Būtiski paplašina valsts atbalsta kopumu strauji augošo energoresursu cenu kompensācijai
Šā gada 25. janvāra sēdē Ministru kabinets atbalstīja jaunu Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumprojektu un grozījumus virknē Ministru kabineta noteikumu, apstiprinot jaunus papildu atbalsta pasākumus tūlītējai energoresursu cenu pieauguma mazināšanai iedzīvotāju un uzņēmēju gala rēķinos. Jauno atbalsta pasākumu izmaksas - aptuveni 250 miljoni EUR, izmaksas kopā ar iepriekš apstiprinātajiem atbalsta pasākumiem – 448 miljoni EUR. Būtiski uzsvērt, ka atbalsta saņemšana visiem lietotājiem tiks sniegta automātiski (izņemot dabasgāzes lietotājam, kura gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, būs pienākums maksas samazinājumu piemērot norēķinos ar daudzīvokļu dzīvojamās mājas mājsaimniecībām par patērēto dabasgāzi, piesakoties pie dabasgāzes tirgotāja maksas samazinājuma saņemšanai ne vēlāk kā līdz attiecīgā mēneša pēdējam datumam, no kura sākot piemērojams maksas samazinājums, iesniedzot apliecinājumu par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas mājsaimniecībām un viņu patēriņu).
"Šodien pieņēmām sabiedrībai ļoti gaidītu un svarīgu lēmumu – būtiski paplašinājām jau esošo atbalsta kopumu strauji augošo energoresursu cenu kompensācijai. Tas sniegs tūlītēju atbalstu, kompensējot iedzīvotāju un uzņēmēju rēķinu pieaugumu, kā arī mērķēti palīdzēs tām grupām, kurām tas šobrīd visvairāk ir nepieciešams, un kuriem rēķini par komunālajiem maksājumiem ir pieauguši visvairāk. Katra maksājuma kaut neliela samazināšana ir būtisks nosacījums iedzīvotāju maksātspējas un uzņēmēju konkurētspējas saglabāšanai,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumprojekta mērķis ir novērst sociāli ekonomiskos riskus un tautsaimniecības izaugsmi negatīvi ietekmējošos faktorus, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu. Likums nosaka terminētus atbalsta pasākumus, kas mazina strauji pieaugušo energoresursu cenu izraisīto negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību un mājsaimniecībām.
Valdība apstiprināja izmaiņas normatīvajos aktos, lai šā gada pirmajos četros mēnešos, t.i. no šā gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim, sniegtu sekojošu atbalstu mājsaimniecībām un visām juridiskām personām:
- valsts 100% apmērā segs elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājumu;
- valsts 100% apmērā segs elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu izmaksas;
- centralizētās siltumapgādes klientiem, kuriem vērojams ekstremāls cenu pieaugums, valsts 100% apmērā segs starpību līdz SPRK apstiprinātajam tarifam;
- mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurē, valsts segs izmaksas virs 34 EUR/MWh.
Papildus Ekonomikas ministrija vērtē risinājumus uzņēmējiem gāzes rēķinu samazināšanai.
Lai mazinātu energoresursu cenu pieaugama negatīvās sekas visu galalietotāju rēķinos, valsts 4 mēnešus pilnībā segs elektroenerģijas sadales tīkla pakalpojuma izmaksas un OIK izmaksas, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN) visiem elektroenerģijas galalietotājiem, kā rezultātā 860 000 iedzīvotājiem un saimnieciskās darbības veicējiem būs jānorēķinās tikai par elektroenerģijas cenu un tai pievienoto PVN. Sistēmas maksas pilnīga kompensācija sistēmas operatoriem 4 mēnešu periodā valstij provizoriski izmaksās 63,5 milj. EUR, savukārt OIK izmaksu segšana – 21,2 milj. EUR.
Centralizētās siltumapgādes mājsaimniecības lietotājiem atbalsts tiks sniegts, piemērojot maksimāli pieļaujamo siltumenerģijas cenu 68 EUR/MWh, tas nozīmē, ka valsts no budžeta līdzekļiem segs piegādātājam radušos iztrūkumu starp maksimālo pieļaujamo siltumenerģijas cenu un faktisko tarifu.
No valsts budžeta līdzekļiem par periodu no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim mājsaimniecības lietotājiem centralizētās siltumapgādes pakalpojuma maksas samazinājumu piemēros šādā apmērā:
- ja centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedz siltumapgādes komersants, kas siltumapgādes pakalpojumu sniedz par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja, nosaka kā starpību starp attiecīgā kalendārā mēnesī piemērojamo tarifu bez pievienotās vērtības nodokļa un 68,00 EUR par vienu MWh;
- ja pakalpojuma sniedzējs ir siltumapgādes komersants, kas siltumapgādes pakalpojumu nesniedz par regulatora noteiktajiem tarifiem vai par tarifiem, ko noteicis attiecīgais pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar regulatora noteikto tarifu aprēķināšanas metodiku, ja ir saņemta regulatora atļauja, vai pašvaldības iestāde:
- starpību starp attiecīgajā mēnesī piemērojamo tarifu vai cenu bez pievienotās vērtības nodokļa un 68,00 EUR par vienu MWh, ja attiecīgajā mēnesī piemērotais tarifs vai cena par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu ir mazāka par 2022. gada janvārī piemēroto tarifu vai cenu;
- starpību starp 2022. gada janvārī piemēroto tarifu vai cenu bez pievienotās vērtības nodokļa un 68,00 EUR par vienu MWh, ja attiecīgajā mēnesī piemērotais tarifs vai cena par centralizētās siltumapgādes pakalpojumu ir lielāka par 2022. gada janvārī piemēroto tarifu vai cenu.
Plānots, ka maksas samazinājumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem, sniegs aptuveni 78 500 mājsaimniecībām un kopējais atbalsta apjoms 4 mēnešu periodam sastāda 7 milj. EUR.
Savukārt mājsaimniecības lietotājiem, kā arī lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja un tajā dabasgāzi lieto dzīvokļu īpašnieki vai īrnieki, un, ja to dabasgāzes vidējais mēneša patēriņš 12 mēnešu periodā ir vairāk nekā 221 kWh/mēnesī (21 m3 mēnesī), valsts segs maksas samazinājumu par patērēto dabasgāzi. Piemērojamo maksas samazinājumu nosaka kā starpību starp maksu par patērēto dabasgāzi par vienu kWh bez pievienotās vērtības nodokļa (neietverot maksu par sistēmas pakalpojumiem un citos normatīvajos aktos noteiktos maksājumus) un 0,0340 EUR par vienu kWh bez pievienotās vērtības nodokļa, ievērojot, ka maksas samazinājuma apmērs nedrīkst pārsniegt:
- 0,03045 EUR par vienu kWh bez pievienotās vērtības nodokļa, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir no 221 kWh (21 m3) līdz 5269 kWh (500 m³) (ieskaitot);
- 0,02279 EUR par vienu kWh bez pievienotās vērtības nodokļa, ja dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī pārsniedz 5269 kWh (500 m³).
Plānots, ka atbalsts kopumā sastāda 27,4 milj. EUR, aptverot aptuveni 65 000 mājsaimniecību, kas dabasgāzi izmanto apkurei.
Detalizēti ar Likumprojektu "Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākuma likums" (2.4.punkts), kā arī grozījumiem Ministru kabineta 2014. gada 21. janvāra noteikumos Nr. 50 "Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (2.5.punkts), Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumos Nr. 78 "Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi" (2.6.punkts) un Ministru kabineta 2008. gada 21. oktobra noteikumos Nr. 876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi" (2.7.punkts) var iepazīties Vienotajā tiesību aktu projektu portālā.
Tāpat valdība lēma paplašināt sociālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti - ģimenēm ar bērniem apstiprinot 50 EUR mēneša pabalstu par katru bērnu, tai skaitā studējošiem līdz 24 gadu vecumam; 20 eiro mēneša pabalstu visiem senioriem (neskatoties uz vakcinācijas faktu) un cilvēkiem ar invaliditāti; kā arī piešķirot valsts mērķdotāciju pašvaldībām 50% apmērā no faktiskajiem izdevumiem mājokļa pabalstu izmaksai līdz šā gada beigām.
Vienlaikus Ekonomikas ministrija atgādina, ka valdība jau 2021. gada rudenī un beigās apstiprināja vairākus atbalsta pasākumus elektroenerģijas cenu pieauguma kompensēšanai – palielināja atbalsta aizsargātajiem lietotājiem un energointensīvajiem uzņēmumiem, kā arī rada risinājumu OIK straujākai samazināšanai un samazināta sadales tarifa piemērošanai. Tāpat valdība apstiprināja ikmēneša pabalstu vakcinētiem senioriem, kā arī palielināja valsts līdzfinansējumu pašvaldības mājokļu pabalstam.
