Būvdarbus Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā varētu pabeigt līdz 2015.gada novembrim
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) galvenajā ēkā Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 10a, būvdarbus plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.novembrim, bet līdz 1.decembrim ēku varētu nodot ekspluatācijā, šodien žurnālistiem pastāstīja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs (GKR).
Tādējādi muzeja būvdarbi būs ieilguši aptuveni pusgadu ilgāk, nekā sākotnēji plānots. Noslēdzot līgumu, tika prognozēts, ka ēkas remontdarbi un pazemes apjoma būvniecība pilnībā tiks pabeigti līdz 2015.gada vidum.
Burovs arī piebilda, ka 2015.gada novembris ir kompromisa variants starp pasūtītāja un būvnieku vēlmēm. SIA "Re&Re" sākotnēji norādījuši, ka būvdarbus varētu pabeigt tikai 2016.gada februārī vai martā, taču panākta vienošanās par īsāku termiņu, veicot izmaiņas darba organizācijā un piesaistot vairāk strādnieku.
Jau ziņots, ka LNMM rekonstrukcijas darbu laikā radušies nopietni sarežģījumi - pazemes apjoma būvdarbus apgrūtina iepriekš neparedzēts gruntsūdeņu daudzums un spiediens, savukārt rakšanas darbu laikā muzeja vēsturiskās ēkas sienās parādījušās plaisas.
Lai pēc iespējas izvairītos no vēsturiskās ēkas turpmākas plaisāšanas, par vienu līmeni samazināts augstums galerijā, kas savieno vēsturisko namu ar jaunizbūvēto apjomu. Šī iemesla dēļ ar liftu vai pa kāpnēm no vēsturiskās ēkas nebūs iespējams uzreiz nokļūt otrā līmeņa telpās, bet būs jāšķērso pirmajā līmenī izbūvēto telpu. Savukārt grunts, kur veidojama pāreja uz pirmo līmeni, faktiski ir iecementēta un būvējamais apjoms tajā tiks izcirsts kā klintī, aģentūrai LETA pastāstīja LNMM būvdarbu atbildīgais būvuzraugs Leonards Dubkevičs.
Lai novērstu grunts svārstības un izvairītos no pazemes apjoma applūšanas, mainīti konstrukciju veidošanas risinājumi. Mēģinot nostiprināt pazemes apjoma sienas pēc Larsena metodes, notikušas grunts svārstības, kas izraisījušas vēsturiskās ēkas plaisāšanu, tāpēc izvēlēts risinājums, ar kura palīdzību zeme tiek izurbta un aizstāta ar betonu, kurā savukārt ievieto armatūras karkasu. Lai ēku noturētu gruntī un nenotiktu svārstības, pamata plāksnes biezums palielināts no 70 līdz 120 centimetriem, savukārt enkurpāļu dziļums samazināts un to daudzums palielināts no 5 līdz 18 enkurpāļiem.
Šie risinājumi likuši gan novirzīties no plānotajiem termiņiem, gan radījuši apjomīgus izdevumus. Burovs šodien norādīja, ka "tie nebūs 5 miljoni eiro, bet nebūs arī 3 miljoni". Precīzāki aprēķini par papildu tēriņiem varētu būt zināma oktobrī vai novembrī. Lai jautājums netiktu politizēts, Burovs norādīja, ka to varētu paziņot pēc Saeimas vēlēšanām.
Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) atzina, ka papildu miljoni būs jāmeklē Rīgas pašvaldības budžetā.
Kavējot termiņus, nāksies arī lūgt Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) pagarināt 2013.gadā noslēgtā līguma termiņu par Eiropas Savienības (ES) fondu naudas piesaistīšanu. Burovs uzsvēra, ka ES nauda piesaistīta restaurācijas darbiem, taču tos būs iespējams sākt tikai pēc tam, kad būs noslēgušies būvdarbi, tāpēc šo līdzekļu apgūšanu paātrināt nav iespējams.
Patlaban ēkā būvdarbi pabeigti 27% apjomā. Turpinās pirmā stāva izbūves darbi vēsturiskajā ēkas daļā, ieejas kāpņu betonēšana no 1. uz 2.stāvu, otrā un trešā stāva hallē uzstādīti pagaidu balsti griestu kupoliem, kā arī veikti sagatavošanās darbi, lai virs vieglajām dekoratīvā jumta konstrukcijām ieliktu metāla sijas, lai bēniņos varētu izveidot atvērtas telpas. Tāpat turpinās jumta konstrukciju izbūves un restaurācijas darbi, kā arī fasādes restaurācija Krišjāņa Valdemāra un Elizabetes ielas pusē.
Piebūvē pabeigta dubultās rotācijas pāļu ievietošana, kā arī pastiprināta vēsturiskās ēkas erkera zona jaunajā apjomā, atsākti pamatplānes izbūves darbi, un sākti metāla siju montāžas darbi. Maijā tika veikti jaunbūves pārseguma siju dabiskā slogošana, kas uzrādīja pieļaujamo deformāciju, un šī deformācija bija nedaudz mazāka nekā paredzēts projektā.
Kā ziņots, līgums par LNMM rekonstrukciju, restaurāciju un paplašināšanu starp Rīgas domes Īpašuma departamentu un SIA "Re&Re" tika parakstīts 2013.gada 22.janvārī. Būvdarbi izmaksās vairāk nekā 34 miljonus eiro, no kuriem aptuveni 21 miljonu eiro piešķir Rīgas dome, aptuveni 13 miljoni eiro piesaistīti no ES līdzekļiem, bet 345 000 eiro ir valsts finansējums.
Muzeja galvenā ēka Krišjāņa Valdemāra ielā 10a celta laikā no 1903.gada līdz 1905.gadam Rīgas pilsētas mākslas muzeja un Rīgas Mākslas veicināšanas biedrības vajadzībām. Tās projekta autors un pirmais muzeja direktors bija vācbaltiešu arhitekts un mākslas vēsturnieks Vilhelms Neimanis. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis bez kapitālā remonta bija kalpojis jau 107 gadus. Būvdarbus sākotnēji bija plānots pabeigt 2015.gadā, bet rekonstrukcijas tehnisku problēmu dēļ darbi var aizkavēties.
Rīga, 12.jūn., LETA.
Foto:LETA/Edijs Pālens
