Būvniekiem ir svarīga normatīvās sistēmas sakārtošana
"Patlaban ilgtspējīgas normatīvās sistēmas sakārtošanai ir radīts pamats - jaunais Būvniecības likums. Tagad ir svarīgi saprast, kāda ir Ekonomikas ministrijas pozīcija Vispārīgo būvnoteikumu jautājumā - vai turpināsies iesāktais neargumentētās deregulācijas kurss, kas ir orientēts uz aptuveni 5000 mazām kompānijām, vai arī tiks radīti nopietni dokumenti, kas garantē kā projektēšanas, tā būvniecības kvalitāti un drošību. To jau ir izdarījuši igauņu kolēģi, sevišķi detalizēti reglamentējot projektēšanu," skaidroja Birkavs.
Viņš piebilda, ka vēl viena būtiska problēma, kas satrauc būvniekus, ir nelegālā nodarbinātība un neesot nekādu šaubu, ka galvenokārt tas ir saistīts ar milzīgo nelielo būvuzņēmumu skaitu.
"Kas nepieciešams, lai labāk organizētu milzīgo mazo uzņēmumu masu? Nav vajadzīgi nekādi ierobežojumi, lai strādā. Bet ir akūta nepieciešamība noteikt būvstrādnieku profesionālās kategorijas jeb līmeņus. Tas šo problēmu ļautu atrisināt, īpaši ja kategorijas un attiecīgos algu līmeņus sajūgtu ar Valsts ieņēmumu dienesta datubāzi," uzskata Birkavs.
Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts gan norādīja, ka jau jaunā Būvniecības likuma tapšanas laikā ar būvnieku nevalstiskajām organizācijām ticis daudz diskutēts par Vispārīgajiem būvnoteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem, tāpēc principiālās pozīcijas jau ir izrunātas un tālāk darbs ar šo normatīvo aktu sagatavošanu un pieņemšanu virzīsies ātri.
Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktore Ilze Oša piebilda, ka, ņemot vērā to, ka jaunais Būvniecības likums stāsies spēkā 2014.gada 1.februārī, līdz tam laikam jāpieņem gan jauni Vispārīgie būvnoteikumi, gan jauni speciālie noteikumi, kas regulē būvuzraudzības un autoruzraudzības darbu.
"Iestrādes jau ir, un septembrī būs gatavi jau pirmie komentējamie noteikumu projekti. Nav mērķis būtiski mainīt esošo regulējumu tajās jomās, kur tas ir labi strādājis līdz šim, nepieciešams tos pielabot tur, kur tas ir nepieciešams. Nevirzāmies uz ātru un būtisku sistēmas maiņu, tāpēc pilnīgi jauni noteikumi varētu stāties spēkā nākamgad vai aiznākamgad, tad, kad tie tiks kārtīgi izdiskutēti," sacīja Oša.
Birkavs piebilda, ka patlaban neizpratni rada valsts nenoteiktā pozīcija atsevišķu valsts funkciju deleģēšanā nevalstiskām profesionālām organizācijām, kuras varētu sniegt būtisku palīdzību normatīvo aktu sagatavošanā.
Rīga, 16.aug., NOZARE.LV.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Sean MacEntee
