Būvnieki: valsts varētu veicināt ražošanas objektu būvniecību un ES naudas apgūšanu
"Būvniecību nezin kāpēc vienmēr uzskata par mazāk svarīgu ekonomikas nozari, bet patiesībā būvniecībai ekonomikā ir pietiekami liels īpatsvars. Apjomi ir pietiekami lieli un arī nozarē strādājošo skaits ir pietiekami liels - tas velk uz augšu visu tautsaimniecību, jo šie cilvēki saņem algu, tērē to, veicinot gan tirdzniecību, gan ražošanu," sacīja SIA "Selva būve" valdes priekšsēdētājs Rolands Orlovskis.
SIA "Merks" valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns norādīja, ka aprīļa sākumā beidzās projektu pieteikumu iesniegšana uz 27 miljonu latu ES finansējuma saņemšanu augstas pievienotās vērtības ražotņu attīstībai.
"Iesniegti vairāk nekā 60 projekti, līdz ar to skaidrs, ka tiks būvētas vairākas ražotnes divu līdz piecu miljonu latu vērtībā, un tas būs pozitīvs pienesums ne tikai rūpniecībai, bet arī būvniecībai. Laikā, kad sākās krīze, valsts varēja paregulēt iepirkumus, piemēram, intensificējot infrastruktūras objektu realizāciju, bet viss peldēja tādā kā pašplūsmā. Būvnieki sacīja gan Ekonomikas, gan Finanšu ministrijai - noregulējiet šos jautājumus, tā tiešām bija reize, kad valsts varēja panākt pretī nozarei. Tad, kad klājas labi, - tad mūs nevajag regulēt, bet tad, kad iet slikti, - tad šāda palīdzība noderētu," skaidroja Geidāns.
Orlovskis piebilda, ka arī pašvaldības joprojām cīnās ar ES fondu naudām un saskaras ar pietiekami lielu birokrātiju. "Jebkurā projektā, kuru iecerēts realizēt, līdz reālai līdzfinansējuma saņemšanai paiet gads, pusotrs vai pat divi. Domāju, ka to vajadzētu darīt daudz, daudz ātrāk, vienkāršot procesu un mazināt birokrātiju," uzskata Orlovskis.
"Kāpēc igauņiem viss notiek daudz ātrāk? Viņiem gan valsts, gan pašvaldību budžetā ir nauda, parādi nav tik lieli, līdz ar to, tiklīdz kaut kur pietrūkst finansējums, naudu var piešķirt no budžeta un projekts tiek realizēts. Latvijā budžetos naudas nav, tāpēc ir svarīgi apgūt ES naudu, bet esam tik neelastīgi, ka šī apgūšana neiet tik raiti, kā gribētos," piebilda Geidāns.
SIA "YIT celtniecība" valdes priekšsēdētājs Andris Božē norādīja, ka arī ražošanas uzņēmumi ir bijuši dziļā krīzē un daudzi no tiem samazināja ražošanas apjomus. Tagad virknē nozaru - farmācijā, kokapstrādē un citās - ir pacēlums, taču, runājot ar šo nozaru pārstāvjiem par kādu jaunu objektu vai ražotņu būvniecību, atbilde parasti ir - nē, mēs esam ļoti piesardzīgi attiecībā pret ekonomisko situāciju, labāk esošajā ražotnē organizēsim otro maiņu, trešo maiņu, taču ieguldījumi jaunās ražotnēs pagaidām vēl netiek plānoti.
"Arī veiksmīgajiem uzņēmumiem patlaban vēl ir bažas par nākotni, un tie nav gatavi spert platu soli pretim nākamajam ražošanas attīstības ciklam," piebilda Božē.
Rīga, 21.maijs, NOZARE.LV.
Foto: Stock.XCHNG
2012.gada 21.maijā
