Būvnieki: Pēc Zolitūdes traģēdijas mainījusies būvniecības procesā iesaistīto attieksme
Būvfirmas SIA "Merks" valdes priekšsēdētājs Oskars Ozoliņš norāda, ka galvenā šī gada laikā notikusī izmaiņa ir būvniecības procesā iesaistīto - būvnieku, projektētāju, arhitektu, būvuzraugu un citu - attieksmes maiņa. Turklāt tā ir notikusi pēc pašu procesā iesaistīto iniciatīvas, jo jaunais Būvniecības likums stājies spēkā tikai pirms pusotra mēneša, līdz ar to ne normatīvie akti, ne arī kādas kontrolējošās iestādes nav bijušas iemesls šīs attieksmes maiņai.
"Notikusī traģēdija ir atstājusi savas pēdas, un šo attieksmes maiņu var ļoti labi sajust. Tā ir kļuvusi daudz nopietnāka, atbildīgāka. Tas nekur netiek skaļi afišēts, bet tas notiek," sacīja Ozoliņš.
Viņš piebilst, ka mainījusies arī ēku īpašnieku attieksme, it īpaši veikalu ēku un līdzīgu objektu īpašnieku. "Cik man ir zināms gan no mūsu būvētajiem objektiem, gan citiem - pēdējā gada laikā ir veiktas ekspertīzes visiem šādiem objektiem, šīs ekspertīzes ir pasūtījuši paši īpašnieki. Gan "Rimi", gan "Maxima", gan "K-Rauta", gan citi ir veikuši šīs ekspertīzes," sacīja Ozoliņš.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs uzsvēra, ka būvnieki nevēlas, lai vēlreiz notiktu kaut kas līdzīgs Zolitūdes traģēdijai. "Atbildības līmenis audzis ievērojami, īpaši tas jūtams no ģenerāluzņēmēju puses. Tiek pastiprināti pārbaudīti ne tikai apakšuzņēmēji un materiālu piegādātāji, bet pat saņemti būvprojekti, ko ģenerāluzņēmējam neprasa neviens normatīvais akts. Par saviem līdzekļiem tiek piesaistīti eksperti un veikta būvprojektu ekspertīze. Arī valsts un pašvaldību institūcijas daudz rūpīgāk sākušas pārbaudīt projektus un ekspluatācijā nododamās ēkas," sacīja Grinbergs.
Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents pauž uzskatu, ka papildu piesardzība un paaugstināta atbildība varētu būt uz laiku, līdz normatīvajos aktos tiks atrisinātas to nepilnības.
"Vispirms jau publisko iepirkumu likumā jāatrisina problēma ar joprojām dominējošo zemākās cenas principu. Tāpat jaunajā būvniecības regulējumā jāsakārto strādnieku kvalifikācijas jautājums. Tās ir divas galvenās problēmas, kuras sakārtojot samazināsies iespējamie riski būvniecības procesā. Godprātīgie uzņēmēji grib godīgi darīt savu darbu, tāpēc tiem jāpanāk pretim ar likumdošanas sakārtošanu," skaidroja Grinbergs.
Savukārt Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume uzskata, ka Zolitūdes traģēdija pierādījusi - pie nesakārtota normatīvā regulējuma vainīgais nav atrodams. Viņš atzīmē, ka valstī būtu nepieciešama preventīva sistēma, kas "ļautu fiksēt nepilnības" likumos saskaņā ar procesa gaitu un tās novērst.
Būvkompānijas "Re&Re" valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš oktobrī Rīgas pilsētas arhitektūras kolēģijas sēdē norādīja, ka Zolitūdes traģēdijas galvenais cēlonis bija valstiskās kontroles trūkums būvniecības procesā - valsts būvinspekcijas neesamība. Savukārt Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Andris Kronbergs uzsvēra, ka nepieciešama ētiska sadarbība starp būvniecībā kompetentajām institūcijām, lai vienojoties un bez konkurences spiediena varētu strādāt pie būvniecības procesa uzlabošanas valstī.
Lai uzlabotu būvniecības kvalitāti un paaugstinātu sabiedrības drošību būvniecības un būvju ekspluatācijas procesā, strauji tika virzīts jaunais Būvniecības likums, kas stājās spēkā šā gada 1.oktobrī, kā arī citi ar būvniecības procesu saistīti noteikumi. Būtībā būvniecības procesu regulējošie noteikumi ir sakārtoti, lai šādas traģēdijas neatkārtotos.
Rīga, 21.nov., LETA.
Foto: Ieva Čīka/LETA.
