Saeimas komisija prasa VNĪ sagatavot viedokli par nepieciešamajiem uzlabojumiem valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā
Rīga, 4.apr., LETA. VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) līdz maijam jāsagatavo viedoklis par nepieciešamajiem uzlabojumiem valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, šodien nolēma Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija.
VNĪ valdes loceklis Andrejs Milzarājs šodien komisijas deputātus informēja, ka 58% no valsts īpašumiem pārvalda Finanšu ministrija (FM) VNĪ personā. Pēc izmantošanas veida lielāko īpašumu daļu veido skolas un izglītības iestādes (33%), biroju ēkas (17%), tad seko ārstniecības vai veselības aprūpes iestādes (11%). Savukārt no zemju visvairāk meži.
Milzarājs arī noliedza plaši izplatīto viedokli, ka puse no valsts īpašumā esošajām ēkām ir tukšas un neizmantotas. Milzarājs sacīja, ka 64% no ēkām ir pilnībā iznomātas, 16,1% ir atsavināšanas procesā, 5,9% ēku notiek remonts, rekonstrukcija vai celtniecība, 4,9% no kopējās platības aizņem Daugavpils cietoksnis. Tikai 4,1% no kopējās ēku platības ir iznomājamo objektu sarakstā, bet 1% jau ir rezervēts valsts iestādēm.
Kopumā VNĪ nekustamo īpašumu portfelī ir 526 īpašumi, no tiem VNĪ tieši piederoši ir 104 īpašumi, FM - 403 īpašumi, citu ministriju valdījumā - 19 īpašumi. Kopējā īpašumu platība ir 1,7 miljoni kvadrātmetru. Tāpat VNĪ portfelī ir arī 4218 zemes īpašumi ar 10,5 miljonu kvadrātmetru kopējo platību. Pārsvarā saistīts ar privātpersonu apbūvē esošiem gabaliem.
Milzarājs norādīja, ka VNĪ ir mērķis atsavināt visus neperspektīvos īpašumus ar zemu komercpotenciālu un kuri nav nepieciešami valsts iestādēm.
Arī FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) norādīja, ka "daļa no VNĪ portfeļa nav nekāda medusmaize un jādomā ko ar to darīt, iespējams, ka lētāk ir demontēt". Putra piekrita, ka VNĪ nekustamo īpašumu portfeļa stratēģija ir jāpārskata, lai pārvaldīšana būtu pēc iespējas efektīvāka un VNĪ varētu atteikties no īpašumiem, kuri nav nepieciešami valsts pamatfunkciju nodrošināšanai.
Savukārt VNĪ padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Bičevskis sacīja, ka VNĪ jau tagad strādā pie jaunās stratēģijas nākamajiem pieciem gadiem. "Ir nepieciešama VNĪ biznesa modeļa maiņa uz menedžmenta kompāniju, nevis individuālo projektu kompāniju. Savukārt rudenī mums būs skaidra vīzija par valsts pasūtījumu attiecībā uz īpašumu," piebilda Bičevskis.
