Pirms uzsākat mājas būvniecību
· Neņemt lētu projektētāju, ar mērķi ietaupīt līdzekļus uz projekta izstrādi, jo projekts ir pamatā visai būvniecībai. Balstoties uz to, būvnieks ceļ objektu, nekādas izmaiņas tajā viņš veikt nedrīkst. Labs projekts – laba visa būve. Ja projekts slikts, ir iespēja, ka nākas samaksāt divtik, nekā bija ieplānots. · Uzticēties projektam. Projekta izstrādāšanas gaitā,90% gadījumu pasūtītājam ir vēlme to mainīt. Taču pasūtītājs nepārzina pašu būvniecības procesu un neredz galarezultātu kompleksā, bet atsevišķās detaļās. Tāpēc viņam liekas elementāri pārcelt kādu sienu no vienas vietas uz citu, pie tam, saglabājot sākotnējo projektu. Taču pat vienas sienas pārcelšana nozīmē izmaiņas un visa projekta pārtaisīšanu. Rezultātā var sanākt māja, kas neatbilst normatīvajām un jebkādam citām prasībām. · Būvniecības procesa uzraudzīšanai izvēlēties būvuzraugu – speciālistu, kurš ir pasūtītāja pārstāvis objektā un kura galvenais uzdevums ir sekot līdzi procesam, lai tas notiktu atbilstoši normatīviem un pasūtītāja vēlmēm. · Ļoti uzmanīgi izvēlēties būvniekus. Aktuāla ir problēma ar pēdējos gados izveidotām firmām-viendienītēm, kas uzbūvējušas vien divus objektus un pazudušas. · Izvēloties būvniekus, vispirms jāapskatās, kādus objektus uzņēmums ir veidojis pirms tam, kas dod priekšstatu un garantiju par rezultātu. · Rūpīgi padomāt par līgumā iekļaujamajiem punktiem, jo tikai tad, kad būs paredzēts viss līdz vismazākajam nieciņam, ir garantija, ka būve būs uzcelta kvalitatīvi un vēlāk neradīsies problēmas. · Korekti noslēgt līgumu, iespējams, pat pieaicinot juristus. Kad līgumu sagatavo būvnieks, tajā parasti ir iekļauti tikai tie punkti, kas visvairāk interesē pašu būvuzņēmumu, neaizstāvot pasūtītāja intereses. Tā, piemēram, līgumā var nebūt norādīts nedz būves nodošanas gala termiņš, nedz defektu novēršanas kārtība, nedz ieturamās soda naudas termiņu pārkāpšanas gadījumā. Pēc būves pabeigšanas, fiksējot atkāpes no normas, kuras nav noteiktas līgumā, pasūtītājs juridiski vairs neko nevar vērst par labu. · Līgumā ar būvniekiem obligāti iekļaut punktu, kas paredz (to arī nosaka likumdošana), ka būvnieki pilnībā ir atbildīgi par uzcelto objektu un dod divu gadu garantiju par būvniecības kvalitāti. Par divu gadu laikā konstatētajiem defektiem būvniecībā ir vainīgi būvnieki, un viņiem tie jānovērš par saviem līdzekļiem. · Pievērst uzmanību celtniecībā izmantojamajiem būvniecības materiāliem. Tiem visiem ir jābūt ar atbilstīgu nolietošanas dokumentu – sertifikātu, deklarāciju, kas dod garantiju, ka materiāli atbilst normatīviem. · Nepirkt nezināmas izcelsmes celtniecības materiālus, kuriem nav pavaddokumenta, bet cena ir krietni lētāka, jo var rasties problēmas ne tikai būvniecības procesā, bet arī vēlāk ar nākamo būves iemītnieku veselību. · Ietvert līgumā kvalitātes kritērijus. Pasūtītāji bieži vien sūdzas par to, ka, piemēram, ir nekvalitatīvi nokrāsota fasāde. Taču, ja līgumā nav noteikts, kādas kvalitātes prasībām jābūt, tad nevar no būvnieka gaidīt to, kas netika prasīts. Par kvalitatīvi uzbūvētu sienu ir trīs reizes lielāka samaksa nekā ā) nepieciešamo sienu kvalitāti, būvnieks var to izveidot nekvalitatīvu un pēc tam pieprasīt tādu cenu, kāda ir par kvalitatīvu darbu. Iespējams arī otrāds variants: zinot to, ka līgumā nav noteikta kvalitāte, izveidot augstas kvalitātes sienu, kaut arī pasūtītājs tādu nav gribējis, un pieprasīt atbilstošu samaksu. Dzīvoklī situācija ir savādāka, jo visās telpās ir nepieciešamas augstas kvalitātes sienas, tomēr līgumā šis fakts ir jāparedz, jo tas ietekmēs cenu, darba apstākļus un rezultātā arī nododamo objektu. · Normas un prasības, kas attiecas uz ugunsdrošību un citiem vispārējās būvniecības noteikumiem ir pilnībā jāpārzina būvniekam un tās nav obligāti jāietver līgumā. · Uzsākot būvniecību, bieži vien tiek paņemts aizņēmums bankā, kas paredz objekta pabeigšanu konkrētā laikā, taču pasūtītājs redz, ka nevar pagūt to izdarīt. Tādēļ jāatceras, ka,: ja objekta nodošana ir paredzēta ziemā, tad var nebūt noasfaltēts piebraucamais ceļš, tikai uzbērts; var būt nenokrāsota ar pēdējo krāsojumu fasāde; nav veikti arī apzaļumošanas darbi. Tie visi ir tā sauktie atliktie darbi, kurus likums pieļauj. Tos var realizēt vēlāk, siltākā laikā. Taču tas neattiecas uz logiem un durvīm. Rakstu sagatavojusi Vera Zajeca {ABC_POLL ID=noklut_abc}
