Kalvītis: Interese par "Conexus Baltic Grid" akcijām ir no dažādām investoru grupām

Rīga, 14.marts, LETA. Interese par AS "Conexus Baltic Grid" akcijām ir no dažādām investoru grupām, šodien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš norādīja, ka plaši attiecīgo jautājumu komentēt nevar, taču kompānijas vadība sniegusi informāciju dažādām investoru grupām.

Vienlaikus Kalvītis neprognozēja, vai līdz gada beigām atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām izdosies uzņēmuma akcijas pārdot, ņemot vērā, ka runa ir par lieliem aktīviem un termiņi ir neilgi.

Tāpat viņš pastāstīja, ka "Conexus Baltic Grid" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) jaunu dabasgāzes pārvades pakalpojumu tarifu projektu, kas paredz pieaugumu par 4%, taču tas vēl nav apstiprināts.

Uzņēmuma vadītājs piebilda, ka tarifu kāpums saistīts ar pārvadītās dabasgāzes apmēra kritumu, kopš 2008.gadā stājās spēkā pašreizējie tarifi. Pārvades tarifs veido aptuveni 10% no lietotāju rēķina apmēra.

Vienlaikus viņš pauda bažas par Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietojumu un regulējuma trūkumu, kas jaunajos tirgus apstākļos nodrošinātu krātuves izmantošanu un tādējādi arī nepieciešamo finansējumu tās uzturēšanai.

Pēc viņa teiktā, gadījumā, ja netiks panākts kāds risinājums, lai tirgotāji brīvajā tirgū izmantotu gāzes krātuvi un būtu risinājums tās uzturēšanai, varētu nākties lemt par daļēju Inčukalna gāzes krātuves slēgšanu.

Kalvītis uzsvēra, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuvei jābūt piepildītai par 60-70%, lai aukstā laikā varētu izsūknēt Latvijas patēriņam nepieciešamo dabasgāzi. Pie mazāka apmēra spiediena dēļ to izdarīt nevarēšot.

Vienlaikus viņš atzina, ka arī AS "Latvijas gāze" priekšā būs izšķiršanās, vai ir ekonomiski pamatoti uzņēmumam glabāt gāzi Inčukalnā. Tas atkarīgs arī no citu tirgus dalībnieku rīcības.

Kalvīša ieskatā Inčukalna pazemes gāzes krātuves izmaksas vajadzētu segt visiem gāzes patērētājiem - kā tas noticis līdz šim.

Savukārt SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis pastāstīja, ka regulatoram brīva tirgus apstākļos nav tiesību piemērot kādu fiksētu komponenti saistībā ar gāzes uzglabāšanas izmaksām, ja patērētāji šādu pakalpojumu nemaz neizmanto. "Pēc būtības tāda gāzes OIK [obligātā iepirkuma komponente]," piebilda Irklis.

Vienlaikus viņš sacīja, ka ir paredzēts mehānisms, kā gāzes krātuves izmaksas varētu attiecināt uz saistītajiem lietotājiem.

Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patmalnieks uzsvēra, ka "Conexus Baltic Grid" ir biznesa iespējas, piedāvājot tirgū uzglabāšanas pakalpojumus, nopelnīt nepieciešamos līdzekļos gāzes krātuves uzturēšanai.

Viņš pieļāva, ka patlaban šī iespēja netiek pilnvērtīgi apzināta un izmantota.

Vienlaikus Patmalnieks skaidroja, ka gan tirgotāji, visticamāk, būs ieinteresēti turēt rezervi Inčukalna gāzes krātuvē, gan to darīs uzņēmums, kuram būs jānodrošina pēdējās garantētās piegādes pakalpojums.

Patmalnieks uzsvēra, ka Inčukalna gāzes krātuve var veiksmīgi darboties, balstoties uz brīva tirgus principiem.

AS "Latvenergo" valdes loceklis Māris Kuņickis pauda, ka "Latvenergo" noteikti glabās gāzi Inčukalnā, lai aukstākajos mēnešos varētu ražot elektroenerģiju, kā arī siltumu Rīgai.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, ieviešot "gāzes OIK", tirgus vairs nebūtu likvīds, tāpēc visiem lietotājiem nevajadzētu likt par pienākumu uzturēt Inčukalna gāzes krātuvi.

Vairāki gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti sēdē pauda bažas par Inčukalna pazemes gāzes krātuves nākotni, ja nebūs pietiekama finansējuma tās uzturēšanai.

Deputāts Ivars Zariņš (S) uzsvēra, ka Ekonomikas ministrija izraudzījusies ļoti spekulatīvu gāzes tirgus modeli, paļaujoties, ka tirgus spēlētāji aktīvi izmantos Inčukalna gāzes krātuvi.

Kā ziņots, kontekstā ar dabasgāzes tirgus atvēršanu, kas paredzēta 3.aprīlī, pagājušā gada nogalē tika dibināts "Conexus Baltic Grid", kuram no "Latvijas gāzes" nodoti dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvi. Kompānijas pamatkapitāls ir 39 786 089 eiro, kas sastāv no 39 786 089 akcijām viena eiro nominālvērtībā.

"Conexus Baltic Grid" lielākie īpašnieki ir Krievijas "Gazprom", Eiropas investīciju banku veidotais "Marguerite Fund", Vācijas "Uniper Ruhrgas International GmbH" ("Uniper") un "Itera Latvija". Kopumā jaunajam uzņēmumam ir 4839 akcionāri. Tostarp 34,1% kapitāldaļu pieder "Gazprom", 29,1% - "Marguerite Fund", 18,3 % - "Uniper", 16% - "Itera Latvija", bet pārējiem akcionāriem pieder 2,5% "Conexus Baltic Grid" daļu.

Pašreizējie "Conexus Baltic Grid" lielākie īpašnieki ir tādi paši, kādi "Latvijas gāzei", taču līdz šā gada beigām uzņēmums jāpārdod, lai tā akcionāri būtu ar "Latvijas gāzes" īpašniekiem nesaistītas personas. Tiesa gan, šī prasība neatteicas uz finanšu investoru "Marguerite Fund". Iespējas iegūt akcijas "Conexus Baltic Grid" vērtē arī Latvijas valsts.

Atbilstoši Enerģētikas likumam "Latvijas gāzei" līdz gada beigām juridiski jānodala arī sadales sistēmas operators. Uz to gan neattiecas prasības par īpašnieku maiņu.

Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu, kas paredzēta 3.aprīlī, juridiskajām personām līdz šā gada 15.jūnijam būs jāizvēlas dabasgāzes tirgotājs, ar kuru slēgt dabasgāzes tirdzniecības līgumu. Ja jauns dabasgāzes tirdzniecības līgums netiks noslēgts, tad līdz 2017.gada 1.jūlijam dabasgāzi tirgos esošais tirgotājs atbilstoši pašlaik spēkā esošajiem dabasgāzes tirdzniecības diferencētajiem gala tarifiem, savukārt pēc 1.jūlija - pēdējās garantētās piegādes ietvaros par regulatora apstiprinātu cenu plus 20%.

Savukārt mājsaimniecībām nebūs obligāti jāizvēlas jauns dabasgāzes tirgotājs vai jāpērk dabasgāze par tirgus cenu. Ja mājsaimniecības turpinās dabasgāzi iegādāties no jau esošā tirgotāja, tad tās kā saistītie lietotāji saņems dabasgāzi par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteiktu cenu. Šāds pienākums piegādāt dabasgāzi saistītajiem lietotājiem par regulētu cenu ir noteikts "Latvijas gāze" kā publiskajam tirgotājam līdz 2019.gadam.

"Latvijas gāze" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 392,266 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 11,8% mazāk nekā 2015.gadā, savukārt uzņēmuma peļņa pieauga par 22,9% - līdz 37,506 miljoniem eiro.