Pirmā Baltijā – nerūsējošā tērauda cauruļu ražotne Rēzeknē
Fasādes tēla koncepcija (Sestais stils): Minirūpnīca atrodas pļavā. Pasaulē, kurā zem kājām ir smaržojoša zaļa zāle, virs galvas ir zilas debesis un visapkārt dinamiski lido bites. Tāpēc fasāde veidota kā kodēta pļava pikseļu veidolā. Zaļā un zilā krāsa – debesis un zāle. Dinamisks krāsu izkārtojums – dinamiski lidojošas bites un rāpojoši kukaiņi. Fasāde veidota no 7 toņu pikseļiem, kas dabā montēti no metāla paneļiem. Pikselis ir mazākā daļiņa – punkts, no kā sastāv attēls. Šāda fasāde nerada disharmoniju, ēka iekļaujas vidē un saplūst ar pļavu. Moderna un vienīgā Baltijā Rūpnīcas īpašnieks ir Latvijas–Šveices kopuzņēmums RSEZ "RIGAMET" SIA, kurš ražošanas un loģistikas kompleksam Rēzeknes rajona Vērēmu pagastā Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas teritorijā iegādājās gandrīz 23 ha lielu zemesgabalu. Teritorija atrodas līdzās A12 (E22) automaģistrālei Jēkabpils–Rēzekne–Ludza–Krievijas robeža (Terehova) un dzelzceļa līnijai Rīga–Maskava. Zemesgabalā plānotajā apbūves modelī ir vairāku rūpnīcu korpusi, pievadceļi un dzelzceļa atzara pieslēgums, kas tiks realizēts vairākās kārtās. Pirmajā tika uzbūvēta minirūpnīca – viens cehs metinātu nerūsējošā tērauda cauruļu ražošanai. Valērijs Malahovskis, "RIGAMET" ražošanas vadītājs: "Patlaban ražošanas ēkā ir uzstādīta viena metinātu nerūsējoša tērauda cauruļu ražošanas līnija. Ceha apjoms ļauj uzstādīt vēl divas līnijas, un tad ēka būs pilnībā noslogota. Tālākā teritorijas attīstībā tiek plānota jaunu ražošanas angāru būvniecība. Tik lielā zeme tika iegādāta tāpēc, ka blakus atrodas dzelzceļa līnija, kas šāda uzņēmuma attīstībai ir vitāli būtiski. Jau sākumposmā domājām arī par armatūras ražošanu, kas, protams, nosaka citus – daudz lielākus – apjomus, un tās transportēšanai nepieciešams dzelzceļš. Izvērtējot visus apstākļus, tika nolemts sākt ar mazāku apjomu. Taču jāatzīst – lai arī salīdzinoši šī ražotne nav liela, tajā ieguldītās investīcijas ir ievērojamas. Nerūsējošā tērauda cauruļu ražošanas līderi Eiropā ir Itālijas uzņēmumi, un šajā projektā mēs pārņēmām viņu pieredzi. Arī Itālijā ir līdzīgi angāri, tāpat izvietotas ražošanas līnijas. Mēs šodien pārsvarā strādājam ar vairumtirgotājiem, un produkcija tiek izmantota pārtikas un ķīmijas rūpniecībā, farmācijā, siltumenerģētikā, būvniecībā, piemēram, tiltu, kāpņu margu, gaismas ķermeņu, vides un dizaina elementu, žogu izveidē. Jāuzsver, ka šī ir vienīgā tāda veida rūpnīca Baltijā, citas tuvākās šāda profila vietas ir Skandināvijas valstīs, Maskavā un Dņepropetrovskā. Īpašnieku lēmums būvēt jaunu rūpnīcu, nevis rekonstruēt kādu vecu korpusu Rēzeknes pilsētā bija pareizs. To pierādīja kaut vai šī gada bargā ziema – enerģijas patēriņš ēkas apkurei ir ļoti zems, un panākt tādu vecos korpusos būtu neiespējami. Ļoti efektīvi darbojas pie griestiem izvietotie radiatori, gaisa siltumsūkņi un citas ierīces. Rūpnīca uzbūvēta ar jaunām, energoekonomiskām tehnoloģijām.
Atsevišķas noliktavas rūpnīcai nav. Patlaban vietas pietiek, un gan gatavā produkcija, gan izejvielas izvietotas ražošanas telpās. Protams, modernās tehnoloģijas ir modernās tehnoloģijas – mūsu līnijas apkalpošanai vienā maiņā ir nepieciešami tikai divi cilvēki. Darbaspēka apmācību, tehnoloģiju uzstādīšanu, ieregulēšanu un palaišanu veica itāļu ražotāju pārstāvji. Visi darbinieki arī stažējās Itālijas rūpnīcā. Obligāta ražošanas sastāvdaļa ir produkcijas testēšana pēc cauruļu standarta, un tā tiek nodrošināta ražošanas gaitā. Papildu testēšana var tikt veikta neatkarīgā laboratorijā ārpus rūpnīcas." Jaunajā ražotnē top vairāku tipveida izmēru metinātas nerūsējošā tērauda caurules: kopā 6 apaļo cauruļu un 8 profilēto – kvadrāta un četrstūrveida – cauruļu izstrādājumi ar sienu biezumu no 0,5 līdz 3,5 mm. Ražošanā tiek izmantota «Olimpia 80» (Itālija) tehnoloģiskā līnija. Tā ir tehnoloģija ar veltņu maiņas sistēmu, kas nodrošina ražošanas procesa nepārtrauktību. Līnija ir nokomplektēta ar 35 veltņu pāriem, kas sākotnēji veido apaļas caurules un beigās kalibrē vai nu apaļas, vai taisnstūra (kvadrāta). Cauruļu metināšanā tiek lietota 95% argona gāze un 5% ūdeņradis.
Būvprocess: sarežģīta ģeoloģija un īsi termiņi Ražošanas ēkas būvniecība notika aptuveni gadu samērā saspringtos termiņos, turklāt projektējot paralēli celtniecībai. Zemes darbi tika veikti ziemā. Tā kā ēka atrodas kūdrainā un purvainā apvidū, kopumā tika izrakti apmēram 10 000 m³ grunts (dažās vietās pat 4,5 m kūdras slānis). Virszemes daļu montāža tika sākta pavasarī, bet būvniecība noslēdzās 2009. gada septembrī. Pēc tam tika piegādāts un uzstādīts ražošanas aprīkojums, un 2009. gada 26. oktobrī rūpnīca uzsāka darbību.
Ēkas slodzi uzņemošās būvkonstrukcijas veidotas no metāla karkasa ar siltinātu metāla sienu un jumta paneļu pildījumu. Ražošanas korpusa izmēri – 18x102 m, augstums – 8 m, tehnoloģiskās līnijas izvietošanas laukums – 6x50 m. Virs tehnoloģiskās līnijas izvietots tilta krāns ar 5 t celtspēju. Pārējā ceha daļā ir noliktavas, remonta iecirknis, administratīvās telpas, strādnieku ģērbtuvēm, dušām, tualetēm un apsardzi. Māris Kvite, "Skonto būve" valdes loceklis: "Apsveicami, ka šī rūpnīca uzbūvēta Latgalē – līdz šim tas ir bijis samērā aizmirsts reģions. Es domāju, ka rezultātu mēs esam panākuši – pasūtītājs objektu ir akceptējis, un rūpnīca strādā.
Kopumā projekts nav liels, taču gribas uzsvērt, ka zemesgabalā bija sarežģīti ģeoloģiskie apstākļi. Ēka ir nolikta pasmagā vietā, jo ir domāts par turpmāko zemesgabalu apgūšanu un iespēju attīstīties. Mēs ļoti nopietni dabūjām pastrādāt pie zemes darbiem – kūdras slāņa, ko nācās pārvietot, māla. Zemes teritorijā tika novadīti gruntsūdeņi, un ēkas konstrukcija veidota uz dzītajiem pāļiem. Tāda lieluma ēkai tas ir liels zemes darbu apjoms, un attiecīgi tie ir arī lieli ieguldījumi. Bija jādomā par to, lai kaut kas nenosēžas, lai ceļi neaiziet utt. Šodien ir skaidrs, ka izvēlētie inženierrisinājumi ir pareizi, jo ēka stāv stabili, plaisu nav. Vēl gan projektētājiem, gan būvniekiem bija jārēķinās ar iekārtu un tehnoloģiju piegādātājiem (to veica pats "RIGAMET"). Visiem bija jāstrādā vienoti, lai sagatavotu tehnoloģijām nepieciešamo infrastruktūru – jānodrošina elektrības, ūdensvada un citu inženiertīklu pievade noteiktajās vietās un ar konkrētu jaudu. Es uzskatu, ka arī apakšuzņēmēji visus savus darbus ir paveikuši, kā nākas. Vēl gribu piebilst, ka nezinu nevienu citu rūpniecības objektu Latvijā, kur būtu lietota gaisa siltumsūkņu apkure. Šī bargā ziema apstiprinājusi izvēlētā risinājuma pareizību, jo mums izdevies radīt patiesi energoekonomisku ēku." Rūpnīca darbojas autonomi. Zemesgabalā ir izveidots savs dziļurbums ūdensapgādei, kas gan tiek izmantots nedaudz. Kanalizācijai izbūvētas bioloģiskās attīrīšanas ietaises. Ir izveidota sava transformatoru apakšstacija un elektropievads. Ēkā darbojas tradicionāla normatīviem atbilstoša ugunsdrošības sistēma ar hidrantiem. Apkure tiek nodrošināta, izmantojot gaisa siltumsūkņu tehnoloģiju. Tie darbojas patstāvīgi, līdz āra temperatūra sasniedz –15°C. Aukstākā laikā automātiski sāk darboties jonu katli – otra paralēlā apkurei instalētā sistēma. Piemēram, šoziem, kad āra temperatūra nokritās zem –25°C, gaisa siltumsūkņi izslēdzās pavisam, un apkurei tika izmantoti tikai jonu katli. Neatkarīgi no āra apstākļiem ražošanas telpās tika nodrošināti 16–17 grādi. Priekšrocības ir pie griestiem izvietotajiem infrasarkanā starojuma radiatoriem – pateicoties to starojumam, siltums cehā tiek sadalīts vienmērīgi. Aleksandrs Bartaševics, "Latgalija" valdes loceklis: "Kā vietējam uzņēmumam mums bija uzticēta pāļu pamatnes montāža, kolonnu izveide, metāla konstrukciju, sendvičpaneļu, jumta montāža, apdares darbi ofisā, logu montāža un citi darbi. Projektēts tika vienlaikus ar būvniecību. Piemēram, tikko uztaisām kolonnas, atnāk metāla konstrukciju risinājums utt. Izmaiņu bija daudz. Taču pārsvarā mēs visi gājām uz priekšu un zinājām, kāds ir nākamais solis. Ar citiem iesaistītajiem apakšuzņēmējiem esam uzbūvējuši ne vienu vien ēku, visi cits citu labi pazīstam, tāpēc mums izveidojās labs kopdarbs un bija vienkāršāk organizēt darbu. Nenoliedzami, bija arī savas kļūdas, kavēšanās, bet rezultāts izdevās bez kļūdām, un tas ir galvenais. Prieks ir par to, ka esam uzbūvējuši ražošanas ēku. Viennozīmīgi patīkami ir celt rūpnīcu, kur nu vēl Latgalē, kur tā ir gandrīz vienīgā jaunā rūpnīca šajos gados. Protams, no būvnieciskā un tehniskās izpildes viedokļa šāds ēku tips ar dzelzsbetona kolonnu, metāla fermu un sendvičpaneļu montāžu nav nekas jauns – līdzīgi esam būvējuši neskaitāmus tirdzniecības centrus Rēzeknē. Gribas atzīmēt, ka sendvičpaneļi ir ļoti efektīvs materiāls – tos ir viegli montēt, tie ilgi kalpo, ir laba siltumnoturība, nav jāveic iekšējā un ārējā apdare. Pozitīvi, ka ražotnei ir minimāli siltumzudumi. Es uzskatu, ka unikalitāte ir faktā, ka šai reģionā mostas rūpniecība, kā tas bija iepriekš. Tādējādi sākas reģiona attīstība, un tā ir būtiskākā pozitīvā tendence. Šeit ir labi izglītota darbaspēka bāze, kuras apmācībā un sagatavošanā savulaik tika ieguldīts milzum daudz līdzekļu. Tagad galvenais ir šos cilvēkus nepazaudēt. Rēzekne visu laiku bijusi rūpniecības un celtniecības uzņēmumu pilsēta. Tāpēc gribas teikt paldies tām kompānijām, kas te investē un kam ir lieli attīstības plāni, kuri pēc krīzes noteikti realizēsies. Un tad te būs jauni ražošanas korpusi, dzelzceļa pievadceļi utt." Izteiksmīgā arhitektoniskā ideja jeb liels spilgts šķūnis Rūpnīcas arhitektūra veidota kā lakonisks un vizuāli viegls būvmasu kārtojums. Proporcionāli izmantoti krāsoti apdares paneļi, akcenti, galvenais uzsvars likts uz fasāžu krāsojumu. Ina Kuļikovska, arhitektūras birojs "Sestais stils": "Lai arī patlaban investors būvēja tikai vienu mazo cehu, mēs uzskatījām, ka uzzīmētai jābūt visai teritorijas vīzijai, lai ir skaidri saprotams, kur ēku novietot ir vislabāk un pareizāk. Tāpēc skiču konkursā piedāvājām visu pārējo zīmēt par velti, lai tikai pasūtītājam būtu pieejama vitāli nepieciešamā kopējā projekta koncepcija uz priekšdienām. Šis ieguvums, protams, viņam iepatikās, un pasūtītājs izvēlējās mūs kā arhitektūras daļas autorus. Uzbūvēts ir mazākais no plānotajiem cehiem. Vēl ir paredzēti divi lielie, dzelzceļa pievads caur mežu u.c. Tā kā zemesgabalā ir izteikts reljefs, bija jāplāno un jāsaprot dzelzceļa pagrieziena rādiusi, augstuma atzīmes, lai ēkas nelēkātu. Bija jāparedz arī piebraucamie ceļi – un tas nozīmē teritoriju saplānot pilnībā. Ar pasūtītāja pārstāvi mēs bijām pieredzes braucienā uz Itāliju, kur notika sarunas par iekārtu un tehnoloģiju iegādi, iepazināmies ar visu ražošanas procesu. Pēc šīs vizītes pārliecinājām pasūtītāju cehu būvēt nedaudz lielāku, nekā viņš bija iecerējis, uzreiz neuzstādot vairākas ražošanas līnijas un atstājot vietu rezervei. Ilgi tika meklēta racionāla apkures koncepcija, efektīvi ugunsdrošības un ventilācijas risinājumi. Liela teritorija ap cehu ir asfaltēta. Tas darīts pēc Itālijas parauga, lai daļu produkcijas varētu uzglabāt ārpusē. Ar pašreizējo ražošanas apjomu noliktavas ir izvietotas cehā, bet pēc nākamo līniju uzstādīšanas cehs būs pilns, un tad uzglabāt varēs āra laukumus. Tā kā produkcijas sortiments ir plašs, jābūt nodrošinātai piekļuvei katrai sortimenta pozīcijai. To, ka ēka tiks būvēta no paneļiem, bija skaidrs jau sākumā. Kad zīmējām skiču projektu, bija divi fasādes tēla varianti: pašreizējais (kas mums pašiem ļoti patika) un otrs – vienkāršāks, no divu krāsu paneļiem. Prieks, ka pasūtītājs novērtēja tieši daudzkrāsaino ideju." Vita Polkovņikova, arhitektūras birojs "Sestais stils": "Šis projekts ir labs piemērs tam, ka būvnieku ekonomija apvienojusies ar arhitektu vēlmi kaut ko realizēt. Ēka ir radīta ekonomiski un tai pašā laikā labi izskatās, jo ir ņemtas vērā mūsu domas un vēlmes un rasts kompromiss. Būvniecība tika veikta jau krīzes laikā, un tas, ka tika uzturēta ne tikai ēkas funkcija, bet arī arhitektūra, nenoliedzami, ir gan pasūtītāja, gan būvnieka ieguldījums. Varbūt mums neizdevās viss tieši tā, kā gribējām, bet tik un tā ir gana labi. Fasāde ir daļēji zaudējusi iecerēto pikseļu koncepciju, jo sākotnēji mēs to projektējām no cita lieluma paneļiem. Bet konkursā uzvarēja cits materiālu piegādātājs, tāpēc mums nācās to nedaudz mainīt. Protams, rūpnieciskā ēkā pirmām kārtām nepieciešama funkcionalitāte, un, ja vēl pastāv arī zināmas arhitektūras iezīmes, tas ir ļoti labi." Ina Kuļikovska: "Uzslavu šai projektā noteikti pelnījuši pasūtītājs un galvenais būvuzņēmējs. Celtniekiem laika nebija daudz, jo Itālijā tika pasūtītas tehnoloģiskās iekārtas, tāpēc bija jāiekļaujas termiņos. Projektu risinājām paralēli būvniecībai. Un, kad tika veiktas izmaiņas, ģenerālprojektētāji pacietīgi gaidīja, kamēr mēs izdomājam un uzzīmējam savu variantu. Protams, veidojot šādu ēku, arhitektam ir jābūt neatlaidīgam, stingri jāturas pie savas koncepcijas un jāvirza tā atbilstoši iecerei. Noteikti jādomā arī par tehnisko izpildi, piemēram, par notekreņu izvēli un nostiprināšanu, par mezgliem, paneļu šuvju veidiem un starpu pildījumu – tur mēs pieņēmām būvnieku un materiālu piegādātāju ieteikto risinājumu, kas, no arhitektūras viedokļa, varbūt nav tik glīti, bet ir droši. Lai konstrukcija kļūtu drošāka, tika mainīta arī ēkas cokola koncepcija, kā rezultātā visi paneļi bija jāpaceļ uz augšu. Mūsuprāt, cehs pļavā izskatās un izskatīsies labi. Tur zied margrietiņas, un nekāda speciāla apzaļumošana nav vajadzīga. Tikai ziedoša pļava apkārt. Ar tādiem projektiem gribas Latviju padarīt drusciņ krāsaināku." Reizēm radīt vienkāršo gan no būvniecības, gan arhitektūras viedokļa nemaz nav tik viegli. Lai arī, tautas valodā runājot, tas tāds liels šķūnis vien ir, rezultāts pārliecina – ir uzbūvēta rūpnieciskā ēka ar virsvērtību... un skatu nākotnē. Lana Jūra Foto: Sarmīte Livdāne, Lana Jūra Latvijas Būvniecība #3(20)/10 Objekta nosaukums: cehs metinātu nerūsējošā tērauda cauruļu ražošanai. Adrese: "Ezerkalni", Vērēmu pagasts, Rēzeknes novads, RSEZ teritorija. Projekta pasūtītājs: SIA "RIGAMET" (Latvijas–Šveices kopuzņēmums). Arhitektūra: SIA "Sestais stils", arhitektes Ina Kuļikovska, Vita Polkovņikova, Oto Ozols, Aiga Kurpniece. Investīcijas: 4 000 000 EUR (ēka plus iekārtas). Galvenais būvuzņēmējs: SIA "Skonto būve". Projekta vadītājs no ģenerāluzņēmēja puses: Gunārs Salmiņš. Projekta būvuzraugs: Gunārs Lozda. Apakšuzņēmēji: tehniskā projekta izstrāde: SIA "Sestais stils"; zemes darbi: SIA "Kapro"; betonēšanas darbi: grīdas SIA "Primekss", dzelzsbetona konstrukcijas SIA "Latgalija"; ārējie ŪK tīkli, ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas: SIA "SD parks" (bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas ietaises), SIA "Farma Latvija", SIA "Ģeoloģiskie urbumi" (dziļurbums); ārējie elektrotīkli: SIA "Citrus Solutions"; jumta izbūve: "Latgalija"; apdares darbi (iekšējie un ārējie): "Latgalija"; stiklotās un metāla konstrukcijas: SIA "Skonto Plan", SIA "Tode"; logi, vitrīnas un durvis: "Latgalija"; elektromontāža: "Citrus Solutions"; vājstrāvu tīkli: "Citrus Solutions"; apkures, ventilācijas un dzesēšanas sistēmas: SIA "Power Term", SIA "Venttermo"; pievadceļi: VAS "Latvijas valsts ceļi". Tehnoloģijas un būvmateriāli: iekārtas: "Olimpia 80" (Itālija), sendvičpaneļi: SIA "Tode". Objekta platība: ražotne – 2080 m², apgūtās zemes platība rūpnīcas izveidei – 3 ha, zemesgabala kopējā platība – 22,92 ha.
