Būvnieki aicina valdību un Saeimu ātrāk pieņemt grozījumus Būvniecības likumā
Vēstules autori izsaka atbalstu Būvniecības likuma grozījumiem, kas ierobežotu automātisku būvniecības procesa apturēšanu būvatļaujas apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas gadījumā, tostarp paredzot, ka būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir mēnesis no būvatļaujas spēkā stāšanās dienas, būvatļaujas darbība var tikt apturēta ar iesnieguma saņemšanas brīdi pašvaldībā, bet tās darbība tiek atjaunota, ja attiecīgā iestāde pieņem lēmumu atstāt apstrīdēto būvatļauju negrozītu.
Tāpat grozījumi paredz, ka pašvaldība pieņem lēmumu būvatļaujas apstrīdēšanas lietā ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas, nepieciešamības gadījumā objektīvu iemeslu dēļ pieļaujot šo termiņu pagarināt par 30 dienām, un pašvaldības būvvalde izdod izziņu par būvniecības tiesisko pamatojumu un jaunbūves raksturojumu un pieņem būvi ekspluatācijā, ja būvatļaujas darbība ir atjaunota.
Kā uzņēmumu vadītāji, kas Latvijā strādā nekustamo īpašumu un būvniecības nozarēs vai ir saistīti ar to darbību, vēstules autori norāda, ka ļoti augstu vērtē Saeimas un valdības iedziļināšanos un pēdējā laikā pausto atbalstu Latvijas investīciju videi tik sāpīgajā jautājumā par nepieciešamajām izmaiņām Būvniecības likumā, kas ierobežotu iespējas bez pamatota iemesla apturēt izsniegtās būvatļaujas arī laikā, kad jau sākti celtniecības darbi, tādējādi liekot iesaldēt investīcijas, radot zaudējumus uzņēmējiem un valsts ekonomikai kopumā, kā arī graujot Latvijas reputāciju ārvalstu investoru acīs.
"Kā zināms, kaut arī Latvija starptautiskajos biznesa vides reitingos ir salīdzinoši augstā pozīcijā, tās pievilcību investoru skatījumā būtiski mazina katastrofāli zemā pozīcija tieši būvatļauju izsniegšanas un to spēkā esamības dimensijā. Kā uzņēmējiem, kuri vēlas strādāt Latvijā un redz tās attīstības perspektīvu nākotnē, mums ir kauns, ka būvatļauju jautājuma nesakārtotības dēļ šajos reitingos krietni atpaliekam pat no tādām valstīm kā, piemēram, Ruanda, Gvatemala vai Mali," norāda vēstules autori.
Vēstules autori cer, ka amatpersonu publiski paustā izpratne un atbalsts rezultēsies, pieņemot izmaiņas likumā, kas novērsīs vienu no šķēršļiem, kuru dēļ uzņēmējdarbības vide Latvijā ir sliktāka nekā Lietuvā un Igaunijā.
Vēstuli parakstījuši biedrības "Būvniecības attīstības stratēģiskā partnerība" valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis, SIA "YIT Celtniecība" valdes priekšsēdētājs Andris Božē, SIA "Bukoteks" valdes locekle Rita Kronberga, "Pro Kapital Grupp" valdes priekšsēdētājs Paolo Mikelocci, SIA "CMConsulting" valdes loceklis Markuss Molls, SIA "Selva Būve" valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis, SIA "Merks" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš, SIA "Re&Re" valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš, SIA "D.M. Holdings" valdes loceklis Raimonds Plāte, SIA "Ordo Agency" valdes priekšsēdētājs Ivars Rudzītis un SIA "Homburg Management" valdes loceklis Džeimss Gerijs Torpejs.
Jau ziņots, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē 30.janvārī vēl netika rasts kompromiss jautājumā par būvatļauju apstrīdēšanas regulējumu, un komisija šo jautājumu varētu vēlreiz izdalīt atsevišķā likumprojektā.
Komisijas sēdē plašas diskusijas izraisīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā priekšlikums noteikt Būvniecības likumā, ka būvatļaujas apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tās darbību. Padomes pārstāvji skaidroja, ka, iekļaujot šādu normu, būvatļaujas darbība netiktu apturēta ne tikai nacionālā interešu objekta būvniecības gadījumā, bet arī citu objektu būvniecības gadījumā. Šāds regulējums ļautu izvairīties no gadījumiem, kad būvatļauja tiek apstrīdēta subjektīvu iemeslu dēļ.
Skeptiski par šādu priekšlikumu bija Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji norādīja, ka normu par to, ka būvatļauju darbības apstrīdēšana neapturētu tās darbību, varētu attiecināt arī uz Eiropas Savienības (ES) līdzfinansētiem projektiem.
Līdz ar to komisija turpinās diskusijas par šo jautājumu, aicinot Ekonomikas ministriju, Ārvalstu investoru padomi un Pašvaldību savienību sagatavot priekšlikumu iespējamiem likuma grozījumiem attiecībā uz būvatļauju apstrīdēšanas regulējumu. Iespējams, komisija šo jautājumu varētu izdalīt arī atsevišķā likumprojektā.
Saeima 17.janvārī pirmajā lasījumā noraidīja grozījumus Būvniecības likumā, kas paredzēja īsākus termiņus būvatļaujas apstrīdēšanai. Pirms balsojuma par atbalstu likumprojektam pirmajā lasījumā un steidzamības noteikšanu Saeimas sēdē notika plašas debates, un deputāti šo likumprojektu noraidīja.
Pašreizējais būvniecības regulējums paredz, ka būvatļaujas apstrīdēšana aptur būvniecības darbus, izņemot nacionālo interešu objektu celtniecībā.
Rīga, 4.febr., NOZARE.LV.
Foto: Reuters/ Scanpix
Publicēts: 04.02.2013
