekļautos darba devēja pienākumus, ir ieviesis savu politiku epidemioloģisko prasību nodrošināšanā, jo neviens darba devējs nevēlas, lai tā darbinieki saslimtu un nokļūtu pašizolācijā, kas vēl vairāk kavētu uzņēmuma darbu. Birojos ir ieviesti gan telpu dezinfekcijas pasākumi, nodrošināta distances ievērošana, maiņu darbs, masku lietošana, kā arī papildu informācijas aprite par ierobežojumu ievērošanu.
Gadījumā, ja netiks panākts kompromiss un valstī tiks ieviests obligāts attālināts darbs, nozare uzsver nepieciešamību piešķirt biroju nomas maksas atbalstu, kas sastāda vismaz 10 miljonu eiro mēnesī par nomas maksas un komunālo pakalpojumu izdevumiem, kuri iznomātājam būs jāturpina maksāt arī gadījumā, ja biroju telpas netiks izmantotas. Summu autori sastādījuši ņemot vērā, ka ar valdības lēmumu tiktu aizliegts strādāt 800 000 m2 biroju telpām Latvijā (Colliers dati tikai par A un B klases birojiem), pieņemot vidējās nomas un komunālo maksājumu apmēru.
Būtiski izcelt, ka jau šobrīd birojus turpina apmeklēt tikai tie darbinieki, kuriem nepieciešams darbs no biroja attiecīgas programmatūras, tehniskā aprīkojuma, datu piekļuves, personu datu aizsardzības vai citu aspektu dēļ. Ir arī nozares un uzņēmumi, kuru iekšējā politika un datu neaizskaramība aizliedz veikt darba pienākumus ārpus biroja – piemēram, bankas un zvanu centri, uzņēmumi, kas sniedz grāmatvedības, finanšu vadības pakalpojumus vai saistīti ar uzņēmumu datu drošību un kiberdrošību.
Vēstulē norādīts, ka precīzi nošķirt atsevišķas nozares, piemērojot aizliegumu tikai daļai, nav iespējams, jo piegādes ķēdes un procesi ir cieši saistīti. Arī ražotājiem ir piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji. Vēstules autori uzsver, ka birojos tiek "saražots" Latvijas pakalpojumu eksports, kas ir pat lielāka daļa par preču eksportu un tam ir lielāka pievienotā vērtība Latvijas ekonomikai nekā ražošanai. Lēmums aizliegt darbiniekiem strādāt no biroju telpām faktiski nozīmētu darbu pārtrauktību, kas nestu milzīgus zaudējumus gan biroju iznomātājiem, gan nomniekiem, un rezultātā grautu Latvijas ekonomiku.
Vēstule nosūtīta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, finanšu ministram Jānim Reiram, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, veselības ministram Danielam Pavļutam, tieslietu ministram Jānim Bordānam un SPKC infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktoram Jurijam Perevoščikovam.
Lai nodrošinātu pastiprinātu epidemioloģisko prasību nodrošināšanu birojos, un tai pat laikā neieviestu obligātu attālināto darbu, vēstules autori ierosinājuši ieviest papildus drošības pasākumus biroju telpām, piemēram, viens cilvēks uz 25 m2, sapulču un klientu vai apmeklētāju klātienes apmeklējumu ierobežošanu vai papildu dezinfekcijas un sanitāro prasību noteikšanu.
