Glābiņš – eksporta tirgi
Vairākkārtējs eksporta pieaugums ir arī sienu jomā, kur liela loma ir vienam no lielākajiem būvmateriālu ražotājiem Latvijā – AS «Lode», kas nesen atvēra vēl vienu jaunu «Keraterm» bloku ražotni. Tradicionāli uz eksportu ir bijusi orientēta AS «Valmieras stikla šķiedra» – stikla šķiedras eksporta rādītāju pieaugums ir nepārtrauktas ražošanas modernizācijas rezultāts. Pozitīvs piemērs Latvijas pārstāvniecībai ārējā tirgū ir sauso būvmaisījumu ražotājs SIA «Sakret» – uzņēmums produkciju ne tikai eksportē, bet arī būvē jaunas ražotnes kaimiņvalstīs. Ļoti interesants šodien biznesam un attīstībai ir, piemēram, Ukrainas tirgus. Viņi ir aicinājuši mūsu uzņēmējus iesaistīties betona rūpnīcu būvniecībā, jo tur patlaban vērojams transportbetona un dzelzsbetona izstrādājumu deficīts. Ukraiņi būtu ar mieru mums piedāvāt zemi, karjerus. Tas nenozīmē, ka uz Ukrainu tiks pārceltas ražotnes no Latvijas. Tas būs pavisam cits bizness – mēs varam pelnīt, palīdzot viņiem uzstādīt rūpnīcas un ieviest jaunās tehnoloģijas, ko jau esam apguvuši; viņiem tā visa vēl nav. Rūpnīcu pārdošana vai ražošanas pārcelšana uz Krieviju nav aktuāla tendence. Jā, rūpnīcas tur ir vajadzīgas, jo Krievija attīstās ļoti strauji. Naftas cena pasaules tirgos pieaug, tādēļ nauda Krievijā kā naftas eksportētājā valstī būs. Vienlaikus valstī trūkst speciālistu, un arī viņi gribētu, lai mēs tur izveidojam rūpnīcas, ieviešam tehnoloģijas... Bet pašiem strādāt Krievijā? Diez vai... Krievija labprāt ņemtu pretī saliekamā dzelzsbetona konstrukcijas. Ražošanas cena tām abos tirgos ir gandrīz vienāda, bet mēs nevaram ieiet viņu tirgū ievedmuitas un transporta izmaksu dēļ. Jo galvenie produkcijas patēriņa centri jau nebūtu pierobeža, bet lielās pilsētas, un tās atrodas no mums diezgan patālu. Tāpēc mēs strādājam Skandināvijā – Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā; tur ir laba cena, pieprasījums, stabils noiets. Šajos tirgos labas pozīcijas ieguvuši «MB betons», «Betonelements». Ārējā tirdzniecība 2006.–2008. gada pirmajā ceturksnī 2006. gada 1. ceturksnis {TABLE ID=tabula_cements_1 PAGESIZE=10SEARCH=no NAVIGATION=bottom NAVIGATIONTYPE=pages CELLWIDTH=auto ORDERBYCOLUMN=none FASTFILTERCOLUMN=1 FASTFILTER=no STYLE=tableintext} 2007. gada 1. ceturksnis {TABLE ID=tabula_cements_2 PAGESIZE=10 SEARCH=no NAVIGATION=bottom NAVIGATIONTYPE=pages CELLWIDTH=auto ORDERBYCOLUMN=none FASTFILTERCOLUMN=1 FASTFILTER=no STYLE=tableintext} 2008. gada 1. ceturksnis {TABLE ID=tabula_cements_3 PAGESIZE=10 SEARCH=no NAVIGATION=bottom NAVIGATIONTYPE=pages CELLWIDTH=auto ORDERBYCOLUMN=none FASTFILTERCOLUMN=1 FASTFILTER=no STYLE=tableintext} Autors: Juris Reisons "LATVIJAS BŪVNIECĪBA" Nr. 4. (2008)
