Būvfirmām maza interese par Rīgas domes iepirkumiem
Viņaprāt, ja visu laiku valsts un pašvaldību iepirkumos uzvar būvfirmas ar zemāko piedāvāto cenu, tad tajās ir mazas algas un ne vienmēr tās tiek maksātas oficiāli. Pie šādām algām cilvēki vai nu labāk izvēlas sēdēt mājās, vai arī aizbrauc prom. Būvfirmas iepirkumos vairs nepiedalās tāpēc, ka nevar objektus nodrošināt ar strādniekiem.
"Šogad esam ļoti izbrīnīti, ka diemžēl ir ļoti maza būvfirmu interese par Īpašuma departamenta izsludinātajiem iepirkumiem. Šādu tendenci sākām novērot jau pagājušā gada rudenī," stāsta Burovs. "Turklāt intereses trūkums nav atkarīgs no izsludinātajā iepirkumā paredzētā būvdarbu apjoma. Piemēram, decembrī izsludinājām divus iepirkumus par nelieliem iekšdarbiem, katra iepirkuma vidējais veicamo darbu apjoms ir ap 40 000 eiro - tie ir nelieli remontdarbi divos pašvaldības objektos. Šie iepirkumi tika izsludināti sešas reizes, bet tā arī nebija neviena pretendenta, vai arī bija piedāvājumi, kas vairākas reizes pārsniedza kontroltāmi."
Īpašuma departamenta vadītājam šī situācija šķiet grūti izskaidrojama, jo paredzamais darbu apjoms bija neliels - tas neprasīja īpašas finansiālās garantijas.
Neesot būvfirmu atsaucības arī uz finansiāli lieliem iepirkumiem. "Nesen izsludinājām iepirkumus par fasāžu siltināšanu skolām un bērnudārziem. Paredzētie kopējie apjomi, kas bija ap četriem miljoniem eiro, tika sadalīti četrās lotēs. Uz vienu loti, kurā bija iekļautas vēsturiskās ēkas, nepieteicās neviens pretendents, uz vēl vienu loti pieteicās viens pretendents, un uz atlikušajām divām pieteicās divi pretendenti," skaidroja Burovs.
Pašvaldības pārstāvis secinājis, ka Latvijā būvniecībā ir izkristalizējusies viena problēma - celtniecības SIA ir daudz, bet celtnieku nav. "Ir firmu īpašnieki, ir nosaukumi, bet reāli nav kam strādāt."
Lielā mērā šāda situācija ir izveidojusies, pateicoties tam, ka jebkurā iepirkumā - vai tas būtu valsts vai pašvaldību iepirkums - priekšroka tiek dota piedāvājumam ar zemāko cenu. "Ja visu laiku uzvar būvfirmas ar zemāko piedāvāto cenu, tad, protams, tajās ir mazas algas un ne vienmēr tiek maksātas oficiāli. Pie šādām algām cilvēki vai nu labāk izvēlas sēdēt mājās, vai arī aizbrauc prom. Rodas sajūta, ka vairs nav izdevīgi strādāt. Kāpēc iepirkumos nav neviena pretendenta ne uz lieliem, ne maziem apjomiem? Tāpēc, ka nevar objektus nodrošināt ar strādniekiem. Paliek tikai lielas, stabilas firmas, kuras algas un nodokļus maksā oficiāli, kurām ir uzticamas attiecības ar apakšuzņēmējiem," skaidroja Burovs.
Turklāt celtniecības firmas iepirkumos turpina dempingot, jo joprojām vislētākais piedāvājums tiekot uzskatīts par vislabāko.
"Ir divi varianti - vai nu taupīt uz algu rēķina, vai arī taupīt uz materiāliem. Taupīt uz algu rēķina var, vai nu nemaksājot nodokļus un maksājot algas aploksnēs, vai arī "uzmetot" apakšuzņēmējus un tiem nesamaksājot, tādā veidā gūstot peļņu. Man liekas, ka daži ģenerāluzņēmēji šādā veidā gūst slēptu peļņu. Protams, varbūt atsevišķos gadījumos tas ir pareizi, ja netiek pildīti līgumi, netiek ievēroti termiņi, bet atsevišķos gadījumos tas ir ģenerāluzņēmēja mēģinājums gūt slēptu peļņu," stāstīja departamenta vadītājs.
"Savukārt taupīt uz izmantoto materiālu rēķina iespējams tāpēc, ka iepirkumā nevar stingri aprakstīt, kādus materiālus vēlamies konkrētajā objektā," skaidroja Burovs. "Vēlamies, lai būtu izmantoti vieni materiāli, bet galarezultātā saņemam citus, daudz lētākus. Protams, privātais pasūtītājs atšķirībā no valsts un pašvaldības var ar pirkstu parādīt, ka vēlas, piemēram, tieši šīs flīzes, un šajā gadījumā būvniekam nav citu variantu."
Visu interviju ar Burovu lasiet biznesa portāla "Nozare.lv" sadaļā "Viedokļi, intervijas" (http://www.nozare.lv/comments/item/13351137-2AAD-0410-217D-03743DAF8571/ ) un aģentūras LETA sadaļā LETA+ (http://www.leta.lv/plus/13351137-2AAD-0410-217D-03743DAF8571/ ).
Rīga, 11.marts, NOZARE.LV.
Foto:onerandommonkey/Flickr
