Būvinženieris: Uzlabojumi tipveida dzīvojamās ēkās Rīgā būtu jāveic gan ārēji, gan arī iekšējos inženiertīklos
Lielā daļā tipveida dzīvojamo ēku Rīgā būtu jāveic cokola un ārsienu siltināšana, jāatjauno ēkas apmales un jālikvidē nelikumīgas būvniecības sekas, jāuzlabo arī ēku iekšējo inženiertīklu stāvoklis, jo tie pamatā ir nolietojušies, ar Eiropas Savienības fondu atbalstu veiktā pētījumā pēc ēku tehniskās apsekošanas secinājis sertificēts būvinženieris Vitauts Konrāds.
Kopumā tika apsekotas 132 dažādu sēriju tipveida ēkas deviņos Rīgas rajonos.
Konrāds secinājis, ka teritorijās un ēkās ir zems labiekārtojuma līmenis, novērotas bojātas ēku apmales. Tāpat būvinženieris novērojis vienmuļas, neatjaunotas ēku fasādes, dažādus jauno logu ailu aizpildījuma risinājumus.
Konstatēts arī slikts balkonu tehniskais stāvoklis - bieži tie nodrupuši, atsegta armatūra, novērotas sarūsējušas metāla konstrukcijas, bieži arī nožogotas, aizbūvētas un haotiski iestiklotas lodžijas vai balkoni.
Būvinženieris arī novērojis, ka ēku ārsienu paneļi bojāti savienojuma šuvju tecēšanas dēļ, tāpat konstatēti nolietojušies iekšējie inženiertīkli, bojāta cauruļvadu siltumizolācija, nokalpojusi noslēgarmatūra, kā arī lietus ūdens novadīšanas ārējie tīkli lielākoties bijuši neapmierinošā stāvoklī.
Eksperts secinājis, ka pie šādiem defektiem lielā daļā ēku būtu jāveic cokola siltināšana, jāatjauno apmale pa ēkas perimetru, jāveic ārsienu siltināšana un apdare, jānomaina vēl nenomainītie logu bloki, kā arī jādemontē balkonu un lodžiju nelikumīgās izbūves. Tāpat būtu jāveic jumta vai bēniņu pārseguma siltināšana.
Bieži būtu jāatjauno arī namu jumtu segums, ieejas jumtiņi, jāveic apkures sistēmas balansēšana, jāatjauno maģistrālo cauruļvadu siltumizolācija, secinājis eksperts.
Tikmēr būvfiziķis Andris Vulāns pastāstīja, ka pētījuma laikā konstatēts, ka jauno logu konstrukcijās un iebūves risinājumos konstatētas būtiskas nepilnības, kā rezultātā arī caur uzstādītajiem jaunajiem logiem konstatēta gaisa plūsma, šādi mazinot ēkas energoefektivitāti.
Konstatēts arī, ka daudzos dzīvokļos, galvenokārt renovētajos, kā būtiskas nekontrolētas gaisa plūsmas zonas ir komunikācijas šahtas jeb atvērumi ap cauruļvadiem.
Pētījuma laikā tika apsekoti dažādi Rīgas daudzdzīvokļu dzīvojamo namu masīvi Imantā, Ziepniekkalnā, Juglā, Purvciemā un tajos esošās dažādu sēriju (318., 319., 464., 467. un 602.sērijas) daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, kas būvētas laika posmā no pagājušā gadsimta 70. līdz pat 90.gadiem, apsekojot šo ēku būvkonstrukcijas un inženierkomunikācijas un nosakot to pašreizējo tehnisko stāvokli.
Projekts "Klimata ietekmes, pielāgošanos klimata pārmaiņām un pielāgošanās iespēju sociāli ekonomisko vērtību novērtējums daudzdzīvokļu kvartālos Rīgā un Latvijā" ("Rīgas daudzdzīvokļu namu mikrorajonu ilgtspējīga attīstība") tiek īstenots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta līdzfinansējumu. Kopējās projekta īstenošanas izmaksas ir 136 000 eiro, no kuriem 15% finansē Rīgas pilsētas pašvaldība. Projekta ieviešanu nodrošina Rīgas pilsētas arhitekta birojs, partneris - Rīgas Stradiņa Universitāte, ko projektā pārstāv Darba drošības un vides veselības institūts. Projekta īstenošanas termiņš - 2016.gada aprīlis.
LETA
Foro: Edijs Pālens/LETA