abc.lv skaitļos

Lietotāji online71
Aktīvie uzņēmumi26471
Nozares raksti2312
Ekspertu atbildes3041
Būvnieks: nākamajos divos gados būvniecībā izaugsme nav gaidāma : Būvniecības, arhitektūras un interjera portāls abc.lv

Būvnieks: nākamajos divos gados būvniecībā izaugsme nav gaidāma

Būvnieks: nākamajos divos gados būvniecībā izaugsme nav gaidāma
Lai gan pērn un arī šogad būvniecības nozarē vērojama diezgan strauja izaugsme, tomēr 2013.gadā un 2014.gadā varētu būt darba apjomu kritums, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja Jēkabpils būvfirmas SIA "LC Būve" valdes priekšsēdētājs Dainis Dzērvītis.

Vērtējot Centrālās statistikas pārvaldes ziņoto būvniecības apjomu pieaugumu pērn par 15,7%, Dzērvītis sacīja, ka kopējais apjomu pieaugums tāds arī varētu būt, un norādīja, ka "LC Būvei" pērn pieaugums bija vēl lielāks - aptuveni 25%.

"Tas gan neatspoguļo situāciju nozarē, bet vairāk tiešām ir saistīts ar uzņēmuma jaunās struktūras radīšanu Rīgā. Lai gan šogad arī būs pieaugums, tomēr baidos, ka 2013.gadā un 2014.gadā varētu būt apgrozījuma kritums. To rāda esošā situācija iepirkumos, jo Jēkabpils apkārtnē vairs pat īsti nav konkursu, kuros varētu piedalīties. Acīmredzot piešķirtie Eiropas fondi jau ir apgūti vai gandrīz apgūti. Jaunā plānošanas perioda līdzekļi būs pieejami tikai no 2014.gada, un, kā parasti, pirmais ir tikai tāds iešūpošanās gads," skaidroja Dzērvītis.

Viņš uzskata, ka 2013.gadā un 2014.gadā ne būvniecības nozarei valstī, ne konkrēti "LC Būvei" neizdosies saglabāt patlaban sasniegtos apjomus.

"Cik noprotams, tad arī valstiskā līmenī akcents turpmāk tiks likts vairāk uz ceļiem, citiem infrastruktūras objektiem, bet mazāk uz vispārējās būvniecības objektiem. Tas arī ir saprotams, jo lielākā daļa skolu, bērnudārzu Latvijā jau ir renovēti, diezgan daudz darāmā vēl ir slimnīcās. Protams, ka vēl ir daudz darāmā ar daudzdzīvokļu dzīvojamajām mājām. Siltināšanai bija atvēlēts pārāk maz līdzekļu, liela to daļa jau ir iztērēti, bet pats process iekustās pārāk lēni, it sevišķi Jēkabpilī, jo, salīdzinot ar pārējo valsti, te vēl ir diezgan daudz neprivatizētu dzīvokļu. Cilvēki nav gatavi pieņemt lēmumus, nav gatavi ieguldīt savus līdzekļus, jo domā - kam man vajag, ja tas dzīvoklis nav mans un es to nekad arī nenopirkšu, jo nav vairs ne sertifikātu, ne naudas?," sacīja Dzērvītis.

Viņš piebilda, ka, neraugoties uz zemo aktivitāti, arī Jēkabpilī kādām trīs vai četrām mājām patlaban jau notiek siltināšanas darbi, lai gan darāmā vēl ir ļoti daudz.

"Jāatrod jauni līdzekļi renovācijas turpināšanai, jo patlaban milzīgi līdzekļi izkūp gaisā ar siltumenerģijas zudumiem un arī šo māju resurss nav mūžīgs. Renovācija šo māju mūžu pagarinātu vēl vismaz par desmit līdz 20 gadiem. Domāju, ka tuvākajā nākotnē visi nekļūs tik bagāti, lai būvētu sev privātmājas, tāpēc jāveic daudzdzīvokļu ēku renovācijas," uzskata Dzērvītis.

Jautāts, kam būtu jānotiek, lai būvniecības nozare nepiedzīvo kritumu nākamajos divos gados, Dzērvītis sacīja, ka uz šo jautājumu īsti nav atbildes.

"Ir maz cerību uz privātajiem investoriem, visticamāk, ka galvenie pasūtītāji joprojām paliks valsts un pašvaldības. Valstij naudas nav, pašvaldībām kredītus ņemt līdz šim neļāva. Varētu sākt strādāt publiskā un privātā partnerība, it kā pašvaldības, kuru kredītlimits vēl nav iztērēts, varētu ņemt kredītus, bet tur atkal ir savi nosacījumi, - tikai nepabeigtiem objektiem vai tamlīdzīgi. Jēkabpilī ir nepabeigts sporta nams, bet sporta būvēm kredītu ņemt pašvaldība nedrīkst," sacīja Dzērvītis.

SIA "LC Būve" ir izveidota uz bijušās Jēkabpils starpkolhozu celtniecības organizācijas (SCO) bāzes.

Jēkabpils SCO ir dibināta 1958.gadā, bet 1991.gadā ir reģistrēta paju sabiedrība "Jēkabpils lauku celtnieks". 2004.gadā reģistrēta SIA "LC Būve".

Patlaban uzņēmums sniedz ne tikai būvniecības pakalpojumus, bet arī ražo dzelzsbetona un metāla izstrādājumus, kokmateriālus, izgatavo logus un durvis.

"LC Būve" 2011.gadā ir strādājusi ar 2,54 miljonu latu apgrozījumu un 6846 latu peļņu.

2010.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 2,13 miljoni latu, bet peļņa - 6481 lats.

Uzņēmuma īpašnieki ir Dainis Dzērvītis (66,28%) un vēl 19 privātpersonas. 

Rīga, 9.jūl., NOZARE.LV. 
Foto: LETA

2012.gada 9.jūlijā

Banner 280x280 Banner 280x280

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

=

* Lūdzu aizpildi summu vārdiski latviešu valodā ar visām garumzīmēm!

SIA "Latvijas Tālrunis" aicina interneta lietotājus - portāla lasītājus, rakstot komentārus par publicētajiem rakstiem un ziņām, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro iepriekšminētos noteikumus, viņa komentārs var tikt izdzēsts un SIA "Latvijas Tālrunis" ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem.

Nedēļas tēma

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Individuāli pielāgoti metāla risinājumi – Dzintars Workshop

Dzintars Workshop ražo dažādus metāla priekšmetus, kas pielāgoti klientu vajadzībām – pirts krāsnis, kazana krāsnis, ugunskura vietas, mēbeles un citus individuālus pasūtījumus. Uzzināsim, kā izvēlēties ugunskura vietu vai grilu, lai tas kalpotu ilgi? Ko svarīgi ņemt vērā, izvēloties pirts krāsni? 

Aktuālie piedāvājumi

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

ARTEVO – māksla padarīt labus logus vēl labākus

2008. gadā REHAU prezentēja kompozītu materiālu logu profiliem RAU-FIPRO X. Lieliskās sistēmas GENEO logi un durvis atraduši vietu Latvijā daudzās ēkās, renovācijas projektos. Arī tagad REHAU turpina šo tradīciju. ARTEVO – māksla nepārtraukti attīstīt lieliskos risinājumus tālāk!

Aktualitātes

Izstāsti Latvijai

"Revonia" pazemes mājas, pirtis, pagrabi: Pielaiko telpu, māju, dārzu

Vai esi kādreiz prātojis, kā dzīvoja pasaku un filmu varoņi hobiti? Tagad tas ir īstenojies! REVONIA ir realizējusi šādu pasaku/sapņu māju. "Revonia" ražo dzelzsbetona pazemes būves - mājas, pirtis, pagrabus. "Revonia" būves izceļas ar ļoti labu energoefektivitāti, jo tās tiek apbērtas ar viena metra zemes slāni, kas nodrošina visa veida aizsardzību.