Ainavas pilnveidošana
Uz šī vasarnīcu tipa modernizācijas fona vajadzīga šķiet atgriešanās pie izejas modeļa – vienkāršas, lētas, kompaktas un pārvietojamas būves īslaicīgai dzīvei mežā vai ūdensmalā. Tirgū šādas ēkas, protams, ir. Diemžēl to estētika – neveikli interpretētas tradicionālās guļbūves, vai no ārzemēm ievest lietoti bleķa vagoniņi – nevairo Latvijas ainavas skaistumu. To savulaik, apceļojot Latviju, pamanījuši arī Depo projekta arhitekti, brīvo nišu aizpildot ar pašu iniciētu arhitektūras un uzņēmējdarbības projektu. Inga Bruzgule atzīst, ka tipveida projekti ir pieprasīti, jo ir daudz cilvēku, kas nevar samaksāt par pilnu projektu.
"Tā ir īsta māja, tikai maza un izmantojama jebkurā gadalaikā," savu saliekamās brīvdienu mājas produktu raksturo Inga Bruzgule, kuras arhitektoniskais risinājums trim mazēkām ECO, DUO un EXO uzvarēja Depo projekta rīkotajā iekšējā konkursā.Visā dizaina procesā arhitekti ir bijuši iesaistīti no idejas pirmsākumiem līdz pat izgatavošanai un pārdošanai, tāpēc vienlīdz komfortabli jūtas, skaidrojot gan projekta koncepciju, gan prakstiskas lietas – kompakto izmēru, ekonomisko uzturēšanu un universālo dabu. Ēka ir izmantojama gan kā individuāla jebkurā novietnē izvietojama būve, gan kā daļa no kompleksa, piemēram kempingā. Būtiski, ka šādas ēkas (mazēka līdz 25m2) uzstādīšanai nav nepieciešami kapitāli pamati un konstrukciju montāža iespējama pāris dienās. Lai tiktu pie šādas mājas saskaņā ar Latvijas būvnoteikumiem, nav nepieciešams projekts - jāsaskaņo ir ēkas apjoms un būvvieta.
Jūtot, ka saliekamo māju attīstībai ir nākotne, trīs mazēku ideju tālāk attīstījis ir Ervīns Krauklis. Arhitekts ir izstrādājis ģimenes mājas modeli, kas ir četras reizes lielāks, taču projektēts, ievērojot tos pašus principus – ēkai ir jābūt nopērkamai un uzmontējamai iecerētajā vietā. Šī jau ir pietiekami ietilpīga ģimenes māja (102m2) ar mansarda telpām un aptuveni 20 kvadrātmetru lielu terasi zem pārkares. Ēka projektēta, domājot par ekonomisku ražošanu. Arhitektam padomā ir arī ģimenes mājas tipa mini variants.
Visi četri projekti un to attīstības ieceres atbilst neoreģionālisma tendencei atgriezties pie Latvijas vēsturiskajā lauku ainavā novērotā šķūņa estētikas. Šis ir tikai viens no nedaudzajiem tāda veida projektiem, kur vietējais konteksts pausts arī, izvēloties materiālus. Uz ēkas pamatiem (betona stabiņi vai zemē enkurots antiseptizētu brusu rāmis) novietotā māja būvēta no koka karkasa paneļiem (t.sk ārsienas, grīda un jumts). Visu modeļu ārējā apdare, izņemot EXO, kuram iespējama arī tērauda loksnes apdare, ir ēvelēti priedes vai egles dēlīši, šāda materialitāte konsekventi saglabāta arī jumtā. Saliekamās brīvdienu un ģimenes mājas ir gan arhitektūras, gan biznesa projekts, un arhitektiem raizes sagādā strauji kāpjošās ražošanas izmaksas. Ideja ir radīt visiem pieejamu produktu, kura telpiskā un fiziskā kvalitāte ir galvenās vērtības. Pašlaik mazo ēku pārdošanas cena ir 25 tūkstoši latu, bet ģimenes mājas gala cena varētu būt 60 tūkstoši. Svarīgāka tomēr šķiet vēlme piedalīties procesā, mājokļu tirgu bagātinot ar demokrātiskām dzīvojamajām vienībai kā atpūtai, tā pastāvīgai dzīvošanai. Attēli: Saliekamā brīvdienu māja ECO. Arhitekti: Depo projekts (Inga Bruzgule) Saliekamā ģimenes māja. Arhitekti: Depo projekts (Ervīns Krauklis) Autore: Ieva Zībārte, arhitekte. "LATVIJAS ARCHITEKTŪRA" 72.burtnīca
