EM: Jādomā par investīciju instrumentu izveidi starptautisku finanšu institūciju piesaistīšanai ēku energoefektivitātes paaugstināšanai
Rīga, 24.okt., LETA. Lai dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanā varētu iesaistīties starptautiskas finanšu institūcijas un Latvijas pensiju fondi, ir jādomā par stabilu un drošu investīciju instrumentu izveidi, piemēram, vērtspapīru izlaidi, teikts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģiju, kuru otrdien uzklausīja valdība.
Ziņojumā teikts, ka starptautisko finanšu institūciju priekšrocība ir iespējas piedāvāt ilgtermiņa aizdevumus līdz 20 gadiem par salīdzinoši zemām fiksētām aizdevumu gada procentu likmēm (līdz 2%).
Starptautiskās finanšu institūcijas var piedāvāt šādus aizdevumus finanšu starpniekiem Latvijā ("Attīstības finanšu institūcijai "Altum", komercbankām), kas savukārt sniegtu aizdevumus gala aizņēmējiem daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai. Tā kā finanšu starpniekiem jāuzņemas gala aizņēmēju kredītriski, tad aizdevumu procentu likmē jāparedz šo risku segums un aizdevumu apkalpošanas izmaksas, kas paaugstina procentu likmi par diviem līdz četriem procentpunktiem.
"Altum" gadījumā, lai saņemtu starptautiskās finanšu institūcijas aizdevumu, parasti nepieciešams valsts galvojums, kas attiecīgi jāiekļauj valsts budžetā, un tā saņemšanai jāveic normatīvajos aktos paredzētās darbības. Ziņojumā teikts, ka papildus tradicionālajiem ilgtermiņa aizdevumiem (Latvijas kredītiestādēm un/vai "Altum") starptautiskās finanšu institūcijas izskata iespēju piedāvāt finanšu produktus, kas ir domāti energoefektivitātes paaugstināšanas projektu finansēšanai tirgus segmentos, kur pašlaik Latvijas kredītiestādes nevar piedāvāt līdzvērtīgus finanšu produktus.
EM norāda, ka energoservisa kompāniju (ESKO) īstenoto atjaunošanas projektu skaitu ierobežo pašu kapitāla lielums, tāpēc Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) piedāvā problēmas risinājumu - izveidot energopakalpojuma sniedzēja mērķa uzņēmumu ("special purpose vehicle", SPV), kas aizņemas ilgtermiņa finanšu resursus no ERAB (vai citām kredītiestādēm) un pārkreditē ESKO ņemtos aizņēmumus kredītiestādēs, tādējādi atbrīvojot šo uzņēmumu bilanci no ilgtermiņa kreditoru saistībām.
Ziņojumā teikts, ka ERAB interesē komerciāli dzīvotspējīgi projekti, tāpēc ir izvēlēti tieši ESKO projekti, kur finanšu ieguldījumi ir jāatpelna no siltumenerģijas ietaupījuma. Turklāt ESKO darbiniekiem ir jābūt atbilstošai kvalifikācijai, lai spētu kvalitatīvi kontrolēt dokumentu sagatavošanas procesu un būvdarbus, tādējādi ilgtermiņā nodrošinot siltumenerģijas patēriņa ekonomiju.
ESKO, nododot kredītsaistības SPV, turpinātu sniegt energoefektivitātes paaugstināšanas un siltumenerģijas piegādes pakalpojumus visā energoefektivitātes pakalpojumu līguma (EPL) darbības laikā. Tas nozīmē, ka arī SPV ir jābūt atbilstošai kvalifikācijai, lai spētu veikt ESKO projektu drošu atlasi un nodrošināt kvalitatīvu ESKO darbības uzraudzību ilgtermiņa periodā, skaidro EM.
Minimālais aizdevuma apjoms, ko ir gatava piešķirt ERAB vienam SPV, ir 10 miljoni eiro. Salīdzinājumam EM norāda, ka tādam ESKO uzņēmumam kā SIA "Renesco" kredītportfelis 15 daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai ir 3,089 miljoni eiro. Maksimālais aizdevumu apjoms nav ierobežots, un to nosaka tirgus apstākļi.
Kopējās vajadzības energoefektivitātes paaugstināšanai valstī ir mērāmas vairākos miljardos eiro, ziņojumā norāda EM, tāpēc, lai SPV varētu pastāvēt ilgtermiņā un piesaistīt apjomīgus finansējuma apmērus, ir nepieciešams domāt par vērtspapīru izlaidi. SPV, uzkrājot pieredzi un izveidojot pietiekami lielu projektu portfeli (virs 50 miljoniem eiro), ir iespējams iegūt kredītreitingu no vismaz divām "Top 3" reitingu aģentūrām ("Moody’s", "S&P", "Fitch").
EM norāda, ka tādā veidā būtu iespējams piekļūt, piemēram, obligāciju starptautiskajiem tirgiem par konkurētspējīgām likmēm, lai turpinātu finansēt nākotnes EPL projektus, kā arī Latvijas pensiju fondi varētu iegādāties fonda obligācijas, investējot savas valsts tautsaimniecībā, nevis veicinot citu valstu ekonomiku, kā tas notiek pašreiz. Pagaidām pensiju fondi nevar investēt Latvijā, jo nav pieejami stabili un droši investīciju instrumenti.
