Būvniecības nozare ar valsti diskutē par apdrošināšanas modeļa uzlabošanu un skaidrāku atbildību sadalījumu
Oktobra izskaņā norisinājās Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un Ekonomikas ministrijas organizētā konference "Kvalitatīva būvniecība", kurā nozares un valsts institūciju pārstāvji, un pieaicinātie eksperti diskutēja par iespējamiem būvniecības apdrošināšanas uzlabojumiem un atbildību sadalījumu starp būvniecības dalībniekiem.
Konferencē nozares eksperti no būvnieku, apdrošinātāju, pasūtītāju, projektētāju un ministrijas puses sēdās pie viena galda atklātā diskusijā par piemērotāko apdrošināšanas modeli būvniecībā, ņemot vērā, ka visas puses norādīja uz esošā mehānisma neefektivitāti. Apdrošināšana ir būtisks instruments, mazinot būvniecības procesa riskus, veicinot iesaistīto pušu atbildību, uzticamību procesam un būves kvalitāti. Tomēr esošā sistēma nespēj jēgpilni segt riskus un aizsargāt procesa dalībniekus, kā arī trešās puses, un tiek uztverta vairāk kā formāla prasība, nevis reāls aizsargmehānisms. Konferences gaitā Ekonomikas ministrija prezentēja potenciālos grozījumus Būvniecības likumā un konceptuālo ietvaru jaunam apdrošināšanas mehānismam, kas balstītos uz obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) principa.
Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro norādīja: "Pēdējos gados īstenota virkne būtisku reformu būvniecības nozares sakārtošanai un būvniecības procesa uzlabošanai, kas vienlaikus sekmē arī būvniecības kvalitātes paaugstināšanos, jo īpaši vēlos uzsvērt Būvniecības informācijas sistēmas attīstību, kas ļauj pāriet uz pilnībā elektronisku būvniecības procesu. Tāpat īstenoti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai – ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumos un tikko stājusies spēkā vispārsaistošā Ģenerālvienošanās par minimālā atalgojuma līmeņiem būvniecībā nodarbinātajiem. Ekonomikas ministrijas fokusā šobrīd ir darbs pie precīzāka būvniecības procesa dalībnieku tiesību un pienākumu uzskaitījuma, kas būtu balstīts uz Būvniecības likumā nostiprināto atbildības samērīgu sadalījumu."
Konferencē prezentētā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kas varētu aizstāt esošo mehānismu, aptver visu būvniecības procesu un visus procesa dalībniekus. Atbildīgs par polises iegādi būtu būvniecības ierosinātājs. Zaudējumu gadījumā tiešo prasību piedzīt kompensāciju vērš pret apdrošinātāju. Savukārt apdrošinātājam tiesības vērsties regresā pret «vainīgo» būvniecības dalībnieku, kam būtu arī sava apdrošināšana.
"Lai radītu efektīvu apdrošināšanas mehānismu, jābūt skaidram, atbilstošam atbildību sadalījumam, lai veicinātu kompetenti koordinētu būvniecības procesu no pasūtītāja puses un kvalitatīvu darbu izpildi atbilstoši savai atbildībai no būvnieku un arhitektu puses. Sistēma, kas ļaus efektīvi risināt strīdus un veiksmīgi pasargāt apkārt esošās, ar būvniecību nesaistītās puses, darīs godu visai nozarei," sacīja Baiba Bļodniece, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja.
Partnerība jau ilgāku laiku piedāvā noteikt pasūtītāju jeb būvniecības ierosinātāju kā vienas pieturas aģentu, kas atbild par trešajām pusēm nodarītajiem zaudējumiem neatkarīgi no vainas, jo tieši viņam ir lielākā interese radīt būvi, viņš piesaista un slēdz līgumus ar citiem procesa dalībniekiem un kontrolē visu procesu no sākuma līdz beigām. Pasūtītājam līdz ar to būtu pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību, apdrošinātājiem, līdzīgi kā OCTA, izvērtējot apdrošinātā līdzšinējo pieredzi. Savukārt pēc tam, kad tiek izmaksāta kompensācija zaudējumu ātrai novēršanai, būvniecības laikā radītie zaudējumi tiek piedzīti regresa kārtībā no vainīgā, kam ir sava OCTA principa apdrošināšana. Partnerības ieskatā jāregulē ne vien procesā iesaistīto dalībnieku savstarpējais atbildības jautājums, bet arī jārisina būtisku būvniecības problēmu, kas pakļauj riskam sabiedrības intereses.
Latvijas Universitātes docents Dr. iur. Vadims Mantrovs pasākumā prezentēja veikto atzinumu par būvniecības subjektu nodarītiem zaudējumiem trešajām pusēm būvniecības procesā, kura galvenais secinājums bijis – civiltiesiskās atbildības regulējums par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem būvniecības procesā ir sadrumstalots un tiesību aizsardzībai nelabvēlīgs. Cietušo aizsardzībai tika izteikts priekšlikums paredzēt būves īpašnieka stingro atbildību, ja trešās personas būves dēļ ir cietušas zaudējumu. Atbildība būves īpašniekam par radītiem zaudējumiem trešajām pusēm līdzīgi pastāv lielākā daļā ES valstu, kā arī tiek rekomendēta ES līgumtiesību regulējuma paraugmodelī. Konferencē tika arī izskatīti piemēri no dzīves, kad kaimiņu ēku īpašniekiem ir radīti zaudējumi – saplaisā daudzdzīvokļa ēkas sienas blakus notiekošās būvniecības rezultātā. Savukārt Latvijas Apdrošinātāju asociācijas pārstāvji sniedza Baltijas valstu un esošās Latvijas būvniecības apdrošināšanas prakses izvērtējumu.
Latvijas Apdrošinātāju asociācijas būvniecības darba grupas speciāliste Ilze Vismane norādīja: "Mēs atbalstām nepieciešamās izmaiņas būvniecības apdrošināšanā un par būtiskāko topošajā regulējumā uzskatām skaidri definēt mērķi – aizsargāt trešo personu, nesaistītu ar būvniecības procesu. Tāpat ir nepieciešams likuma līmenī definēt būvniecības ierosinātāja atbildību, skaidrus pušu pienākumus un tiesības un noteikt civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas apmēru. Līdz ar jaunu mehānismu jāievieš pārdomātas regresa iespējas, tādēļ aicinām meklēt iespējas, kā efektīvi un saprātīgā termiņā konstatēt cēloņsakarību starp radīto zaudējumu un būvobjektu."
Konferences dalībnieki diskusijā ir secinājuši, ka turpmāk vēl ir jāvienojas par apdrošināšanas tvērumu un izņēmumiem, apdrošināmiem riskiem, atbildības limitu un kritērijiem, kā arī apdrošināšanas izmaksas kārtību. Tāpat vēl jāizstrādā mehānisms, kādā veidā tiek noteikts vainīgais un norisinās regresa piedziņas process. Konferences laikā tika uzsākta diskusija par faktoriem, kas nosaka polises cenu. Dalībnieki ir norādījuši, ka, ieviešot jaunu apdrošināšanas modeli, jānodrošina, lai apdrošināšanas izmaksas būtu samērīgas. Vienlaikus ir jābūt skaidrām katra dalībnieka, t.sk. pasūtītāja, atbildības robežām, uz kā tiek "būvēts" apdrošināšanas mehānisms pēc OCTA principa.
