Būvnieki apsteidz Salu tilta atjaunošanas darbu grafiku; iedzīvotāji neapmierināti ar satiksmes organizāciju gājējiem
Rīga, 31.jūl., LETA. Salu tilta otrās kārtas remontdarbi apsteidz plānoto darbu grafiku, taču vienlaikus iedzīvotāji pauž neapmierinātību ar satiksmes organizāciju gājējiem un velobraucējiem, noskaidroja aģentūra LETA.
Rīgas domes atbildīgās amatpersonas šodien apsekoja Salu tiltu, lai pārliecinātos par būvdarbu gaitu. Kā klātesošajiem atgādināja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs, darbi tika uzsākti 2018.gada jūnijā un tie jāpabeidz līdz 2020.gada jūnijam, taču bažu par termiņu ievērošanu nav, jo darbi norit raiti.
Arī atbildīgās būvkompānijas - SIA "ACB un Tilts" - darbu operatīvais vadītājs Armands Sviķis sacīja, ka darbi rit ļoti raiti un šogad uzņēmums plāno pabeigt pat lielāku darbu apjomu nekā sākotnēji plānots. "Ja nepievils laika apstākļi, domājam, ka uz oktobri būsim darbus pabeiguši 90% apmērā. Arī naudas plūsmu apgūstam ātrāk, nekā paredz grafiks, kas nozīmē, ka par līdzekļu pārdali būs jāvienojas ar domi," sacīja Sviķis.
Nākamgad plānots veikt asfalta virskārtas ieklāšanu atsevišķos posmos, kā arī labiekārtošanas darbus.
Runājot par to, ka iedzīvotāji pauž sūdzības par satiksmes organizāciju un vides pieejamību būvdarbu zonā, Sviķis aicināja ņemt vērā, ka iedzīvotāji būtībā izmanto būvlaukumu un ir jārēķinās ar zināmām neērtībām.
"Normālos gadījumos šī teritorija būtu jāslēdz ciet pavisam, taču mēs mēģinām visu organizēt tā, lai iet uz priekšu darbi un tiek ievērotas arī drošības lietas. Mūs katru nedēļu pārbauda VSIA "Latvijas Valsts ceļi" ceļi un satiksmes organizācijas eksperti un līdz šim nav bijis noformēts neviens pārkāpums," teica eksperts, norādot, ka objektā ir izvietoti vairāki simti zīmju satiksmes organizācijai.
Kritiku būvniekiem gan veltīja klātesošie biedrības "Pilsēta cilvēkiem" aktīvisti Māris Jonovs un Kaspars Zandbergs, vēršot uzmanību, ka, lai gan būvnieki domā par auto plūsmas organizēšanu, pavisam ir aizmirsts par gājējiem un velobraucējiem.
"Sekojot līdzi sociālajiem tīkliem, redzam, ka iedzīvotāji bieži vien šeit brien cauri šķembām un atduras pret barjerām bez jebkādām norādēm - kur jāiet tālāk. Uz papīra droši vien viss izskatās labi, bet dabā neviens pat nav mēģinājis iziet šos maršrutus. Būvlaukumi ir paaugstinātas bīstamības zona, kur būtu īpaši jārūpējas par drošību, bet te pasaka, ka paši vainīgi, ja jums krīt uz galvas betons," pauda Jonovs, norādot, ka, piemēram, centra pusē ir uzlikta tikai viena norāde, kurā atainotas pretējās debess puses un paši domes pārstāvji atzīst, ka neko no šīs zīmes nesaprot.
Aktīvistu ieskatā, būvniekiem būtu nepieciešams izvietot atbilstošas norādes, kā arī pieasfaltēt atsevišķas ietvju malas, lai nodrošinātu droši pārvietošanos, jo pretējā gadījumā iedzīvotāji meklē citas, daudz bīstamākas alternatīvas. "Cilvēki mēģina iet pa braucamo daļu pretī auto plūsmai, iet apkārtceļus un tamlīdzīgi," situāciju ieskicēja Jonovs.
Būvnieki gan sevi aizstāvēja, norādot, ka viņiem nav tiesību izvietot vairāk satiksmes risinājumus, nekā paredzēts projektā. To, kādēļ šādi risinājumi nav paredzēti darbu organizācijas projektā, neviena no atbildīgajām amatpersonām gan atbildēt nevarēja, vien secināja, ka darbu izstrādes laikā vairāk ticis domāts par auto plūsmas regulēšanu.
Kopumā runājot par būvdarbu norisi, Reinbahs darbu kvalitātei veltīja arī kritiku, norādot, ka nav pareizi nostiprināti borti, kas nākotnē var rezultēties ar daudz ātrāku to sadrupšanu. Tāpat augsnei, kur plānota zaļā zona, konstatēti dažādi piemaisījumi - stikls, akmeņi un tamlīdzīgi.
"To nepieciešams novērst, lai zāle varētu tur normāli augt un nebūtu putekļu. Visas šīs lietas esam piefiksējuši un liksim mainīt, jo ilgtermiņā tās ļoti lietas ietekmēs dzīves kvalitāti," teica departamenta vadītājs.
To, ka darbi objektā notiek atbilstoši izstrādātajam projektam, apstiprināja arī SIA "Geo Consultants" būvuzraugs Juris Ozols, kurš norādīja, ka būtiski pārkāpumi būvnieku darba procesā līdz šim konstatēti neesot un darbi tiks paveikti termiņā. Vides pieejamību Ozols vērtēja kā apmierinošu.
Kā ziņots, Salu tilta otrās kārtas laikā tiek pārbūvēta estakāde pār Bieķengrāvi, satiksmes pārvads pār Krasta ielu, tilts pār Bieķengrāvi Mūkusalas apļa daļā, kā arī satiksmes pārvads Lucavsalā un četras estakādes Zaķusalā.
Tilta pārbūves laikā tiek nomainītas monolītās brauktuves plātnes, izbūvēts jauns segums, sakārtota lietus ūdens kanalizācijas sistēma, izbūvēts apgaismojums, uzstādītas jaunas inženierkomunikācijas un videonovērošanas kameras.
Salu tilta otrās kārtas būvniecības izmaksas ir 19,7 miljoni eiro un būvdarbus veic pilnsabiedrība "ACB un Tilts".
