Būvmateriālu ražotāji: OIK reforma veicinājusi konkurētspēju ārējos tirgos
Rīga, 22.febr., LETA. Elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) diferenciācija, kas stājusies spēkā no 2018.gada 1.janvāra, jau sniegusi jūtamus konkurētspējas ieguvumus vienam no Latvijas lielākajiem rūpniekiem - "Cemex" - un līdz ar to arī tautsaimniecībai kopumā, aģentūru LETA informēja Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija.
Pateicoties elektroenerģijas cenas samazinājumam, Latvijas cementa ražotājs "Cemex" izcīnījis iespēju piegādāt cementu Zviedrijas tirgum, norādīja asociācija.
Asociācijā uzsver, ka cementa ražošana ir viena no energointensīvākajām rūpnieciskās ražošanas jomām. Cementa rūpnīcā Brocēnos ražošana notiek visu diennakti un gandrīz visu gadu, elektroenerģijas izmaksu īpatsvars veido 35% no cementa ražošanas mainīgajām izmaksām un aptuveni 17% no kopējā izmaksu portfeļa. Asociācija skaidroja, ka OIK slogs padara šo Latvijas ražotni nekonkurētspējīgu eksporta tirgos, kur uzņēmums realizē 70% no saražotā apjoma. Laika posmā no 2011.gada līdz 2017.gadam ražotāja OIK maksājumi Latvijā sasniedz aptuveni 19 miljonus eiro. Tas ievērojami ietekmēja arī gala produkcijas cenu un līdz ar to investora lēmumus par ražošanas valsts izvēli.
Zviedrijā patlaban tiek pārdots aptuveni 25% no Brocēnos saražotā cementa. "Lēmums eksportēt uz Zviedriju tieši Latvijā ražoto cementu tika pieņemts, balstoties uz izmaksu prognozēm, ņemot vērā gaidāmo OIK sloga mazināšanos rūpniekiem. Ja valdība šādu lēmumu nebūtu pieņēmusi, Zviedrijas tirgus mums joprojām būtu slēgts augstās produkta pašizmaksas dēļ, un piegādes tam nodrošinātu "Cemex" rūpnīca Vācijā. Pērn no visa eksporta apjoma Zviedrijas tirgus daļa veidoja 31%, bet šī gada prognoze ir vēl lielāka - 37%. Ja produkta pašizmaksa pieaugs, ir liels risks šo tirgu zaudēt," skaidroja "Cemex" valdes loceklis un komercdirektors Baltijas valstīs, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Māris Gruzniņš.
"Elektroenerģijas augstās cenas ir sāpīgs jautājums visiem ražotājiem, neatkarīgi no lieluma, un ir mūsu dienaskārtībā jau vairākus gadus. Asociācijas biedru vidū ir gan valstī energointensīvākie uzņēmumi, gan sezonālie patērētāji, gan mazie un vidējie uzņēmumi. Neraugoties uz šīm atšķirībām, asociācijā izdevās panākt vienotu viedokli - energointensīvā industriālā ražošana ir jāatbalsta, jo tad finansiālais ieguvums ir nesalīdzināmi lielāks. Jāsaprot, ka lielie energopatērētāji ir arī lielākie OIK maksātāji. Ja tas tiks ignorēts un atbalsts energoietilpīgajiem ražotājiem netiks sniegts, nonāksim situācijā, kad kāda no lielajām rūpnīcām būs spiesta apturēt darbību, līdzīgi kā tas notika ar "Liepājas metalurgu". Tad cietēji būs visi. OIK kopējais apjoms no tā mazāks nekļūs, tas tiks sadalīts uz atlikušajiem tirgus dalībniekiem," uzsvēra Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons.
"Pašreizējā reforma ir vien pirmie soļi ceļā uz pārdomātu enerģētikas politikas attīstību. Jau tagad, palielinoties Latvijas kā ražotājvalsts konkurētspējai, saņemam ļoti pozitīvus signālus no mūsu globālā uzņēmuma. Tomēr līdz šim veiktie uzlabojumi ir pietiekami vien Latvijā jau esošo investoru noturēšanai un potenciālai darbības paplašināšanai. Pagaidām vēl nevaram runāt par jaunu investīciju piesaisti. Lai to veicinātu, pie sasniegtā apstāties nedrīkst," piebilda Gruzniņš.
Būvmateriālu ražotāju asociācija dibināta 2010.gadā un apvieno 23 lielākos nozares uzņēmumus. To kopējās investīcijas 2017.gadā Latvijā sasniedza 40 miljonus eiro, apgrozījums – 635 miljonus eiro, no tā eksporta daļu veido 450 miljonu eiro. Nozares uzņēmumi nodarbina aptuveni 6130 cilvēkus, no kuriem liela daļa strādā Latvijas reģionos.
Kā ziņots, OIK finansēšanas modeļa maiņa no šā gada 1.janvāra ir viens no Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā. Reforma jau patlaban esot sasniegusi savu mērķi - šodien elektroenerģijas cenas Latvijas ražotājiem ir konkurētspējīgas Eiropas reģionā. Energointensīviem uzņēmumiem OIK izmaksas ir zemākas nekā Lietuvā un Igaunijā, kā arī Polijā.
Saskaņā ar EM informāciju apstrādes rūpniecības kopējais ietaupījums gadā sasniegšot aptuveni astoņus miljonus eiro. Nozares, kurās vērojams būtiskākais ieguvums - kokapstrāde, kura ietaupījums prognozēts piecu miljonu eiro apmērā gadā, pārtikas ražošana - gandrīz 1,5 miljonu eiro ietaupījums gadā, nemetālisko izstrādājumu ražošana - nedaudz zem miljona.
Lai nepieļautu OIK un līdz ar to arī elektroenerģijas cenas strauju kāpumu, EM līdz šim veikusi vairākas darbības OIK sloga samazināšanai - no 2012.gada netiek piešķirtas jaunas tiesības pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, OIK fiksēts 26,79 eiro par megavatstundu apmērā, kas iekļauts arī vairāku pēdējo gadu valdību deklarācijās, radīts atbalsta mehānisms energoietilpīgiem apstrādes uzņēmumiem, novērsta elektrostaciju pārkompensācija, nosakot maksimāli pieļaujamo peļņas normu 9% apmērā. Tāpat par 75% samazināts atbalsts "Latvenergo" TEC stacijām, veikta OIK diferenciācija pēc pieslēguma jaudas, kas ir spēkā no 2018.gada janvāra.
