Ceļā uz ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību – apstiprināta enerģētikas stratēģija 2050

Kopā ar nozaru ekspertiem un nevalstiskā sektora pārstāvjiem noslēdzies apjomīgs darbs pie Latvijas enerģētikas stratēģijas 2050 izstrādes. Otrdien, 3. jūnijā, Ministru kabinets (MK) to apstiprinājis un līdz ar valdības saņemto saskaņojumu dokumentam ir piešķirts juridisks spēks. Tā paredz turpināt enerģētikas nozares attīstību, veicinot pāreju uz ilgtspējīgiem energoresursiem, tādējādi mazinot atkarību no fosiliem resursiem un stiprinot energoapgādes drošību.  

“Šī ir pirmā stratēģija, kas veidota pēc matemātiskās modelēšanas principiem, sniedzot iespēju pielāgoties nenoteiktībai un apzināti virzīt nozares attīstību – ar skaidru mērķi stiprināt valsts enerģētisko drošību un nodrošināt konkurētspējīgas enerģijas cenas gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Stratēģijas izstrādē plecu pie pleca esam strādājuši ar nozaru ekspertiem vairākās fokusa grupās, prezentējot starprezultātus un nodrošinot plašākas diskusijas kopā ar Valsts prezidentu, Saeimas deputātiem un nozares pārstāvjiem, par ko man ir patiess prieks un gandarījums! Pēc stratēģijas apstiprināšanas darbs turpināsies tās īstenošanā, tostarp ciešā dialogā ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un uzņēmējiem,” uzsver klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. 

Enerģētikas politikas mērķis 2050. gadam ir “Enerģētika vairo Latvijas konkurētspēju”. Lai to sasniegtu, stratēģijā ir izvirzīti trīs apakšmērķi – Latvija ir reģiona energocenu līderis, Latvijā ir augsta enerģētiskā pašpietiekamība un Latvijā enerģētikas infrastruktūra tiek izmantota efektīvi un ilgtspējīgi. Jo vairāk mēs saražojam pašmājās ar vietējiem atjaunīgajiem energoresursiem, jo mazāk esam atkarīgi no importa enerģijas un saņemam lētāku enerģiju, kas vairo arī elektroenerģijas patēriņu.  

Enerģētika ir Latvijas tautsaimniecības dzinējspēks – tai ir izšķiroša nozīme valsts ekonomikās izaugsmes un sabiedrības labklājības nodrošināšanā. Enerģētika ir svarīga katram, sākot ar mājsaimniecībām līdz pat rūpnieciskai ražošanai. Latvijā šobrīd patērējam 50–60 teravatstundas gadā, no tā aptuveni trešdaļa ir siltumenerģija un nedaudz vairāk par 10% – elektroenerģija.  

Stratēģijā, balstoties uz konkrētiem tautsaimniecības attīstības indikatoriem, noteikti konkrēti enerģētikas sektora uzdevumi – par aptuveni trešdaļu samazināt elektroenerģijas cenu, uz pusi samazināt importēto energoresursu īpatsvaru un nodrošināt stabilu patēriņa un ražošanas bilanci, kas atbilst Latvijas nākotnes vajadzībām. Lai to sasniegtu noteiktas nozaru politiku prioritātes izšķirot: patēriņa, elektroenerģijas, siltumenerģija, transporta enerģijas un kurināmā sektorus.  

Lai sasniegtu konkurētspējīgas energoresursu cenas un nodrošinātu stabilu un drošu energoapgādi, energoporfelis veidots, līdzsvarojot zemu cenu, spēju pēc iespējas lielāku resursu īpatsvaru ražot pašiem un maksimāli izmantojot mūsu jau esošo infrastruktūru. Šajā scenārijā būtiska loma paredzēta Latvijā ražotām degvielām un kurināmā resursiem (biogāze, biomasa, ūdeņradis), kā arī pašu ražotai elektroenerģijai. Elektroenerģijas portfelis savukārt veidots, lai izmantotu atjaunīgo resursu – saules un vēja – sniegtās izmaksu priekšrocības, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru ar kontrolējamām jaudām, piemēram, termoelektrostacijām un hidroelektrostacijām. 

Svarīgs virziens ir arī siltumenerģijas un elektroenerģijas nozaru ciešāka integrācija. Tas ietver gan atlikumsiltuma izmantošanu, gan siltuma nozares pakāpenisku elektrifikāciju, siltumapgādes sistēmu izmantošana efektīvai enerģijas uzglabāšanai. Šāda pieeja ļaus energoapgādi padarīt elastīgāku, efektīvāku un ilgtspējīgāku. 

Apzinoties nozares dinamiku un mainīgo ģeopolitisko satvaru, esam sagatavojuši arī alternatīvus scenārijus, ja tautsaimniecības attīstība rit straujāk vai pieticīgāk nekā šobrīd prognozēts. Šādi darīts, lai nodrošinātu, ka nozares regulatīvais satvars spētu efektīvi pielāgoties tam, ko sabiedrībai un uzņēmumiem vajag. 

Stratēģiju plānots atjaunot regulāri, lai tā būtu pielāgojama mainīgajiem apstākļiem, kā arī tiks ieviests uzraudzības mehānisms – lai jebkurā brīdī zinātu, kādā scenārijā atrodamies un kuras politiku ceļa kartes jāiedarbina. 

Ar enerģētikas stratēģijas projektu var iepazīties šeit!