Būvniecības nozarē no darba varētu būt spiesti aiziet simtiem būvdarbu vadītāju
Būvniecības likums, kura spēkā stāšanos Saeima atlika līdz oktobrim, daļai būvniecības nozares vadošo darbinieku nozīmēs nepieciešamību izvēlēties studēt augstskolā vai atteikties no līdzšinējā darba, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Iemesls tam esot jaunas izglītības prasības, kas varētu attiekties uz vairākiem tūkstošiem nozarē strādājošo būvtehniķu.
"Mēs jau nezinām noteikumus, kādus pieņems ar jauno likumu. Varbūt tas ir speciāli, lai mūs vienkārši izspiestu no šī tirgus. Varbūt ieved speciālistus, kuriem nav vajadzīga mūsu sertifikācija," pieļauj būvtehniķis, biedrības "Latvijas celtnieks" valdes priekšsēdētājs Arturs Tutiņš.
Viņš celtniecībā strādā jau vairāk nekā 25 gadus un ir viens no tiem, kam būs jārēķinās ar jaunajām izglītības prasībām. Astoņdesmito gadu beigās absolvējis Celtniecības tehnikumu, un kopš tā laika regulāri papildinājis zināšanas. Tagad ar to vairs nepietiks. Ja Būvniecības likums paliks tieši tāds, kāds tas pieņemts, tad arī Tutiņam, iespējami ātrāk būs jāatgriežas Celtniecības koledžā.
Tiem, kuri pusmūžā vairs nav gatavi sēsties skolas krēslā un mācīties vēlreiz matemātiku, fiziku, no jauna apgūt interjera dizainu - tiem būvdarbu vadītājiem nāksies meklēt nozarē jaunus izaicinājumus. Vēl sarežģītāka situācija būs arī novados dzīvojošajiem, jo mācību iestādes, kas piedāvā šādu izglītību, ir Rīgā un Rēzeknē.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša uzskata: "Ja cilvēka pašmērķis ir būt par būvdarbu vadītāju ar savu sertifikātu, jā, tad viņš ies un mācīsies." Viņa skaidro, ka nevienam netiks neliegts strādāt nozarē, bet gan bez attiecīgas izglītības būs liegts būt atbildīgam par procesu kopumā.
Šī prasība, kas no būvdarbu vadīšanas atsijā speciālistus bez pirmā līmeņa augstākās izglītības, nav tapusi Ekonomikas ministrijā, parādījusies laikā, kad likumprojekts skatīts Saeimas komisijā. Būvnieku asociācija iestājusies par izglītības prasību celšanu, bet Latvijas Būvinženieru Savienība iebilda, norādot arī uz riskiem, kas rastos, tirgū zaudējot simtiem būvdarbu vadītāju, turklāt šajā gadījumā - visbiežāk ar visai ievērojamu pieredzes bagāžu.
Kompromiss, kas ļautu vadīt būvdarbus tiem, kuri mācījušies laikā, kad pirmā līmeņa augstākās izglītības nemaz nebija, netika rasts. Ne gluži vadīt koncertzāles vai lielveikala būvniecību, bet sabiedriski mazāk nozīmīgas celtnes varētu gan ļaut, uzskata nozares pārstāvis, Rīgas Celtniecības koledžas lektors Jānis Niedre: "Es domāju, ka būvtehniķiem varētu dot tiesības strādāt attiecīgas kategorijas objektos."
Ekonomikas ministrija par kompromisu sauc laiku, kas atvēlēts izglītības iegūšanai, tātad - trīs gadi. To laikā tad arī nozarei būs jāpārorientējas.
Kā norāda "De facto", Latvijā iegūtā izglītība, kas turpmāk šeit neļaus vadīt būvdarbus, ļauj to darīt, piemēram, Norvēģijā, kur mūsu speciālisti ir pieprasīti.
Cik varētu būt tādu būvdarbu vadītāji, kuri esošo, patstāvīgo praksi pametīs - šobrīd ir grūti pateikt. Tomēr aptuveni aprēķini liecina, ka jaunās prasības attieksies uz diviem tūkstošiem speciālistu. Un, ja viņi no augstskolas atteiksies, tad atlikušajiem speciālistiem, kādu laiku var nākties vienlaikus vadīt būvdarbus līdz pat desmit objektos.
Latvijas būvinženieru savienība aprēķinājusi, ka pēc trim gadiem, beidzoties pārejas periodam, savas pastāvīgās prakses tiesības var zaudēt 1400 ēku būvdarbu vadītāji un 540 ceļu un tiltu būvdarbu vadītāji. Savukārt novados sertificēto būvspeciālistu skaits var samazināties pat par 80%.
Jau ziņots, ka 24.aprīlī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz no šā gada 1.maija uz 1.oktobri atlikt jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās termiņu.
Likuma grozījumi paredz Būvniecības valsts kontroles biroja izveidi. Biroja kompetencē būs visu lielāko sabiedriskās nozīmes ēku celtniecības un pārbūves uzraudzīšana. Tas attieksies uz ēkām, kurās ikdienā uzturas vairāk nekā 100 cilvēku. Valsts būvinspektori pārbaudīs arī vietējo pašvaldību pasūtītos būvdarbus jaunceltnēs vai pārbūvētās ēkās, kuru līgumcena ir 1,5 miljoni eiro vai lielāka.
Rīga, 27.apr., LETA.
Foto:wolfgang staudt/Flickr
