Būveksperts: Līdz Zolitūdes traģēdijai nav bijuši normatīvie akti, kas liktu būvinženierim pamanīt ekspertīzes atrastos trūkumus
Rīga, 7.febr., LETA. Līdz Zolitūdes traģēdijai nav bijuši normatīvie akti, kas uzliktu par pienākumu būvinženierim pamanīt ekspertīzes atrastos trūkumus, šodien notikušajā Zolitūdes traģēdijas tiesas sēdē sacīja Latvijas Būvniecības padomes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis.
Eksperts norādīja, ka viņš neapšauba būvekspertīzes dalībnieku kompetences, taču apšauba viņu izdarītos secinājumus. Dzirkalis gan piebilda, ka jebkurš kompetents inženieris būtu varējis pamanīt šos trūkumus, bet nevienam nebija pienākums to darīt, kā tas traktēts ekspertīzes atzinumā.
Ņemot vērā to, ka Dzirkaļa liecības radīja jaunus jautājumus par ekspertīzes atzinumiem gan prokuratūra, gan aizstāvji un apsūdzētie lūdza uz 15.februāra tiesas sēdi uzaicināt Dzirkali, kā arī būvekspertus Aigaru Ūdri, Kasparu Kurtišu, Normundu Tirānu un Gati Vilku, kuri visi piedalījās Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas ekspertīzes grupā.
Tiesas sēdes laikā prokurori vairākkārt arī uzdeva ekspertam jautājumus saistībā ar sabrukušās ēkas celtniecības dokumentāciju un tās atbilstību normatīvajiem aktiem, lai gan uz lielāko daļu no šiem jautājumiem eksperts nebija spējīgs atbildēt.
Nākamā tiesas sēde paredzēta 14.februārī, kad uz tiesu uzaicināts cietušais "Maxima Latvija" apsargs Igors Vītols.
Jau ziņots, ka šobrīd tiesā tiek izskatīta krimināllieta par 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušo traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikalam "Maxima", dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva.
Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu.
Prokuratūra apsūdzības par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, izvirzījusi piecām personām.
Šīs personas ir ēkas būvinženieris Ivars Sergets, veikala projekta būvekspertīzes veicējs Andris Gulbis, būvuzraugs Mārtiņš Draudiņš, lielveikala projekta autors arhitekts Andris Kalinka un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājs Staņislavs Kumpiņš.
Prokuratūra Sergetam, Gulbim, Draudiņam, Kalinkam un Kumpiņam apsūdzības uzrādījusi arī par nonāvēšanu aiz neuzmanības.
Savukārt trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai - izvirzītas apsūdzības par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisījusi smagas sekas.
Būvvaldē patlaban vairs nestrādā Balodis un Treija.
Krimināllietā, kuru skata Zemgales priekšpilsētas tiesa, apsūdzēta ir arī "Maxima" darbiniece Inna Šuvajeva.
Valsts apsūdzības uzturētājiem pabeidzot lasīt apsūdzību, neviena no deviņām apsūdzētajām personām savu vainu inkriminētajos noziegumos neatzina.
