Būvmateriālu ietekme uz cilvēka veselību
Apmeklējot būvniecības veikalus, ikviens apjūk plašajā būvniecības un apdares materiālu klāstā, taču reti kurš aizdomājas par galveno izvēles kritēriju – materiālu ietekmi uz veselību. Ir jāsaprot, ka no materiālu sastāvdaļām ir atkarīgs ne tikai interjera dizains, skaistums un stils, bet arī cilvēka pašsajūta.
Kaitīgās materiāla sastāvdaļas var kļūt par iemeslu sliktai cilvēka pašsajūtai, hronisku slimību attīstībai, kā arī spēj izraisīt vairākas veselības problēmas. Būvniecības portāls abc.lv piedāvā apskatīt, kā būvmateriāli var ietekmēt cilvēka veselību un, kādus materiālus vislabāk izvēlēties, lai sevi pasargātu.
Krāsas
Kā zināms, tas ir viens no populārākajiem sienas un griestu apdares veidiem. Krāsas, kurās ietilpst svins, ir bīstamas gan apkārtējai videi, gan cilvēka veselībai.
Neliela svina koncentrācija negatīvi ietekmē smadzeņu darbību. Bērniem tas ir īpaši bīstami – palēninās gan garīgā, gan fiziskā attīstība. Tāpat var pasliktināties visu ģimenes locekļu dzirde, parādās galvassāpes.
Izmantot šādu krāsu dzīvojamās telpās nedrīkst. Tāpat veselībai bīstami ir arī šķīdinātāji, kas izmantoti laku un krāsu materiālu ražošanas laikā. Pēc remontdarbiem šķīdinātājs turpina izdalīties, gaisā krājas kaitīgi izgarojumi, kas var izraisīt alerģiju un elpošanas orgānu saslimšanas. Telpas remontam vislabāk izmantot alkīda, uz ūdens bāzes veidotas, kā arī poliestera un ūdens dispersijas krāsas.
Nieres un aknas apdraud materiāli, kas izmantoti iestiepto griestu konstrukcijās. Tiek izmantots liels plastmasas un līmes daudzums. Gaisā izdalās fenola un stirola izgarojumi, kas ir veselībai kaitīgas vielas pat minimālā daudzumā.
Grīdas segumi
Kaitīgo izgarojumu avots var būt arī grīdas segums. Par visbīstamāko tiek uzskatīts linolejs. Tā sastāvā ietilpst daudz toksisko elementu: fenols, benzols, formaldehīds u.c.
Nepatīkams aromāts, ko sajūtat turot rokas materiālu, ir pirmais kritērijs, kas norāda uz to, ka materiālu nevajag iegādāties. Tā izgarojumi var izraisīt gan ādas, gan alerģiskas saslimšanas un provocēt onkoloģiskas saslimšanas.
Lamināts ir skaists grīdas segums ar labām tehniskām īpašībām. Lai tas būtu ilgizturīgs, ražotāji pārklāj to ar plēvi no plastmasas, kas rada kaitīgo vielu izdalīšanos.
Vislabākais variants grīdas segumam – ekoloģiski tīri un dabīgi materiāli, piemēram, parkets vai masīva koka grīdas.
Plastikāta logi
Tie ļoti labi spēj saglabāt siltumu un pasargāt māju no āra trokšņiem, tomēr, lai tos saražotu tiek izmantots polivinilhlorīds, kas ir veselībai kaitīgs. Augsts loga konstrukciju hermētiskums samazina dabīgo gaisa apmaiņu. Pēc remonta visas kaitīgas vielas uzkrājas tieši telpā.
Tapetes
Mūsdienās tapešu ražošanā tiek izmantotas sintētiskas vielas - polivinilhlorīds, vinils, benzols u.c. Šīs vielas savukārt rada stirola, vinilhlorīda un uretāna izgarojumus. Daudzi speciālisti iesaka izmantot papīra tapetes, kas uzskatāmas par ekoloģiski drošām.
Siltumizolācijas materiāli
Arī tie uzskatāmi par dažu toksisko vielu avotiem. Piemēram, stirola, izocianāta u.c. Par nedrošām tiek uzskatītas poliuretāna putas un putuplasts.
Kokskaidu plāksnes
No kokskaidu plāksnēm tiek ražotas ļoti daudzas mēbeles (skapji, krēsli, gultas utt.). Kokskaidu platēs ir formaldehīds HCHO, kas uzskatāms par stipru kancerogēnu.
Šādas mēbeles nav ieteicams izvietot pie radiatoriem, jo siltums palielina toksisko vielu izdalīšanās līmeni. Jaunas mēbeles ļoti stipri izdala formaldehīdu HCHO pirmo divu gadu laikā, vēlāk – līmenis samazinās. Kopumā šīs vielas bīstamība saglabājas 14 gadu laikā. Mājokļus ar tādām mēbelēm ieteicams biežāk vēdināt.
Speciālisti iesaka iegādāties mēbeles bez kokskaidu platēm, tās ir dārgākas, bet tajā pašā laikā arī videi draudzīgākas.
Jāatzīmē, ka ne visos materiālos sastopamas augstāk minētās toksiskās vielas. Visbiežāk liels to daudzums ir zemas kvalitātes, lētos būvmateriālos, kuru ražotāji procesa laikā cenšas ietaupīt.
Lai maksimāli labi parūpētos par savu un tuvinieku veselību pēc remonta, nepieciešams ievērot dažas speciālistu rekomendācijas:
* Remonta laikā jāizmanto tikai sertificēti būvmateriāli. Pirms nopirkšanas jāpajautā pārdevējam kvalitātes un ugunsdrošības sertifikāts,
* uz iepakojuma jāmeklē Eiropas kvalitātes zīme (CE),
* jāizmanto dabīgie apdares materiāli. Centies sintētiskos materiālus aizstāt ar ekoloģiskiem variantiem (koks, akmens, keramiskās flīzes, papīra tapetes, uz ūdens bāzes veidotas krāsas, dabīgās lakas utt.),
* iekštelpā jāizmanto tikai tādi būvmateriāli, kas paredzēti tieši iekšdarbiem,
* stingri ievēro ražotāju rekomendācijas par materiālu izmantošanu,
* lai mājās vienmēr būtu skaisti un komfortabli, speciālisti iesaka remontu veikt reizi piecos gados, izvēloties dabiskus, ekoloģiski tīrus būvmateriālus un apdares materiālus,
* atsakies no koskaidu plātņu un polivinilhlorīda materiālu izmantošanas. Neizmanto tos, veicot bērnistabas un guļamistabas remontu. Daudzi speciālisti iesaka izmantot MDF paneļus, ko uzskata par ekoloģiski drošu materiālu,
* materiālus iegādājies tikai specializētos būvmateriālu veikalos,
* pēc remonta ieteicams veikt regulāru telpas vēdināšanu,
* ja esi pamanījis, ka, atnākot mājās, pašsajūta krasi pasliktinās (galvassāpes, reiboņi, slikta dūša, alerģiskas reakcijas utt.) nepieciešams pārbaudīt telpas gaisa kvalitāti,
* visbeidzot pats svarīgākais – neiegādājies lētus būvmateriālus. Atceries, ka veselība ir ļoti svarīga. Kvalitatīvi materiāli, protams, izmaksās vairāk nekā sintētiskie materiāli, tomēr lēto materiālu izvēle nav pareizais ceļš. Neskatoties uz to, daudzi, reklāmas ietekmēti, tieši tā arī dara. Spilgtas krāsas, dizains, cena un paziņu atsauksmes ļoti bieži ir viens no galvenajiem faktoriem iepirkšanās laikā, tomēr nepieciešams izvērtēt arī ekoloģisko drošību.
Foto: Zilgma Kukle/LETA
