Kas un kā vērtēs būvniecības speciālistus?
Leonīds Jākobsons: - Kad runā par kādu skaistu ēku, parasti tiek nosaukts arhitekta vārds, kurš šo ēku projektējis. Tiek apbrīnots, kā viņš to uzprojektējis. Bet, ko šajā ēkā ielicis inženieris, bieži aizmirst. Pat nepiemin, ka tāds vispār ir bijis. Bet varbūt tā ir būve, kur ir ļoti interesants, savdabīgs un neatkārtojams inženiertehniskais risinājums. Mums patiešām vajadzīgs pacelt inženieru darba prestižu, jo inženieru mums pietrūkst. Bieži vien jaunatne neiet strādāt par būvinženieriem, jo – arhitektu visi zina un redz, arī būvuzņēmēju redz un zina, ka tas labi nopelna, bet inženieris nekur nefigurē. Tāpēc, lai paceltu inženieru prestižu, ir vajadzīgs šāds konkurss.
- Kāpēc tieši tagad, būvniecības nozares krīzes laikā, tiek pieteikts šis jaunais konkurss? Lana Jūra: - Konkursam nav sakara ar krīzi būvniecībā. Mums šī ideja radās daudz agrāk, izsludinājām to šogad. Tā ir žurnāla "Latvijas Būvniecība" ideja. Pareizāk sakot – žurnāla redkolēģijas ideja. Redkolēģijā ir Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš, Būvinženieru savienības priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, vairāki Latvijā ievērojami būvnieki.
Mārtiņš Straume: - Ja palasa šodienas "Dienu" (saruna notika 25.augustā – red.), kur publicēti Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2008.gada otro ceturksni, šķiet, ka nekādas krīzes Latvijā nav, jo kopumā nozarē, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada otro ceturksni, par 5,7 procentiem ir pat pieaugums. Taču viesnīcu būvniecībā ir samazinājums par 41,5 procentiem, dzīvojamo ēku celtniecībā – par 27,7 procentiem, tirdzniecības ēku – 25,7 procentiem. Te situācija jau ir kritiska, jo, kā saka, ginekologam šajā situācijā jākļūst par ķirurgu. Jo tas būvnieks, kuram ir izveidotas ražotnes, lai varētu strādāt uz ēkām, būs spiests strādāt uz ceļiem. Un šajā situācijā Latvijā vēl ienāk ārzemju investīcijas, strādā ārzemju speciālisti. Mēs redzam, ka viņi nav kompetentāki par mūsējiem inženieriem. Taču šie speciālisti saņem ne tikai pienācīgu samaksu, bet arī pienācīgu godu. Lana Jūra: - Jā, mūsējie speciālisti nav sliktāki, ir pat labāki, un mēs viņus celsim uz augšu ar šo konkursu. Leonīds Jākobsons: - Tomēr mums ir viena problēma, kuru it kā bijām piemirsuši. Kad bija būvniecības bums, mēs centāmies sasniegt miljardu latu apjomu, bet nepievērsām pietiekamu vērību būvniecības kvalitātei. Tagad bums ir noskrējis, un sākam saprast, ka šis objekts ir slikti uzbūvēts, tam nav laba skaņas vai siltumizolācija – un tā tālāk. Un tagad jāsāk par šiem faktiem runāt. Sūdzību skaits par objektiem, kas uzbūvēti buma laikā, izsauc negatīvu reakciju un negatīvu attieksmi arī pret būvniekiem. Šie jautājumi tagad, kad situācija normalizējas, kļūst par galvenajiem. - Ar ko atšķirsies šis konkurss no Būvnieku asociācijas nu jau tradicionālās labāko gada darbu skates? Mārtiņš Straume: - Mūsu konkursā piedalās speciālisti un būvniecības procesa organizētāji, bet Būvnieku asociācijas konkursā – objekti. Mēs strādājam ar cilvēkiem, ar būvinženieriem, bet viņi strādā ar juridiskām personām, ar uzņēmumiem. Mūsu konkursā ir četri līmeņi – projektētājs, būvdarbu vadītājs, projekta vadītājs un jaunais inženieris. Tas atbilst būvniecības procesa loģikai: ideja rodas caur projektētāju konstruktoru, to realizē būvdarbu vadītājs, bet globāli visu aptver projekta vadītājs – cilvēks, kas savelk kopā visus apakšuzņēmējus. Lana Jūra: - Pieteikt konkursam var ikviena persona – gan pasūtītājs, gan uzņēmums, kurā viņš strādā, gan kolēģi vai citas personas, ar kurām ir saistība darbā. Pats gan nevar pieteikties. Uzņēmums būs pirmais, kurš vērtēs – visus inženierus jau nesūtīs uz konkursu.{ABC_CITATION TEXT=[Konkursa nolikumu skatiet interneta mājaslapā www.latvijasbuvnieciba.lv]} abc.lv: - Pēc kādiem kritērijiem līdz šim tika vērtēts būvinženiera darbs? Mārtiņš Straume: - Būvinženieru savienībai ir savi kompetences vērtēšanas kritēriji, atbilstoši tiem tiek piešķirti kredītpunkti un sertifikāts. Kad ir savākts nepieciešamais kredītpunktu skaits, inženieris iegūst atbilstošu kompetences kategoriju – augstāko, pirmo, otro vai trešo. No tā atkarīgs arī rekomendējamais darba samaksas līmenis. Kompetences kritērijos ierakstīti tie parametri, kas būtu jāsasniedz inženierim, lai viņš varētu sniegt pakalpojumus visiem būvniecības dalībniekiem – pasūtītājam, projektētājam, būvniekam un ekspluatētājam. Viņam jāprot strādāt ar iepirkuma nolikuma sagatavošanu, ja pasūtītājs to vēlas. Viņam jāpārvalda svešvalodas, jāprot strādāt ekonomiskajā vidē, kurā notiek projekta izvērtēšana, - šo kompetenci var izteikt ar punktiem. Ja esi strādājis par būvdarbu vadītāju, ja esi vadījis un recenzējis diplomdarbus, esi pasniedzējs augstskolā – arī tas ceļ tavu kvalifikāciju, un arī par to tu saņem kredītpunktus. - Arī konkursā būs šie paši kritēriji? Vai varbūt tie būs stingrāki nekā savienības ietvaros? Mārtiņš Straume: - Tie nedaudz atšķirsies. Pirmajā reizē varbūt vairāk vērtēsim pēc profesionālās intuīcijas. Vērtēšanas komisijā būs cilvēki, kas pārzina kompetences vērtēšanas kritērijus. Vai mēs varam tagad nosaukt visus kritērijus, pēc kuriem būvinženieri tiks vērtēti, lai viņi laikus var saprast, kas nepieciešams, lai sekmīgi startētu šajā konkursā? Leonīds Jākobsons: - Spēja sadarboties ar pasūtītāju, ar projektētājiem, māksliniekiem. Ja inženieris nevar sastrādāt ar to un ar to cilvēku, tas, protams, ietekmē arī rezultātu – darba kvalitāti un objektu kopumā. Tas ir cilvēcisks faktors, to nevar vērtēt tikai pēc būves. Jo mēs nedzīvojam un nestrādājam uz vientuļas salas, bet gan sabiedrībā. Mārtiņš Straume: - Lai saņemtu kvalitātes sertifikātu, vajadzīgas objektīvās atsauksmes par inženiera darbu, par objektu, par būvniecības procesu. Domāju, ka arī konkursā skatīsimies atsauksmes. It sevišķi, ja objekts jau ir ekspluatācijā. Dažā būvlaukumā visā būvniecības laikā valda haoss, bet beigās viss tiek sakārtots un nekas no tās nekārtības vairs nav redzams. Var būt tāda situācija, ka būvdarbu vadītājs ļoti labi tiek galā ar darbiem būvobjektā, bet nekvalitatīvi kārto būvniecības dokumentāciju – būvdarbu žurnālu, segto darbu aktus un tā tālāk. Leonīds Jākobsons: - Darba kultūrai bieži nepievērš uzmanību. Bet arī tā ir svarīga, vērtējot darbu vadītāju. Un darba drošība, ugunsdrošība, vides aizsardzība, lai būvniecības procesā nepiesārņo dabu. Lana Jūra: - Tikpat svarīga arī iekļaušanās termiņos. Nevar uzskatīt par labu praksi, ka vienu objektu būvē daudzus gadus un nekā nevar pabeigt. - Vai tas, ka inženieris savā darbā bijis radošs – izmantojis jaunus paņēmienus, jaunas tehnoloģijas un materiālus, viņam dos papildpunktus konkursā? Mārtiņš Straume: - Konstruktora vērtēšanā tam noteikti būs nozīme. Pēc pirmās reizes droši vien būs daudz rekomendāciju, kā uzlabot konkursa vērtēšanu. Esmu piedalījies jauno objektu konkursa vērtēšanas komisijā, un arī šajā konkursā pirmajā reizē neizdevās noformulēt kritērijus, lai tos nevarētu apstrīdēt. Tomēr tas bija vieglāk, jo darīšana bija ar objektiem – vajag tikai noteikt, vai, piemēram, konkrētajā objektā ir pieejamība cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai nav, ir autostāvvietas vai nav, ir padomāts par atkritumu savākšanu vai nav... Bet apsekot visus objektus, kurus būvējis konkursa dalībnieks, nebūs iespējams. - Tas taču būs ļoti grūts darbs – izvērtēt visus šos pieteikumus! Objektu vērtēt ir vienkāršāk - izložņā visus stāvus, apskati dokumentāciju, un principā skaidrs, kur nav ievērots kāds normatīvs vai kāda cita prasība. Bet pavisam cita lieta – vērtēt cilvēkus. Leonīds Jākobsons: - Žūrija ir pietiekami kompetenta un lielākoties jau zinās, kas tie ir par objektiem. Bet, ja par kādu dalībnieku vai objektu nebūs nekas zināms, būs jābrauc skatīties. Mums ir iespējas piezvanīt būvuzraugam, kolēģim, pasūtītājam un visu noskaidrot. Ļoti svarīgs būs pasūtītāja viedoklis,- vai viņam nav pretenziju, jo ne visu var redzēt, kad darbi ir pabeigti un būve nodota ekspluatācijā.{ABC_NEXT_ARTICLE ID=konkursa_zurija} - Patieso darba kvalitāti redz tikai ilgtermiņā. Ja ir svaigi ekspluatācijā nodots objekts, tad varbūt pasūtītājam nemaz nav bijusi iespēja pārliecināties par darbu patieso kvalitāti? Leonīds Jākobsons: - Varbūt jums ir taisnība. Ir vairāku veidu defekti, kurus var atklāt tikai pēc kāda laika, kad objekts ir bijis lietošanā. Mārtiņš Straume: - Tomēr būvdarbu segto darbu aktos ir redzams, vai tie veikti atbilstoši kvalitātes nosacījumiem, - tad jau arī kvalitātei jābūt. Leonīds Jākobsons: - Ja projektētājs nav pieļāvis kļūdu... - Tā taču nenotiek, ka gada labākais objekts pēkšņi ņem un sagāžas?! Mārtiņš Straume: - Tik traki nav, lai gan ar dažiem būvnieku gada skatēs pieteiktajiem objektiem šādas tādas problēmiņas ir bijušas. Lana Jūra: - Domāju, ka tad, kad konkurss ies uz beigām, mums būs jābrauc un jāpārbauda vismaz to konkursa dalībnieku objekti, kas pretendēs uz uzvaru konkursā. - Vai ir reālas izredzes šajā konkursā uzvarēt inženierim vai būvdarbu vadītājam, kurš strādā nelielā būvuzņēmumā? Piemēram, ja būvē tikai ģimenes mājas. Leonīds Jākobsons: - Individuālu māju bieži vien ir grūtāk uzbūvēt nekā lielu ražošanas objektu. Pasūtītājs ir šīs mājas īpašnieks, viņš pieiet gandrīz vai pie katras nagliņas paskatīties, kā tā tiek iedzīta. Piekasība noteikti ir lielāka. Mārtiņš Straume: - Mājas saimnieks komisijai parādīs visu, kas nav kārtīgi izdarīts. Bet mēs jau sākumā paredzējām tādu kā sijāšanu, lai līdz beigām paliek tie rupjākie graudi. - Vai tas nozīmē, ka konkursā būs kārtu princips? Lana Jūra: - Nē, tā gluži nebūs. Bet, kad žūrija sāks strādāt, tad jau redzēs, cik būs to pretendentu, un tad izlems, kā atsijāt pretendentus. Pirmā sijāšana notiks uzņēmumos. - Vai neiznāks tā, ka pagodinājumu saņems tikai būvdarbu vadītāji, lai gan lielā uzņēmumā strādā arī inženieri, kas nav būvdarbu vadītāji? Mārtiņš Straume: - Būvobjektam tiek izdota viena būvatļauja un tiek noteikts viens atbildīgais. Droši vien šis atbildīgais arī tiks izvirzīts, bet pārējiem varbūt var piešķirt pateicības rakstus. Lana Jūra: - Visi jau neiet vienā katlā. Sava nominācija ir būvdarbu vadītājiem, sava - inženieriem projektētājiem un projekta vadītājiem. Mārtiņš Straume: - Konkursā var piedalīties ne tika celtnieki, bet arī ceļu būvniecības inženieri, tiltu būvētāji un citi nozares speciālisti. - Kā varēs salīdzināt, piemēram, ceļu inženieri ar ventilācijas inženieri? Lana Jūra: - Svarīgs ir šī cilvēka ieguldījums, nevis joma. Mārtiņš Straume: - Kritēriji būs jādefinē, lai var paskaidrot, kāpēc šāds lēmums pieņemts. Būvnieku asociācijas konkursā, kur arī es piedalos vērtēšanas komisijā, mēs katrs par katru objektu izsakām savu vērtējumu, to sasummē, un tā uzvarētājs arī tiek noskaidrots. Lana Jūra: - Mūsu konkursā būs līdzīgi. - Cik jauns šajā konkursā ir jaunais speciālists? Lana Jūra: - Jaunajam inženierim jābūt no diviem līdz pieciem gadiem darba pieredzei. Viņa paša vecumam nav nozīmes. Pārējās nominācijās jābūt vismaz piecu gadu darba pieredzei. Sertificētiem jābūt būvdarbu vadītājiem un inženierim konstruktoram. Projekta vadītājiem un jaunajiem speciālistiem sertifikāts nav obligāts. Mārtiņš Straume: - Projekta vadītājam nav nepieciešana būvniecības izglītība, jo tas ir procesa organizētājs. Viņš var iegūt labākā projekta vadītāja titulu, kaut arī nezina, piemēram, betona markas. Viņš var būt jebkuras profesijas cilvēks. Liela daļa projektu vadītāju ir ekonomisti, arī juristi. - Kā konkursā varēs konkurēt reģioni ar savām salīdzinoši mazākām iespējām nekā Rīgā? Mārtiņš Straume: - Nekādas atšķirības. Nupat biju Daugavpilī un redzēju tur objektus ļoti labā kvalitātē. Līmenis ir stipri izlīdzinājies, un varbūt mazākā reģionā ir strādāts pat godprātīgāk. Lana Jūra: - Ventspilniekiem vienmēr ir izcilas būves, liepājniekiem ir izcilas būves. Kopā ar Būvinženieru savienības pārstāvjiem es braucu uz visām kopu sanāksmēm un tur popularizējam šo konkursu, viņi ir par to informēti, tā ka reģionu būvniekiem ir visas iespējas startēt konkursā. - Vai pieteikšanās procedūra konkursam būs atklāta vai aizklāta? Vai pretendenti varēs iepriekš uzzināt, kādi būs viņu konkurenti? Lana Jūra: - Nē, nevarēs. - Bet, ja konkursa mērķis ir celt profesijas prestižu, tad vai nebūtu pareizāk, ja sabiedrība zinātu, kuri ir pieteikušies uz konkursu, jo viņi taču būs labākie no labajiem? Tas būtu kā olimpiādē, kur tas vien, ka piedalies, jau ir liels gods un sasniegums. Lana Jūra: - Neesmu pārliecināta, ka tie, kas nebūs uzvarējuši, gribēs, ka viņu vārdus uzzina visa sabiedrība. - Tad jau iznāks, ka konkursa – visa šī grandiozā darba "sausais atlikums" būs 12 vārdi, kuri tiks nosaukti kā uzvarētāji? Un pārējie būs kā nezināmie varoņi? Un ja nu visi uzvarētāji ir no viena reģiona – tad iznāks, ka citur vispār nav labu būvinženieru? Un būvētgribētāji nemaz neuzzinās, ka viņu rajonā vai pilsētā ir kāds labs speciālists? Mārtiņš Straume: - Zini, Lana, mums par to vajadzētu padomāt. Ja publicētu šo sarakstu, tad arī pārējie inženieri, kas nepiedalās konkursā, ieraudzītu, ka kāds viņu kolēģis ir šo divdesmit, trīsdesmit vai simt labāko skaitā. Un labie piemēri iedvesmo. Arī firmai, kur strādā šis labāko skaitā nokļuvušais inženieris, tas būtu noderīgi. Lana Jūra: - Mēs vēl varam to lemt, jo nolikumā nav pateikts, vai mēs nosaucam visu dalībnieku vārdus, vai nē. Jādzird, ko teiks žūrija. - Kāda ir žūrijas locekļu materiālā ieinteresētība darīt šo ļoti lielo darbu? Lana Jūra: - Žūrijā ir cilvēki, kuri nepārtraukti iegulda un iegulda šajā nozarē, un viņu ieguldījums ir nenovērtējams. Tomēr žūrija nesaņems nekādu atlīdzību. Mārtiņš Straume: - Pietiks, ja Lana pateiks "paldies!" (smejas). Mēs par to arī būsim priecīgi. Taču tiem, kas piedalīsies konkursā, būs ļoti labas balvas. Foto no "Latvijas Būvniecības" arhīva {ABC_NEXT_ARTICLE ID=konkursa_nolikums_abc}
