Būvniecības vajadzībām nekustamā īpašuma atsavināšanas atlīdzību ar nodokli plāno neaplikt
Likuma grozījums paredz, ka atlīdzība, kas saņemta par autoceļa vai dzelzceļa būvniecības vajadzībām nepieciešama nekustamā īpašuma atsavināšanu, ir ar nodokli neapliekams ienākums.
SM skaidro, ka autoceļu vai dzelzceļu būvniecības procesā no personām pārsvarā tiek atsavinātas nelielas īpašuma daļas. Piemēram, no lauksaimniecības zemes 10 hektāru platības tiek atsavināts 41 kvadrātmetrs, lai paplašinātu autoceļu, ar kuru robežojas nekustamais īpašums. Šajā situācijā neesot samērīgi prasīt personai iegādāties līdzvērtīgu īpašumu, lai kompensācija netiktu aplikta ar nodokli. Personas reti izvēlas iegūt papildu zemes platību atsavinātā nekustamā īpašuma vietā, jo atsavinātais zemesgabals ir neliels un tā aizvietošana un apsaimniekošana nav lietderīga. Bieži vien līdzvērtīgu zemes platību var iegādāties tikai citā novadā vai pagastā, kā arī iegādāties nekustamo īpašumu nelielā platībā nav iespējams.
SM uzsver, ka priekšnoteikums iegādāties līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, lai personas saņemto taisnīgo atlīdzību par atsavināto nekustamo īpašumu neapliktu ar iedzīvotāja ienākuma nodokli, ir pretrunā ar personas rīcības un gribas brīvību. Šajā gadījumā personai tiek uzlikts pienākums iegādāties nekustamo īpašumu, kas tai nav nepieciešams, kā arī brīvā nekustamo īpašumu tirgū neliela izmēra zemesgabalus nav iespējams iegādāties. Arī tad, ja persona iegādātos neliela izmēra zemesgabalu, tā atrašanās vieta varētu būt citā novadā vai pagastā, kas apgrūtinātu šāda nekustamā īpašuma apsaimniekošanu un tikai radītu personai papildu izdevumus un apgrūtinājumus.
Līdz ar to nosacījums iegūt līdzvērtīgu īpašumu ir pretējs personas, kurai tiek atsavināta neliela īpašuma daļa, tiesiskajām interesēm un tas nav vienlīdzīgi ar tām personām, kurām tiek atsavināts viss īpašums, jo tad iegādāties līdzvērtīgu nekustamo īpašumu ir lielāka iespēja, skaidro ministrijā.
Pastāvot arī iespēja, ka gadījumā, ja arī īpašnieks gribētu iegādāties līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, tas nebūs iespējams, jo piešķirtā kompensācija varētu būt nepietiekoša, lai iegādātos citu īpašumu. Tādā situācijā īpašnieks būs spiests maksāt kapitāla pieauguma nodokli, jo nebūs iestājies nosacījums par līdzvērtīga īpašuma iegādi, līdz ar to saņemtā kompensācija nebūtu taisnīga un neatjaunotu īpašnieka iepriekšējo mantisko stāvokli.
Esošā situācija nemotivējot atsavināšanas procesā iesaistītās personas labprātīgi atsavināt nekustamo īpašumu autoceļu vai dzelzceļu būvniecības vajadzībām, jo tās ir neapmierinātas gan ar pašu nekustamā īpašuma atsavināšanas faktu, gan ar atlīdzības aplikšanu ar nodokli, ja personas neiegādājas līdzvērtīgu nekustamo īpašumu. Šī iemesla dēļ bieži vien ir nepieciešams veikt atsavināšanu piespiedu kārtā, kas krietni pagarina un sarežģī atsavināšanas procesu un kavē valstiski svarīgu projektu realizāciju, kā arī netiek apgūti Eiropas Savienības fondu piešķirtie līdzekļi, uzsver SM.
Tāpat plānots veikt grozījumus sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā. Projekts paredz noteikt, ka divu mēnešu laikā no minētā likuma par konkrētā nekustamā īpašuma atsavināšanu spēkā stāšanās dienas īpašniekam ir jānoslēdz līgums par institūcijas noteiktās atlīdzības pieņemšanu un atlīdzības kompensācijas veidu.
SM uzsver, ka spēkā esošais sešu mēnešu termiņš liedz pietiekami ātri nodot īpašuma tiesības valstij vai pašvaldībai, lai uzsāktu atsavinātā nekustamā īpašuma apgūšanu, kas ir pretrunā ar sabiedrības vajadzībām nepieciešamā īpašuma atsavināšanas likuma mērķi un kavē sabiedrības vajadzībām nepieciešamo objektu attīstību. Šī problēma esot īpaši labi redzama ceļu būvniecības nozarē, kur darba tempi ir ātri, bet termiņi - īsi, tāpēc bez efektīva atsavināšanas procesa būvniecības darbu temps tiek ievērojami kavēts, tāpat kā tiek kavēta Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguve.
Satiksmes ministrija uzskata, ka grozījumi abos likumprojektos palīdzēs sabalansēt sabiedrības intereses un personas pamattiesību aizsardzību. Turklāt izmaiņas termiņos būtiski neierobežos personas tiesības, jo atsavināšanas process līdz atlīdzības apstiprināšanai ir samērā laikietilpīgs, tādēļ tas sniedz atsavināmā nekustamā īpašuma īpašniekam iespēju izmantot visu šo laiku savu tiesību aizstāvēšanai.
Termiņa saīsināšana no sešiem mēnešiem uz diviem mēnešiem palīdzētu sabalansēt sabiedrības intereses un personas pamattiesību aizsardzību, skaidro ministrijā.
Kā uzsver SM, ņemot vērā to, ka, demokrātiskā un tiesiskā valstī tiesiskās paļāvības princips prasa, lai, izdarot grozījumus likumā, tiktu paredzēta saudzējoša pāreja uz jauno regulējumu, likumprojekts paredz saudzīgu pāreju uz jauno kārtību, pārejas noteikumos nosakot, ka grozījums Atsavināšanas likuma 29.panta pirmajā daļā nav piemērojams gadījumā, ja līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai ir pieņemts un stājies spēkā likums par konkrēta nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Attiecīgi grozījumi arī paredzēti Satversmes tiesas likumā. Projekts paredz noteikt divu mēnešu termiņu konstitucionālās sūdzības par konkrētā nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanas likumu iesniegšanai.
Termiņa saīsināšana no sešiem mēnešiem uz diviem mēnešiem palīdzētu sabalansēt sabiedrības intereses un personas pamattiesību aizsardzību. Šie grozījumi gan nebūs piemērojami gadījumā, ja līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai ir pieņemts un stājies spēkā likums par konkrēta nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Rīga, 2.jūl., NOZARE.LV.
Foto:
