Būtiskākie ugunsnelaimju preventīvie pasākumi, kas jāveic ikvienam mājokļa īpašniekam
Katru gadu Latvijā notiek ap 9500 reģistrētu ugunsnelaimju – aptuveni puse dzīvojamā sektorā un puse komercīpašumos. Arī aizvadītie svētki nav pavadīti bez ugunsnelaimēm. Visbiežākie negadījumu iemesli var būt bojātu vai nepareizu apkures iekārtu ekspluatācija, pārslodze elektroinstalācijās, gan sekas neuzmanīgairīcībai ar atklātu uguni vai elektroierīcēm, liecina Gjensidige Latvija pieejamā informācija.
"Pieredze un dati ļauj secināt, ka realitātē cilvēki novērtē ugunsnelaimju preventīvo pasākumu nozīmi tikai pēc tam, kad nelaime jau notikusi," informē Gjensidige Latvija risku inženieris Juris Puriņš.
Katra iedzīvotāja pienākums ir veikt preventīvos ugunsdrošības pasākumus, lai novērstu un mazinātu riskus. Par ugunsdrošību jārūpējas nepārtraukti un sistemātiski. Ja izceļas ugunsgrēks, svarīgi, lai liesmas atklāj pēc iespējas ātrāk, ugunsdzēsības aprīkojumam jābūt viegli pieejamam un cilvēkiem jābūt zināšanām, kā ar to rīkoties. Arī tīra un sakārtota apkārtējā vide iekļaujas preventīvo pasākumu skaitā, tostarp droša atkritumu uzglabāšana (izsmēķi, viegli uzliesmojoši, bīstami atkritumi).
Vispirms būtiski, lai ēkā ir uzstādītas pretuguns, pretzibens aizsardzības ierīces, kā arī automātiskā ugunsgrēka atklāšanas signalizācija – tās ir ierīces, kas nodrošina gan objektu drošību, gan personu spēju reaģēt bīstamajā situācijā. Pārliecinoties, ka tiek iegādātas un ierīkotas drošas un kvalitatīvas elektroinstalācijas vaielektroiekārtas, tiek mazināts nelaimes risks.
Īpaša uzmanība jāpievērš ne tikai elektroierīču, bet arī apkures iekārtu drošībai. Par to kvalitāti un kārtības stāvokli ir jārūpējas ne tikai aukstajā gada laikā, bet arī pirms sezonas sākuma, lai novērstu jebkādas iespējamas nepilnības.
Gadījumā, ja ir izcēlies ugunsgrēks, efektīva manuālā ugunsgrēka dzēšana ir atkarīga no ugunsgrēka atklāšanas mirkļa un ugunsdzēsības aprīkojuma. Ja paredzamais ugunsdzēsēju ierašanās laiks var pārsniegt 10 minūtes, jāpaļaujas uz pašu spēkiem, atceroties par savu drošību un spējām. Jānodrošina ugunsdzēsēju piekļuve objektam un ūdens ņemšanas vietām (dīķim, rezervuāram, u.c.) un vienmēr jābūt brīviem evakuācijas ceļiem un durvīm.
Būtisks faktors uguns dzēšanas pasākumos, kas bieži vien netiek ņemts vērā, ir ūdens apgāde. Ikvienam jābūt atbildēm uz sekojošiem jautājumiem: 1. No kurienes ņemt ūdeni (vai tas būs dīķis, rezervuārs, ūdens tornis, pilsētas/pagasta pieslēgums, utt.)? 2. Vai ir ārējie ūdens hidranti, vai ir sienas hidranti vai ugunsdzēsības krāniēkās? 3. Vai ir pieejama sūkņu stacija (sprinkleru/drenčeru sistēmām)?
Pēdējā laika aktuāls temats ir MK "Ugunsdrošības noteikumu" (Nr. 238) 119. un 256. punkti, kuri nosaka, ka no 2020. gada 1. janvāra katrai dzīvojamai mājai un dzīvoklim jābūt aprīkotam ar dūmu detektoru, kā arī ugunsdzēsības aparātu. Lai arī cilvēki nereti uzskata, ka dūmu detektors un ugunsdzēsības aparāts ir papildu finansiāls slogs, tās ir ierīces, kas var glābt dzīvību. Diemžēl visbiežāk ugunsgrēkos cilvēki iet bojā nosmokot dūmos nevis sadegot. Tas izskaidrojams ar to, ka oža ir pirmā maņa, ko cilvēks zaudē iemiegot, tādēļ nejūt ugunsgrēka izcelšanos. Komplekts – dūmu detektors un ugunsdzēšamais aparāts ir galvenie elementi, kas var glābt dzīvību – laikus brīdinot par briesmām un nodrošinot iespēju efektīvi dzēst vai ierobežot liesmu izplatīšanos.
Katram atbildīgam iedzīvotājam nepieciešams apdomāt to, kādā stāvoklī ir katra mājoklis, kā arī darba vieta – vai tiek uzglabāti bīstami priekšmeti atbilstoši noteiktajiem standartiem, vai ir ierīkoti dūmu detektori un/vai ūdens sprinkleri ēkā, cik pieejams ir ugunsdzēšamais aparāts, kad pēdējo reizi tika pārbaudīts telpu tehniskais stāvoklis un vai nav pienācis laiks modernizēt drošības sistēmas, lai tās spētu operatīvi veikt savu darbu nelaimes gadījumos. Efektīvi preventīvie pasākumi ļauj daudzkārt mazināt katastrofas apmērus vai pilnībā to novērst.
