BKC: situācija būvniecības nozarē neuzlabojas, Zolitūde nemāca

Būvniecības Padomei, kura uz pirmo sēdi sanāca 2014.gada novembrī, gada laikā likts pamats sadarbības modelim ar Ekonomikas ministriju (EM). Valdis Birkavs norāda, ka EM vairākkārt lūgusi LBP viedokli par iecerētajiem grozījumiem normatīvajos aktos, un tas pārsvarā arī ticis ņemts vērā, tomēr LBP darbības noslēdzošajā posmā parādījusies jauna tendence EM attieksmē pret būvniecības nozari. "Proti, nozare vairs netiek iepriekš informēta par EM iecerēm, konsultācijas nenotiek. Vērojama ministrijas darbības pakļaušana Būvniecības valsts kontroles biroja iecerēm, un viedokļi, kas nesakrīt ar BVKB pozīciju, tiek ignorēti, savukārt institūcijas, kas atļaujas paust kritiku – izslēgtas no informācijas aprites," BKC dalībnieku vārdā norāda Birkavs.

Medijiem izsūtītajā paziņojumā tiek pausts, ka Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) darba metodes – pārņemt nozares politikas veidošanu un virzīšanu, nerēķinoties ar nozares viedokli, ignorējot objektīvo būvniecības procesu –, šobrīd sašķel būvniecības jomu.

"Šobrīd nav radīta jauna, droša sistēma, kas nepieļautu jaunu Zolitūdi un tendence, lai to mainītu, pašlaik nav novērota. BKC brīdina, ka valsts pārvaldes norobežošanās no nozares organizācijām, it sevišķi apstākļos, kur par būvniecības nozari atbildīgajās institūcijās reti vai nemaz nav sastopamas amatpersonas, kas orientējas būvniecības nozares specifikā, tajā notiekošajos procesos, rada risku, ka tiks atkārtotas iepriekšējā perioda kļūdas – sistēmiski neanalizējot situāciju, neidentificējot problēmas, nenosakot to cēloņus un nevērtējot vairākas risinājumu alternatīvas, tiks ieviesti primitīvi jauninājumi, koncentrējoties vien uz atsevišķiem, otršķirīgiem aspektiem."

LPB uzsākusi vairākas, nozīmīgas iniciatīvas. Lemts par nepieciešamību izstrādāt jaunu būvinženiera profesijas standartu, kā arī atbilstošu studiju programmas saturu, kuru virzīt tālāk apstiprināšanai Izglītības un zinātnes ministrijā. Profesijas standarta projekts tapis RTU un Latvijas Būvinženieru savienības (LBS) sadarbībā, apstiprināts LBP, šobrīd tiks nodots Labklājības ministrijai.

Tāpat izveidota darba grupa priekšlikumu izstrādāšanai jaunajam Publisko iepirkumu likumam. LBP uzskata, ka nepieciešami atsevišķi MK noteikumi par būvdarbu iepirkumiem, tomēr Finanšu ministrijas un Iepirkumu uzraudzības biroja nostāja ir, ka šādi MK noteikumi nav nepieciešami, turklāt arī EM nav aktīvi iestājusies par LBP priekšlikumu virzīšanu.

Pziņojumā minēts, ka LBP darba grupa piedalījusies būvkomersantu klasifikācijas sistēmas izstrādē. Sadarbība ar EM šajā jautājumā vērtējama kā konstruktīva un racionāla, līdzīgi sadarbības principi būtu attīstāmi turpmākajā laika periodā.

LBP lēmusi par nepieciešamību mainīt būvkomersanta nodevas aprēķina kritērijus, pamatojoties uz kopējo apgrozījumu būvniecībā, nevis uz pašu spēkiem veikto darbu apjomu kā iepriekš, kā arī saistīt nodevas apjomu ar būvkomersantu klasifikācijas sistēmu.

Tāpat LBP vērsusi ministriju uzmanību uz iepriekšējā perioda kļūdām, kavējoties ar ES finansējuma apgūšanai nepieciešamo MK noteikumu izstrādi, savukārt pēc tam atvēlot nesamērīgi īsu laiku finansējuma pretendentiem nepieciešamo iepirkumu sagatavošanai, būvprojektu izstrādei un to īstenošanai. ES fondu uzraudzības padomē deleģēts LBP pārstāvis, taču ierēdņi ne vienmēr ieklausījušies LBP pārstāvja izteiktajos priekšlikumos par reālistiskiem būvniecības procesa termiņiem.

LBP ierosinājusi EM uzsākt darbu pie vidēja termiņa nozares stratēģijas izstrādes, kā arī pārdomātas Latvijas Būvnormatīvu pārveidošanas atbilstoši šodienas un nākotnes vajadzībām, taču EM šie jautājumi iestrēguši vai arī sākotnējās pamatnostādnes izkropļotas.

Birkavs norāda, ka pēc pirmā Būvniecības padomes pirmā darba gada radušies secinājumi, kā turpmāk organizēt padomes darbu, lai tiktu izmantots šīs institūcijas potenciāls. Jaunās Būvniecības padomes darbs, kuru ievēlēs 16.novembrī, būtu jāsāk ar darba grupas izveidošanu, kura pārstrādātu nolikumu par Būvniecības padomi atbilstoši nozares vajadzībām.

Tāpat Būvniecības padomes darba laiks būtu jāparedz uz trīs gadiem, nevis uz vienu, kā līdz šim, turklāt padomē būtu jādarbojas tikai tām NVO, kas cieši saistītas ar nozari un, sabalansējot intereses, iesaistot, arhitektus un inženierus, būvniekus, būvmateriālu ražotājus.

Pārvēlot padomi un pieaugot NVO skaitam, jāparedz, ka padomē nemainīgi paliek vadošās, konkrēti ar nozari saistītās NVO, teikts paziņojumā. Tāpat Padomei būtu jāizvēlas trīs līdz četri stratēģiski mērķi gadam, savukārt EM jānodrošina to realizācijai nepieciešamos resursus.

BKC Prezidija priekšsēdētājs vērš uzmanību, ka Būvniecības padomei no konsultatīvas padomes jākļūst par rīcībspējīgu institūciju ar lemšanas un rīkošanās tiesībām, padomes pieņemtajiem lēmumiem jābūt veto statusam kā obligāti ieviešamiem, ko nevarētu mainīt ministriju ierēdņi.

Jaunā padome nedrīkst pieļaut bīstamu tendenci, kad politikas veidotāji apvienojas ar kontroles funkciju veicējiem, savukārt Ekonomikas ministrijai, izvēloties Būvniecības un mājokļu departamenta direktoru, komisijā jāiekļauj arī nozares eksperts.

Latvijas Būvniecības padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Padome atbilstoši sabiedrības interesēm sniedz Ekonomikas ministrijai un citām nozaru ministrijām priekšlikumus par normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī Eiropas Savienības starptautisko tiesību aktu projektiem, kas skar būvniecības nozari. Padome informē sabiedrību par aktualitātēm būvniecības jomā un veicina būvniecības jautājumu integrēšanu nozaru politikā, izskata sabiedrības pārstāvju iesniegtos priekšlikumus būvniecības procesa pilnveidošanai.

Foto: Ieva Lūka/LETA