Būvuzņēmēju partnerība: Finanšu ministrijas ziņojums par elektronisko darba laika uzskaites sistēmu ir bez padziļinātas analīzes

Rīga, 8.janv., LETA. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības ieskatā Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) ieviešanu būvlaukumos ir pārāk virspusējs un bez padziļinātas analīzes, aģentūru LETA informēja partnerībā.

Finanšu ministrijas ziņojumu bija paredzēts uzklausīt otrdienas Ministru kabineta sēdē, taču tas tika atlikts uz nākamās nedēļas valdības sēdi, jo ziņojums vēl nav saskaņots.

Būvuzņēmēju partnerība norādīja, ka sagatavotais ziņojums nepiedāvā objektīvu situācijas raksturojumu par EDLUS ieviešanu, problēmām, kā arī neļauj izdarīt secinājumus un pieņemt politiskus lēmumus.

"Ziņojumā ir uzskaitītas atsevišķas problēmas (piemēram, kāda sistēma ir pieļāvusi kļūdu labošanu, kādā citā ir notikusi attālināta reģistrēšanās utt.), taču no šāda faktu uzskaitījuma nav saprotams, vai tās ir nejaušības un atsevišķas nepilnības, vai arī sistēmiskas problēmas. Uzskatām, ka ziņojums šādā formātā rada maldinošu priekšstatu par problēmām visos tirgū pieejamos EDLUS risinājumos," skaidroja partnerībā.

Būvuzņēmēju partnerība arī piebilda, ka šajā informatīvajā ziņojumā būtu nepieciešams uzrādīt, kur tieši ir problēmas un vai tirgū pastāv konkrēti EDLUS risinājumi, kuri nespēj nodrošināt likuma prasību izpildi. Iespējams, ir jārunā par prasību izvirzīšanu EDLUS sistēmām normatīvajos aktos vai arī kopīga reģistra izveidi, lai uzraudzītu EDLUS risinājumu atbilstību likuma prasībām, pieļauj partnerība.

EDLUS ieviešana būvlaukumos pērn palielinājusi nostrādāto stundu skaitu par 1,3%, liecina Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums.

Vidēji viens darbinieks 2017.gada piecos mēnešos nostrādāja 642,79 stundas, savukārt 2018.gada piecos mēnešos - 651,09 stundas, kas veido 1,7 papildu stundas mēnesī. Vienlaikus ziņojumā norādīts, ka, neskatoties uz faktu, ka lielākajai daļai būvniecības profesiju darba stundu skaits ir palielinājies, tomēr atsevišķām profesijām darba stundu skaits elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanas periodā ir pat nedaudz samazinājies.

Informatīvais ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts darba inspekcijas laikā no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 30.septembrim veiktajām pārbaudēm būvlaukumos.

Novērtējot EDLUS ieviešanas efektivitāti, kopumā secināts, ka lielākā daļa uzņēmumu veiksmīgi tika galā ar pienākumu ieviest EDLUS, bet lielākās problēmas sagādāja darba laika reģistrācijas paraduma nostiprināšana nodarbināto vidū, būvuzņēmēju darbinieku (EDLUS lietotāju būvlaukumos) apmācība un praktisko iemaņu apguve EDLUS lietošanā, kā arī nepieciešamība pilnveidot uzstādītās EDLUS.

EDLUS ieviešanas sākumposmā uzņēmumi bija izvēlējušies iegādāties tirgū piedāvātās EDLUS, nepārliecinoties par tās atbilstību likuma "Par nodokļiem un nodevām" prasībām, kā rezultātā atsevišķos būvlaukumos ir uzstādīta EDLUS, kas nenodrošina visu likumā noteikto datu reģistrēšanu un/vai izsniegšanu, kas var ietekmēt vienotajai elektroniskās darba laika uzskaites datubāzei (VEDLUDB) nododamo datu korektumu un to pilnvērtīgu izmantošanu nodokļu administrēšanas vajadzībām.

Tāpat uzņēmumiem nācies saskarties ar nepieciešamību pilnveidot EDLUS, jo kontroles procesā konstatēts, ka EDLUS tika programmēti dažādi iestatījumi, kuri pieļāva koriģēt nodarbināto personu uzskaitīto darba laiku, piemēram, pusdienas pārtraukuma automātiskā atskaitīšana vai diennakts ietvaros ierobežojot darbiniekiem uzskaitāmo summāro laiku.

Izvērtējot kontroles pasākumu laikā iegūto un no EDLUS izstrādātājiem saņemto informāciju, konstatēts, ka atsevišķas EDLUS pieļauj nodarbināto personu manuālu piereģistrēšanu un izreģistrēšanu no būvlaukuma, piemēram, interneta pārlūkā vai mobilās ierīces lietotnē, ko veic EDLUS lietotājs ar attiecīgām EDLUS lietošanas tiesībām.

EDLUS datu analīzes procesā ir konstatēti nekorektas informācijas reģistrēšanas gadījumi - visbiežāk par nodarbinātās personas darba devēju. Šāda veida neprecizitātes liedz iespēju kontrolējošām iestādēm operatīvi identificēt būvdarbos iesaistītos apakšuzņēmējus, kuri, iespējams, izvairās no nodokļu nomaksas. Pārbaudēs daudzos gadījumos ir konstatēts, ka nodarbinātās personas iekļūst būvlaukumā vai to atstāj, izvairoties no faktiski būvlaukumā nostrādātā laika (tostarp virsstundu) reģistrēšanas EDLUS. Turklāt ir konstatēti gadījumi, kad būvlaukumā nodarbinātie apakšuzņēmumu darba ņēmēji EDLUS tiek reģistrēti kā apmeklētāji, un tādējādi EDLUS nav korektu datu par būvlaukumā nodarbinātajiem.

Vērtējot EDLUS datu ticamību un to izmantošanas iespējas, ziņojumā atzīts, ka uzņēmumiem stingrāk jākontrolē, lai būvlaukumā nodarbinātās personas reģistrētu savu ierašanos un promiešanu EDLUS, jānodrošina precīzu datu reģistrēšana un to korekta uzskaite EDLUS, lai tos varētu pilnvērtīgi izmantot ne tikai kontrolējošās institūcijas, bet arī paši uzņēmēji.

Ziņojumā secināts, ka kopumā EDLUS ieviešanai ir pozitīva tendence, kas ilgtermiņā varētu nodrošināt nozīmīgāku ietekmi ēnu ekonomikas mazināšanā būvniecības nozarē. EDLUS un VEDLUDB ieviešana ir jauns rīks ar lielu potenciālu, kas jāīsteno, izmantojot kompleksu pasākumu pieeju, gan domājot par EDLUS lietošanas nostiprināšanu būvlaukumos, gan normatīvu pilnveidošanu, kā arī atbildības noteikšanu.

VID ieskatā, izvērtēšanai noteiktais periods (no 2017.gada 1.oktobra līdz 2018.gada 30.septembrim) ir pārāk īss, lai varētu izdarīt visaptverošus secinājumus par sistēmas ieviešanas ietekmi uz nodokļu nomaksas palielināšanos nodarbinātajiem būvniecības jomā, būvniecībā nodarbināto nostrādātā darba laika deklarēšanas palielināšanu un ēnu ekonomikas būvniecības nozarē mazināšanos.

Ņemot vērā EDLUS pārbaudēs konstatētās un identificētās problēmas, secināts, ka joprojām būvniecības nozarē gan galvenajiem būvdarbu veicējiem, gan to pieaicinātajiem apakšuzņēmējiem un nodarbinātajiem ir jāskaidro EDLUS ieviešana, tostarp jānostiprina darba laika reģistrācijas paradums nodarbināto vidū. Savukārt administratīvās atbildības regulējuma ieviešana risinās problēmas, kas saistītas ar normatīvā regulējuma attiecībā uz EDLUS ieviešanu neievērošanu. Tādējādi līdz EDLUS reģistrēto datu izmantošanas sākšanai nodokļu administrēšanā, kā arī administratīvās atbildības regulējuma ieviešanai ir jāturpina EDLUS regulējuma skaidrošanas pasākumi un jānorāda uz kļūdām EDLUS ieviešanā un īstenošanā, secināts informatīvajā ziņojumā.

Lai sasniegtu EDLUS ieviešanas mērķus un mazinātu ēnu ekonomiku būvniecības nozarē, VID un Valsts darba inspekcijai ir jāturpina EDLUS ieviešanas uzraudzība, tostarp izvērtējot EDLUS lietošanu, reglamentējošo normatīvo bāzi un tās tālākas pilnveidošanas nepieciešamību, norādīts ziņojumā.

Ar Ministru kabineta komitejas 2018.gada 3.decembra sēdes protokollēmumu ir dots uzdevums pagarināt termiņu datu nodošanai uz VEDLUDB, kas ir būtiski EDLUS datu kvalitātes analīzei un izvērtēšanai.

Redzot EDLUS ieviešanas pozitīvo ietekmi uz ēnu ekonomikas būvniecības nozarē mazināšanos, lai arī tā pagaidām ir neliela, Finanšu ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas paredz pagarināt VEDLUDB ieviešanas termiņu, sākot datu nodošanu no 2019.gada 1.septembra, kā arī mazināt izmaksu slieksni attiecībā uz būvlaukumiem, kuros ieviešama EDLUS, jo tieši mazākajos būvlaukumos ir salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas aktivitāšu. Turklāt arī būvniecības nozare atbalsta šī sliekšņa mazināšanu.

Tāpat ir paredzēts likumā "Par nodokļiem un nodevām" precīzi noteikt, kādu EDLUS datu labošana ir atļauta un kāda ir rīcība EDLUS darbības pārtraukumu gadījumos.