Latvijas iedzīvotāji par nekaitīgiem būvmateriāliem
Kā svarīgākās īpašības, izvēloties materiālus remontdarbiem vai būvniecībai, respondenti norāda izturīgumu (93% respondentu) un to, vai materiāli ir viegli kopjami un saglabājami (93% respondentu). Aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem ne mazāk svarīgi ir tas, lai būvmateriāli sniegtu mājīguma sajūtu (šim apgalvojumam piekrituši 93% respondentu). Pētījuma dati parāda arī kokmateriālu novērtējumu, aplūkojot vairākas īpašības. 88% aptaujāto atzinuši koksni par vizuāli izskatīgu materiālu, savukārt 87% respondentu uzskata, ka koksne ir "dzīvs" materiāls. 85% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju koksni vērtē kā daudzpusīgu materiālu ar plašām izmantošanas iespējām. 31% respondentu atzīst, ka kokmateriālus izmantotu vairāk, ja tiem būtu plašākas zināšanas par šo materiālu un tā īpašībām. "Tas liecina, ka esam uz pareizā ceļa, veicinot informētību par videi draudzīgu būvmateriālu izmantošanu," saka Harijs Jordāns. Iedzīvotāju viedokļu pētījumi par koksnes un citu materiālu izmantošanu būvniecībā veikti arī Igaunijā un Zviedrijā. Kā parāda pētījuma dati Igaunijā, 90% aptaujāto piekrīt apgalvojumam, ka koksnes izmantošana ir labvēlīga klimatam. Latvijā šim apgalvojumam piekrituši par 13% mazāk respondentu. Salīdzinot visu pētījumā iesaistīto valstu rezultātus, noskaidrots, ka respondenti no Zviedrijas visvairāk saskata koksnes plašās izmantošanas iespējas – 87% respondentu pilnībā piekrīt, ka koksne ir daudzpusīgs materiāls ar plašām izmantošanas iespējām. Savukārt Latvijā šīm apgalvojumam pilnībā piekrituši 41% respondentu un Igaunijā - 21% respondentu. Vairāk nekā divas trešdaļas visu valstu iedzīvotāju, kas piedalījās pētījumā, piekrituši apgalvojumam, ka koksnes izmantošana var palielināt mājas vērtību. Visvairāk šim apgalvojumam piekrituši aptaujātie no Latvijas – 78%. Zviedrijā šo apgalvojumu apstiprinājuši 75% respondentu, savukārt Igaunijā – 70%. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā un Zviedrijā informētības paaugstināšana ir nozīmīgs faktors, lai veicinātu koksnes izmantošanu - 35% aptaujāto no Zviedrijas un 21% aptaujāto no Igaunijas atzīst, ka izmantotu vairāk koksni, ja tiem būtu plašākas zināšanas par šo materiālu un tā īpašībām. Izvēloties būvmateriālus, Igaunijas un Zviedrijas iedzīvotāji visvairāk pievērš uzmanību gala rezultāta kvalitātei un mājīguma sajūtai, ko būvmateriāls sniedz. Šo valstu iedzīvotājiem ir svarīgi arī tas, lai izvēlētais materiāls būtu izturīgs un viegli kopjams. Pētījumi Latvijā, Igaunijā un Zviedrijā 2007. gada nogalē veikti starpvalstu projekta "North European Wood Promotion Network" ietvaros. Pētījumam izvēlēti iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem, respondentu izvēlē izmantojot nejaušās izlases metodi. Aptauja tika veikta tiešo interviju veidā. Pētījumu Latvijā pēc biedrības "Zaļās mājas" pasūtījuma veica tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, aptaujājot 863 iedzīvotājus. Par biedrību "Zaļās mājas" Biedrība "Zaļās mājas" dibināta 2006. gada decembrī. Biedrības mērķis ir veicināt ilgtspējīgas būvniecības attīstību Latvijā, kas ievēro ekoloģiskos ierobežojumus, atbilst mūsdienu komforta un kvalitātes prasībām un vienlaikus ir sociāli un finansiāli izdevīga. Atbalstot ilgtspējīgu būvniecību kā perspektīvu nišu, biedrības "Zaļās mājas" padomes darbā iesaistījušies pārstāvji no projektu attīstītāju, arhitektu, celtnieku, būvmateriālu ražotāju, finanšu sektora un dabas aizsardzības organizācijām, kā arī pašvaldībām un valsts institūcijām, veidojot daudzpusīgu skatījumu uz zaļās būvniecības ideju iedzīvināšanu sabiedrībā. Plašāka informācija par biedrību "Zaļās mājas" – www.zalasmajas.lv Sagatavojusi Ieva Krūmiņa
