Būvniecības nozarē krīze vēl nav beigusies
Pērn izsniegto plānošanas un arhitektūras uzdevumu skaits pieaudzis par 25%, savukārt ekspluatācijā pieņemto ēku skaits sarucis par 8%. Tomēr par nozares atveseļošanos neriskē runāt ne arhitekti, ne būvnieki.
Būvvalde konstatējusi, ka tās izdoto plānošanas un arhitektūras uzdevumu (PAU) skaits pakāpeniski pieaug jau kopš 2011.gada pavasara, kas norāda uz būvniecības nozares pakāpenisku attīstību pēc krīzes perioda sastinguma. Tomēr šo pieaugumu galvenokārt veido būvniecības ieceres neliela apjoma būvobjektiem, norāda laikraksts "Diena".
"2011.gadā par 28% vērojams pieaugums izdotajām būvatļaujām rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībai, turklāt visstraujākais pieaugums bija gada nogalē. Fakts, ka lielākā daļa no šīm būvatļaujām ir rekonstrukcijas darbu veikšanai, liecina par ražošanas uzņēmumu iespējamo darbības paplašināšanu, kas, manuprāt, ir pozitīvs ekonomikas attīstības rādītājs," vērtē Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.
Būvvaldes Projektu aprites nodaļas vadītāja Solveiga Volosovska laikrakstam "Diena" atzina, ka, salīdzinot ar 2010.gadu, saskaņoto projektu daudzums pieaudzis vidēji par 42 projektiem mēnesī, bet apjoma un vērienīguma ziņā projekti atpaliek no tiem, kādus iesniedza trekno gadu laikā. Šobrīd būvprojektēšana pieaug pakāpeniski. Skaitļi liecina, ka aug ne vien saskaņoto projektu, bet arī izsniegto būvatļauju skaits, kāpums ir par 15%, pieaugums jūtams dzīvokļu rekonstrukcijas, savrupmāju un nedzīvojamo ēku, izglītības vai veselības aprūpes iestāžu ēku būvniecībā. Tomēr lielākais kāpums vērojams dzīvokļu rekonstrukcijas darbu veikšanai – 38%, skaidro būvvaldes Būvatļauju nodaļas vadītājs Jānis Belkovskis.
Vaicāts, vai pēc krīzes varam runāt par zināmu atkusni, arhitekts Andris Kronbergs atbild – tā teikt būtu pārāk optimistiski. "Ļoti daudz ir mazu dzīvoklīšu pārplānošanas, bet nevar runāt, ka būtu atkususi industrija. Lielākie projekti saistīti ar infrastruktūru un ES līdzekļiem, taču tos vairāk apgūst mazpilsētās. Rīgā projektu skaita palielināšanos var radīt nelieli un pārakceptēti projekti," uzskata A. Kronbergs. Arī arhitekts Sergejs Ņikiforovs poētiski saka, ka esot "kaut kādas tērcītes pēc stingras ziemas", taču, lai izkļūtu no sastinguma, būtu jāpieņem politiski lēmumi. Uz privāto iniciatīvu vien nevar cerēt, uzskata arhitekts. Biedrības Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs uzskata, ka atdzīvošanās tendences ir manāmas, taču jāņem vērā, ka pirms tam bija dramatisks kritums.
Pērn ekspluatācijā pieņemti 746 objekti, tas ir par 8% mazāk nekā 2010.gadā, kad, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bija 15% kritums, liecina būvvaldes apkopotie dati.
Kā raksta laikraksts "Diena", optimismam par iedzīvotāju ekonomiskās situācijas uzlabošanos ir vēl viens apstiprinājums – nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" apkopoto zemesgrāmatas datu analīze rāda, ka šā gada pirmajos divos mēnešos pirkuma darījumu skaits Latvijā audzis par 21%. Darījumu skaits ar mājokļiem šajā laikaposmā audzis par 37%, tai skaitā ar dzīvokļiem – par 36%, savrupmājām – par 43%.
Foto: Stock.XCHNG
2012.gada 17.aprīlī
