"Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība" vērš uzmanību uz trūkumiem, kuri jānovērš topošajā būvniecības normatīvajā bāzē
Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir pienākums nodrošināt ikvienai jaunbūvei un ikvienai ekspluatācijā esošai ēkai visā tās lietošanas laikā atbilstību sešām pamatprasībām: nestspēja, ugunsdrošība, energoefektivitāte, nekaitīgums, lietošanas drošība un pieejamība, prettrokšņu aizsardzība.
Stājoties ES, valsts bija spiesta akceptēt kopš 1988.gada spēkā esošās prasības, uz kurām turas visa ES būvindustrija. Tāpēc 2001.gadā tapa būvnormatīvs LBN 006 "Būtiskās prasības būvēm", taču tālāku normatīvo attīstību pamatprasības neguva. Šīm prasībām bija jācaurauž visa būvniecības normatīvā bāze, bija jāizveido attiecīgi to ieviešanas standarti, jo atbilstoši tiem tiek projektēts, būvēts, pārbūvēts, ražots, piegādāts un kontrolēts.
Viedoklis, ka šo prasību pielietošana ir pašu projektētāju, būvnieku un citu iesaistīto personu ziņā, ir principiāli nepareizs, norāda BASP valde, kura uzskata, ka ES pamatprasības ir jāiestrādā visos ar būvniecības drošību saistītajos normatīvajos dokumentos.
Paziņojumā norādīts, ka viens no visbūtiskākajiem trūkumiem Latvijas būvniecības tiesiskajā reglamentācijā ir mūsdienīgu, sešām pamatprasībām atbilstošu būvnormatīvu trūkums. Latvijā nav radīts savs oficiāls standarts tam, kā jānoformē būvprojekts, katrs projektēšanas birojs būvprojektu izstrādā pēc savas patikas un zināšanām.
To apliecina fakts, ka sabrukušā Zolitūdes lielveikala nesošo tērauda kopņu aprēķini bija veikti pēc trim dažādām normatīvām sistēmām - atbilstoši 1985.gada "SNIP" (padomju laika celtniecības normas un noteikumi), atbilstoši ES normatīviem un Latvijā spēkā esošiem būvnormatīviem, norāda BASP.
Paziņojumā teikts, ka pārtulkotie ES standarti jeb tā saucamie Eirokodeksi satur tikai nestspējas un ugunsdrošības, tātad divu prasību regulējumu. Būvniecības likumā paredzēts, ka esošie būvnormatīvi zaudēs spēku šī gada 1.jūlijā, bet darbam pie plānotajiem 29 jaunajiem būvnormatīviem vēl nav redzams gals, norāda BASP valde.
Jautājumi par būvprojektu saturu, stadijām vai vismaz par labās prakses normativizāciju nekad nav bijuši Ekonomikas ministrijas prioritāte, uzsver BASP valde, norādot, ka jebkuras būves kvalitāte un drošība vispirms ir atkarīga no projekta kvalitātes.
"Nesakārtota ir arī būvprojektu ekspertīze. Neviens, pat sarežģītākais mezgls netiek pārrēķināts. Ekspertus projektētāji var izvēlēties pēc principa "tu man, es tev". Projektēšanas konkursos galvenokārt uzvar projekti ar viszemāko cenu. Būvnieki, kuriem jābūvē pēc vāja projekta, nonāk neapskaužamā situācijā. Viņiem projekts ir tikpat kā likums. Šajā sakarā BASP valde uzskata, ka būvniecības drošības interesēs būvnormatīvi, tai skaitā tie, kuri reglamentē projektēšanu, un visa projektēšanas procesa sakārtošana ir neatliekams valdības uzdevums," teikts paziņojumā.
Tāpat BASP valdes paziņojumā norādīts, ka būtiskus uzlabojumus prasa publisko iepirkumu sistēma būvniecībā. "Ir jāizskauž tāda publisko iepirkumu kārtība, kura godīgam, visus nodokļus maksājošam uzņēmumam konkursos jāzaudē negodīgiem uzņēmējiem. Šāda prakse ir izveidojusies zemākās cenas kā galvenā vērtēšanas kritērija dēļ. Būvniecībā zemākā cena var norādīt uz nenomaksātiem nodokļiem, nelegālu darbaspēku un aplokšņu algām. Tā rada arī nopietnas kvalitātes problēmas un papildu izmaksas," norādīts paziņojumā.
BASP valde uzskata, ka sabiedriski nozīmīgu ēku publiskajos iepirkumos piedāvājumu vērtēšanai jāizmanto tikai saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma kritēriji. BASP valde novērtē Ekonomikas ministrijas nu jau Būvniecības likumā iekļauto ierosmi izveidot būvkompāniju klasifikāciju pēc Beļģijas parauga, kura, BASP ieskatā, būtiski uzlabos publisko iepirkumu sistēmu.
BASP valde savā paziņojumā uzsver, ka ir ļoti svarīgi pielikt visas pūles, lai vēl šogad visu būvniecības normatīvo sistēmu sakārtotu atbilstoši ES pamatprasībām un standartiem. BASP valde uzsver, ka būvniekam jābūvē atbilstoši projektam, tāpēc būvnieks ir ne tikai ieinteresēts saņemt augstvērtīgu, nekļūdīgos aprēķinos balstītu projektu, bet arī būt pārliecināts, ka projektēšanas un projektu ekspertīzes tiesiskais regulējums ir tāds, kurš izslēdz kļūdas iespējamību.
Jau ziņots, ka Saeima 23.janvārī steidzamības kārtā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Būvniecības likumā, kas paredz atlikt jaunā likuma spēkā stāšanos no šā gada 1.februāra uz šā gada 1.maiju.
Likumprojekta anotācijā teikts - lai nodrošinātu sabiedrības tiesības iepazīties ar likumam pakārtoto normatīvo aktu regulējumu un noteiktu pārejas periodu, kas ļautu pašvaldībām, kas ir attiecīgo tiesību normu piemērotāji, sagatavoties jaunajam procesam, nepieciešams noteikt, ka likums stājas spēkā 1.maijā, nevis 1.februārī.
Rīga, 25.febr., NOZARE.LV.
Foto:Stock.XCHING
