Būvnieku organizācijas: Nesakārtota būvniecības nozares uzraudzības procesa dēļ Latvija var zaudēt ES fondu līdzekļus
Būvniecības nozares pārstāvji un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vērsušies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), lūdzot steidzami izvērtēt Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) darbību saistībā ar būvekspertu sertifikāciju, aģentūru LETA informēja Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume.
Nozares pārstāvji norāda uz BVKB nespēju nodrošināt būvniecības procesu saskaņošanai nepieciešamo speciālistu sertifikāciju un kavēšanos ar ekspertīžu veikšanu. Tā rezultātā netiek pienācīgi kontrolēta būvniecības procesu kvalitāte un pastāv draudi, ka būvniecības nozarē jau šī gada otrajā pusē trūks nepieciešamās kapacitātes, lai īstenotu nozīmīgus projektus. Turklāt, aizkavējot būvatļauju izsniegšanas procesu, pastāv risks lielākos projektos zaudēt Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējumu.
Straume norāda, ka viskritiskākā situācija izveidojusies ar būvspeciālistu sertificēšanas procesu, ko pilnībā uzņēmies BVKB, izstrādājot kārtību speciālistu eksaminēšanai. Būvniecības likums nosaka, ka, sākot ar 2016.gada 1.jūliju, būvprojektu un būvju ekspertīzes bez šādas sertifikācijas neviens speciālists nevar veikt, bet pašlaik no vairāk nekā 8000 Latvijas būvspeciālistu ir sertificēti vien 17, no kuriem 14 personas nodarbojas ar būvprojektu ekspertīžu veikšanu.
Straume uzsver, ka šāda situācija radusies BVKB nespējas savlaicīgi sakārtot sertificēšanas procedūru dēļ, kā rezultātā jau pagājušā gada decembrī Saeimai nācās steidzamības kārtā pārcelt šī uzdevuma termiņu no 2016.gada 1.janvāra uz 2016.gada 1.jūliju.
"Būvspeciālistu sertificēšanas process ir sākts vien šī gada sākumā. Nav paredzams, ka līdz noteiktajam 1.jūlija termiņam BVKB spēs nodrošināt pietiekamu sertificētu speciālistu daudzumu, lai savlaicīgi veiktu ekspertīzes, bez kurām nav iespējams apstiprināt būvprojektus un veikt regulāru būvniecības procesu uzraudzību. Prognozējams, ka Latvijā kopumā šogad būvprojektu ekspertīzes būs jāveic aptuveni 700 objektiem. Tātad šī gada otrajā pusē būs nepieciešams veikt aptuveni 350 būvprojektu ekspertīzes jeb 60 ekspertīzes mēnesī. Ja šīs ekspertīzes aizkavēsies un atzīmes būvatļaujā par atļauju sākt būvniecības darbus netiks veiktas savlaicīgi, valstī izveidosies situācija, kurā nozīmīgos projektos var tikt zaudēts jau piešķirtais ES līdzfinansējums, kā arī būvniecībā var sākties nevadāms būvuzņēmumu maksātnespējas process," skaidro Straume.
BVKB jau vairākkārt ir norādījis uz gatavību uzņemties ekspertīžu veikšanu, ja tirgū nebūs pietiekams sertificētu speciālistu skaits ekspertīžu veikšanai, tomēr šāds apgalvojums ir pretrunā ar normatīvajos aktos definētajām BVKB funkcijām, kas nosaka, ka birojam nav tiesību pašam veikt būvprojektu vai būvju ekspertīzes, norāda Straume.
"Tā vietā, lai uzņemtos privāto komersantu funkciju, birojam būtu vairāk uzmanības jāvelta savu tiešo pienākumu veikšanai, organizējot būvprojektu un būvju ekspertīzes gadījumos, kad būvniecības pasūtītājs ir publisko tiesību juridiskā persona vai tās institūcija. Piemēram, ja pašvaldība plāno veikt skolas vai kādas citas sabiedriskās ēkas pārbūvi. Diemžēl BVKB atsakās pildīt šo likumā noteikto funkciju un neatbild uz pašvaldību pieprasījumiem sniegt skaidrojumus, kā šādos gadījumos jāorganizē būvprojektu un būvju ekspertīzes. Tas rada haosu un pamatotas bažas, ka ES fondu uzraudzības institūcijas, pārbaudot piešķirtā finansējuma izmantošanas atbilstību normatīvo aktu prasībām, var ierosināt pārkāpumu procedūru pret pašvaldību, pieprasot atgriezt piešķirto finansējumu," saka LPS padomnieks Aino Salmiņš.
Papildus minētajai situācijai būvniecības nozares pārstāvji norāda arī uz citām nepilnībām ikdienas sadarbībā ar BVKB un tā darbiniekiem, kas liedz gūt skaidru izpratni par būvprojektu kontroles procesu un apgrūtina ikdienas darbu, nepamatoti aizkavējot būvniecības procesus un radot zaudējumus.
"Ņemot vērā šo situāciju, ir pamatotas šaubas, ka BVKB pašlaik spēj pilnvērtīgi attaisnot tā izveidošanas mērķi - būt par augsta līmeņa profesionālo institūciju, kas pārskatāmi organizē būvniecības procesu kontroli un bauda nozares uzticību. Šobrīd BVKB darbība rada neizpratni vairākās būtiskās jomās, kas nosaka visas nozares un ar to saistīto institūciju spēju efektīvi plānot un īstenot savu darbu. Rezultātā būvniecības profesionāļiem rodas pamats apšaubīt BVKB kompetenci, kas savā ziņā rada arī neuzticību nozares pārstāvju vidū," norāda Straume.
Pie Valsts prezidenta un Ministru prezidenta vērsušās Latvijas Būvinženieru savienība, Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī citi būvniecības nozares eksperti un pārstāvji.
LETA
Foto: Pixabay.com
