Cementa patēriņš ir valsts ekonomikas indikators
{ABC_CITATION TEXT=[Pusgadā, salīdzinot 2007. un 2008. gada pirmos sešus mēnešus, cementa patēriņa kritums iekšējā tirgū ir nedaudz vairāk par 20%. Tas nozīmē, ka arī būvniecības apjoms šajā pusgadā krities ne mazāk kā par 20%. Pēc manām domām, šis rādītājs uzskatāms par draudīgu. Jācer, ka turpmākajos mēnešos šī tendence neturpināsies.] AUTHOR=[Juris Reisons, Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas prezidents]} Izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes datus, kas nav konfidenciāli, varam gūt ieskatu vairākās produktu grupās. Dati nav publicēti par uzņēmumiem, uz kuriem attiecas CSP konfidencialitātes noteikumi. Salīdzināts 2006., 2007. un 2008. gada pirmais ceturksnis (1. tabula). Tā rāda milzīgu kritumu būvniecībai paredzēto betona izstrādājumu ražošanā – no 179 905 tūkstošiem tonnu, kas tika saražots 2007. gada 1. ceturksnī, līdz 95 202,8 tūkstošiem tonnu, ko saražoja 2008. gada 1. ceturksnī. Tas ir pilnībā loģisks kritums, un tie nav izdomāti skaitļi. Atceroties straujo būvniecības tempa pieaugumu 2006. gadā, tas turpinājās līdz pat 2007. gada pirmajai pusei, ir saprotama statistisko datu dinamika, divas reizes pieaugot minerālo materiālu realizācijai, gandrīz četras reizes palielinoties būvniecībai paredzēto betona izstrādājumu noietam, saglabājot pieauguma tendenci arī transportbetona segmentā. Aplūkojot 2008. gada pirmo ceturksni, ir vērojams gan ražošanas, gan realizācijas kritums gandrīz visos sektoros. Riski vietējā tirgū Diemžēl ir būvizstrādājumi, ko Latvija gandrīz 100% importē, piemēram, interjera materiālus. Neizprotama situācija ir ar keramikas flīzēm, kuru ražošanai Latvijā ir gan izejvielas, gan senas tradīcijas. Tomēr apdares flīzes Latvijā ir jāimportē, jo vietējais ražotājs SIA «Brocēnu Keramika» pat pēc ES finansējuma saņemšanas un jaunu ražošanas iekārtu uzstādīšanas ir apturējis darbību. Šeit acīmredzot kā iemesls ir jāmin pagalam neveiksmīgs uzņēmuma menedžments. Nebūtībā aizgājusi vesela nozare, ko reanimēt vairs nav iespējams. Būvmateriālu ražošana ir samērā energoietilpīga, turklāt būtisku izmaksu daļu veido produkcijas piegāde klientam, tādēļ degvielas cenu kāpums visai būtiski ietekmē nozari. Vēl viena problēma vietējiem ražotājiem saistīta ar apjoma kritumu, jo vairākums investīciju tika plānots, izmantojot 2006. gada būvniecības intensitāti. Būtiski krītoties būvmateriālu patēriņam vietējā tirgū, virknei uzņēmumu var rasties grūtības segt kredītsaistības. Mūsu tirgū kopumā trūkst naudas. Ir pasūtījumi, materiāli saražoti, taču būvnieks nav samaksājis par tiem, jo būvniekam savukārt, naudu aizkavējis būves pasūtītājs. Materiālu ražotājs ir pēdējais šajā ķēdē. Neņemt pasūtītāju arī ir bīstami. Tie ir riski, kas var izraisīt bankrotus. Pašreiz nozarē notiek tāda dzīvības vilkšana...Visi zina, ka kaut kad jau samaksās, tāpēc bankām būtu nepieciešams sākt elastīgāku politiku un nepieciešamības gadījumā nākt ražotājiem pretī, atverot jaunas kredītlīnijas, atliekot pamatsummas maksājumus. Es domāju, ka bankas būs spiestas to darīt, jo jaunās rūpnīcas uzbūvētas par kredītlīdzekļiem: ja bankas neatbalstīs ražotājus, tās pašas sev radīs apdraudējumu. Patlaban jaunu tehnoloģiju ieviešana būvmateriālu ražošanā kopumā nenotiek. Protams, lielās kompānijas, tādas kā «Cemex» vai «Lode», iet savu gaitu un attīstās, taču vidējie un mazie uzņēmumi tādos apstākļos neko darīt nevar. Ir tendence, ka mūsu uzņēmumus vēlas pirkt ārvalstu investori. Tādu piedāvājumu ir daudz, taču viņi gaida cenas pazemināšanos, t.i., grib nopirkt ļoti lēti. Es prognozēju, ka ar savām investīcijām mūsu būvmateriālu ražošanā ienāks Krievijas uzņēmēji. Viņi to darīs tāpēc, lai attīstītu biznesu ES. Izmantojot vietējo menedžmentu, viņi cīnīsies par vietu mūsu un kaimiņu tirgos. Ar šo krīzi noteikti uzlabosies arī darbaspēka kvalitāte. Jau šodien ražotājs var izvēlēties tādu darbinieku, kāds viņam nepieciešams, tātad situācija darba devējam ir uzlabojusies. Un noslēgumā man gribas atgādināt nesen izskanējušo Pasaules Bankas eksperta viedokli: ja Baltijas valstis grib pārvarēt stagnāciju ekonomikā, tām ir jāieved darbaspēks no valstīm ārpus ES. Tas mūsu valstī ir nepopulārs, bet diemžēl ekonomiski pamatots viedoklis. Būvmateriālu ražošana un pašu ražotās produkcijas realizācija *) Dati aptver uzņēmumus un uzņēmējsabiedrības, kur rūpnieciskajā ražošanā nodarbināti 20 un vairāk cilvēku vai kuru iepriekšējā gada rūpniecības apgrozījums bijis virs 300 tūkstošiem latu. Lai samazinātu uzņēmumu noslodzi statistisko pārskatu aizpildīšanā, sākot ar 2008. gadu tiek samazināts to nozaru skaits, par kuru ražoto produkciju tiek vākta ceturkšņa informācija. **) Dati tiek vākti no ekonomiski aktīviem uzņēmumiem, kur rūpnieciskajā ražošanā nodarbināti 20 un vairāk cilvēku vai kuru iepriekšējā gada apgrozījums bijis virs 300 tūkstošiem latu. Informāciju par rūpniecības produkcijas veidu, ražošanu un realizāciju sniedz apstrādes rūpniecības (sekcija C) šādu nozaru uzņēmumi (atbilstoši NACE 2. red. – 10, 16, 17, 22, 23, 24, 25, 31). 2006. gada 1. ceturksnis *) {TABLE ID=tabula_cements2_1 PAGESIZE=30 SEARCH=no NAVIGATION=bottom NAVIGATIONTYPE=pages CELLWIDTH=auto ORDERBYCOLUMN=none FASTFILTERCOLUMN=1 FASTFILTER=no STYLE=tableintext} 2007. gada 1. ceturksnis*) {TABLE ID=tabula_cements2_2 PAGESIZE=30 SEARCH=no NAVIGATION=bottom NAVIGATIONTYPE=pages CELLWIDTH=auto ORDERBYCOLUMN=none FASTFILTERCOLUMN=1 FASTFILTER=no STYLE=tableintext} 2008. gada 1. ceturksnis **) {TABLE ID=tabula_cements2_3 PAGESIZE=30 SEARCH=no NAVIGATION=bottom NAVIGATIONTYPE=pages CELLWIDTH=auto ORDERBYCOLUMN=none FASTFILTERCOLUMN=1 FASTFILTER=no STYLE=tableintext} * Konfidenciāli dati. Konfidencialitātes noteikumi: datus nepublicē, ja produktu ražo mazāk par četriem uzņēmumiem; ja viena uzņēmuma īpatsvars ir 80%; ja divu uzņēmumu īpatsvars ir 90% attiecīgā produkta ražošanas apjomā. Šajos gadījumos uzņēmumu skaits var būt neierobežots. ** Pēc ceturkšņa informācijas nav datu par šādu pozīciju ražošanu. Autors: Juris Reisons "LATVIJAS BŪVNIECĪBA" Nr. 4. (2008) {ABC_NEXT_ARTICLE ID=cementa_paterins_reisons TEXT=[Turpinājumu lasiet šeit!]}
