Būvnieks: būvinženieru sertifikācija ir atceļama formalitāte, stingrāk jākontrolē būvuzņēmēji
Jaunā Būvniecības likuma kontekstā patlaban aktualizēts jautājums par būvatļauju apstrīdēšanas kārtību, norāda būvuzņēmējs, piebilstot, ka diemžēl šī nav vienīgā nozares problēma, kurai pēc iespējas ātrāk jārod risinājums.
"Mēs strādājam vienotajā ES tirgū, bet reizēm šķiet, ka valsts pārvaldes pārstāvji šo faktu aizmirst, radot birokrātiskas kontroles sistēmas un apgrūtinot būvinženieru darbu un konkurētspēju," norāda Orlovskis.
Viņš informē, ka katra Eiropas valsts pati regulē būvinženieru sertifikācijas un reģistrācijas jautājumus, tie nav stingri reglamentēta ES līmenī. Latvijas būvinženieru sertifikācijas process, ja to salīdzina ar citām ES dalībvalstīm, ir sarežģīts, dārgs un rada šķēršļus gan būvuzņēmēju, gan arī speciālistu darbam.
Saskaņā ar Latvijas Būvniecības likumu, arhitektiem, būvinženieriem un būvtehniķiem, kas ir tā saucamās reglamentētās profesijas, patstāvīgam darbam šajās profesijās nepieciešams būvprakses vai arhitekta prakses sertifikāts jeb darba atļauja. Turklāt minētos sertifikātus piešķir uz laiku, uz pieciem gadiem.
Orlovskis uzsver, ka lielākajā daļā ES dalībvalstu būvinženierim sertifikāts nav obligāts - Lielbritānijā, Beļģijā, Bulgārijā, Dānijā, Francijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Rumānijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā, Zviedrijā un Igaunijā.
"Kā būvuzņēmējam, lai nodrošinātu augstu pakalpojumu kvalitāti, man ir svarīgi nodarbināt profesionālus un izglītotus būvinženierus ar darba pieredzi. Būvinženiera sertifikācija reizi piecos gados negarantē darba kvalitāti, un tā nav speciālista kompetences apliecinājums. Būvinženieru sertifikācija patlaban ir kā krustiņš, kas reizi piecos gados obligāti jāievelk. Šī formalitāte ir gana sarežģīta, un tās nokārtošana prasa laiku un līdzekļus," skaidro Orlovskis.
Būvuzņēmējs norāda, ka tirgū trūkst kvalificētu būvniecības speciālistu un problēma kļūst aizvien aktuālāka. Sarežģītais sertifikācijas process nepalīdz kvalificētu speciālistu piesaistei un vēl jo vairāk - neveicina ilgāku laiku ārzemēs strādājošo Latvijas būvinženieru atgriešanos vietējā darba tirgū. Situācija ir absurda, jo darbam citu valstu tirgos būvinženierim sertifikāts nav nepieciešams, savukārt atgriežoties mājās, legāls darbs bez atkārtotas darba atļaujas jeb sertifikāta iegūšanas savā profesijā vairs nav iespējams, norāda uzņēmējs.
Orlovskis uzskata, ka būvinženieru sertificēšana Latvijā nav nepieciešama, ja būvinženieris ieguvis atbilstošu izglītību un praktisko pieredzi, strādājot nozares uzņēmumos Latvijā vai citās valstīs. Alternatīva sertificēšanai būtu Būvinženieru reģistra izveide, kas praksē veiksmīgi darbojas citās ES valstīs.
Vienlaikus būtu jānosaka stingrāki kritēriji tieši būvuzņēmēju darbam Latvijas tirgū, nosakot uzņēmēja atbildību, sertifikācijas kārtību un kontroles mehānismu, uzskata Orlovskis.
"Patlaban principā jebkurš var dibināt būvuzņēmumu un nodarboties ar būvniecības pakalpojumu sniegšanu. Latvijā ir vairāk nekā 4000 būvuzņēmumu, tādēļ uzskatu, ka jaunajā Būvniecības likumā jāparedz stingrāks uzņēmēju darba regulējums. Jaunais Būvniecības likums netiek pieņemts jau četrus gadus, tādēļ ir pēdējais brīdis, lai sakārtotu būvniecības nozari un uzlabotu tās vājos punktus. Svarīgi, lai jaunais likums būtu būvnieku interesēs un juridisko jautājumu sakārtošana palīdzētu atrisināt šobrīd samilzušās problēmas, tajā skaitā arī būvinženieru sertifikācijas un būvuzņēmēju profesionālās atbildības jautājumus," norāda Orlovskis.
Jaunais Būvniecības likums patlaban tiek gatavots izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā Jaunais regulējums paredz būtiskas izmaiņas, kuru mērķis ir krietni paātrināt būvniecības procesu un mazināt administratīvo slogu būvniekiem.
Būvniecības likuma grozījumi sagatavoti darba grupā, kura strādāja ar vairāk nekā 200 priekšlikumiem un sanāca uz 20 sēdēm. Izstrādātās izmaiņas pēc būtības ir pavisam jauns būvniecības regulējums, kas būtiski paātrinās būvniecības procesu, norāda Dombrovskis. Diskutējot par šīs nozares jauno regulējumu, deputātiem būs jāpievērš uzmanība arī vairākiem strīdīgiem jautājumiem, ar ko strādāja darba grupa, - būvnieku sertificēšanai, būvniecības procesa uzraudzībai, sabiedriskajai apspriešanai, būvnieku un pasūtītāju atbildībai, skaidroja komisijas vadītājs, piebilstot, ka šis ir likums, par kura grozījumiem iepriekš nevarēja panākt vienošanos daudzus gadus.
Rīga, 26.febr., NOZARE.LV.
Rolands Orlovskis/ Foto: Lita Krone/ LETA
Publicēts: 26.02.2013
