Stājies spēkā vēl viens spriedums, ar kuru noraidīta "Peltes īpašumu" prasība par 440 000 eiro piedziņu no bijušā valdes locekļa
Rīga, 3.marts, LETA. Stājies spēkā spriedums, ar kuru noraidīta tiesiskās aizsardzības procesā esošā uzņēmuma "Peltes īpašumi" prasība pret bijušo uzņēmuma valdes locekli Neilu Dženingsu par 440 000 eiro piedziņu.
Augstākā tiesa (AT) konstatēja, ka pastāv likumā norādītais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību, jo kasācijas sūdzībā minētie argumenti nerada acīmredzamu iemeslu uzskatīt, ka pārsūdzētajā spriedumā ietvertais lietas iznākums ir nepareizs un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes vienotas tiesu prakses nodrošināšanā vai tiesību tālākveidošanā.
Lēmums nav pārsūdzams.
Kā ziņots, pērn Vidzemes apgabaltiesa noraidīja šo prasību. Kā aģentūrai LETA toreiz stāstīja Dženingsa advokāts Indulis Balmaks, tiesa attiecībā uz šo prasību, ko bija cēlis maksātnespējas procesa administrators Māris Sprūds, esot konstatējusi, ka tai "nekad nav bijis nekāda pamats". "Turklāt pat pirms prasību celšanas administrators Sprūds un viņa advokāti ir ļoti labi zinājuši, ka tiek celtas apzināti nepamatotas prasības. Abu administratora Sprūda celto prasību par kopējo summu 1,35 miljoni eiro patiesais nolūks nav bijis naudas piedzīšana it kā labticīgo kreditoru interesēs, bet gan caur prasības nodrošinājumu panākt Dženingsa aktīvu apķīlāšanu par pēc iespējas lielāku summu un šo apstākli izmantot, lai izspiestu no viņa it kā "izlīguma" summu 350 000 eiro, kam nebūtu nekāda tiesiska un ekonomiska pamata," skaidroja advokāts.
Advokāts arī stāstīja, ka gadījumā, ja nebūtu bijusi šī prasība, tad "mēs nekad nebūtu sākuši arhīvu un dažādu reģistru materiālos vākt informāciju par konkrēto maksātnespējas procesu un tajā iesaistītajām personām" - proti, nebūtu iesniegtas sūdzības, Maksātnespējas administrācija un AT nebūtu konstatējušas "sistemātisku administratora atrašanos interešu konflikta situācijās", atklātībā nebūtu nonākušas ziņas par virkni nodarījumu un sabiedrība kopumā nebūtu uzzinājusi par to, kā konkrētajā lietā darbojas "maksātnespējas biznesa ķēķis", komentēja Balmaks.
Iepriekš Rīgas apgabaltiesa par labu "Peltes īpašumiem" piedzina 358 973 eiro - prasība tika apmierināta daļēji, to noraidot daļā par 67 936 eiro piedziņu. Savukārt daļā par 14 266 eiro piedziņu tika izbeigta tiesvedība, jo par šo summu prasība netika uzturēta.
Kā ziņots, kopumā pret Dženingsu bija ierosinātas divas lietas, un abas ir faktiski identiskas - tās ir iesniegtas saistībā ar Dženingsa noslēgtajiem darījumiem "Peltes īpašumu" vārdā laikā no 2005.gada līdz 2009.gadam, kurus uzņēmuma līdzšinējais maksātnespējas procesa administrators Sprūds uzskatījis par šaubīgiem un nesaprotamiem, kā arī kopumā fiktīviem.
Pirmajā lietā par 925 000 eiro piedziņu no Dženingsa stājies spēkā "Peltes īpašumiem" nelabvēlīgs spriedums.
LETA jau ziņoja, ka iepriekš plaši izskanēja "Peltes īpašumu" lieta - uzņēmums bija īpašnieks zemei Ķīšezera krastā. Kad uzņēmumam 2011.gadā tika pasludināta maksātnespēja, par maksātnespējas procesa administratoru kļuva Sprūds. Kiprā reģistrētais uzņēmums "Velven limited" lūdza Sprūdam atzīt 3,1 miljona eiro lielu kreditoru prasījumu, tomēr vēlāk uzņēmums savu prasījumu pret "Peltes īpašumiem" cedēja bijušajam nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ģenerālsekretāram Aigaram Lūsim. Patlaban šī procesa dēļ saistībā ar Lūša darbībām notiek kriminālizmeklēšana par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu samaksas lielā apmērā un dokumentu viltošanu.
