Četru gadu laikā apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām visvairāk īpašumu iegādāti vērtībā līdz 200 000 eiro
Vēl 364 īpašumi izmaksājuši no 200 001 līdz 250 000 eiro, bet 461 īpašums iegādāts vērtībā no 250 001 līdz 500 000 eiro. 94 īpašumi TUA tīkotājiem izmaksājuši vairāk nekā 500 000 eiro, no tiem līdz trīs miljoniem eiro maksājuši divi īpašumi, bet vērtībā virs trīs miljoniem eiro iegādāts viens īpašums.
Aizvadītajā gadā PMLP saņēmusi 1557 pieteikumus TUA apmaiņā pret nekustāmā īpašuma iegādi.
No pieteicējiem1499 personas TUA apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi saņēmušas. Astoņām personām TUA pagājušajā gadā ir anulētas, bet lēmums par TUA piešķiršanu 12 personām ir bijis izskatīšanā. No visiem pieteicējiem 18 personas saņēmušas atteikumu.
Visvairāk pagājušajā gadā iegādāto īpašumu atrodas Rīgā - 473, savukārt otrajā vietā ar 400 iegādātiem īpašumiem ir Jūrmala. Kā papildu alternatīvu TUA tīkotāji īpašuma iegādei ir izvēlējušies Ozolnieku novadu, Babītes novadu, Cēsu novadu, Garkalnes novadu un Mārupes novadu, kur attiecīgi iegādāti 56, 36, 47 un 33 īpašumi.
Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien vienojās atteikties no kvotām termiņuzturēšanās atļaujām par nekustamā īpašuma iegādi, kā arī konceptuāli atbalstīja ieceri palielināt nekustamā īpašuma vērtību, par kura iegādi piešķir termiņuzturēšanās atļauju.
Vairāki deputāti gan šodien norādīja, ka slieksni vajadzētu diferencēt un nevar arī ārpus Rīgas no 150 000 eiro līdz 250 000 eiro palielināt nekustamā īpašuma iegādes vērtību, par kuru piešķir termiņuzturēšanās atļauju. Šajā likumprojektā gan nevar ieviest diferencētu slieksni, jo, izskatot priekšlikumus otrreizējai caurlūkošanai nodotajiem likumprojektiem, izskatāmi tikai prezidenta iebildumi un ierosinājumi, kas ir saistīti ar prezidenta izteiktajiem iebildumiem. Līdz ar to dažādus sliekšņus nekustamā īpašuma iegādei Rīgā un ārpus tās varētu ieviest tad, ja šis ierosinājums tiktu iekļauts jaunajā likumprojektā.
Tāpat deputāti šodien atbalstīja ierosinājumu atteikties no iepriekš likumā iekļautās normas, kas paredzēja piešķirt termiņuzturēšanās atļauju par 50 000 eiro iemaksu valsts budžetā.
Kā ziņots, Valsts prezidents Andris Bērziņš pērn 9.novembrī nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), kurā, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu, aģentūru LETA iepriekš informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.
Bērziņš, izklāstot argumentus par labu likuma otrreizējai caurlūkošanai, akcentē atsevišķu likumā veikto grozījumu pretrunīgumu, tādējādi pēc būtības zaudējot šādu grozījumu veikšanas jēgu.
Saeima pērn 31.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēma Imigrācijas likuma grozījumus, apstiprinot koalīcijas panākto kompromisu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā. Likumā bija paredzēts noteikt, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju uz ne vairāk kā pieciem gadiem, ja viņš valsts budžetā ir veicis iemaksu 50 000 eiro.
Bija iecerēts ieviest kvotas, paredzot, ka šogad apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām varēs veikt ne vairāk par 700 darījumu par nekustamā īpašuma iegādi ar vērtību virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumus gadā virs 0,5 miljoniem eiro (351 000 latu). Ja darījumu skaits virs 0,5 miljoniem eiro pārsniegs 100, to varēs papildināt uz tās kvotas rēķina, kas paredzēta darījumiem no 150 000 eiro.
Savukārt 2015. un 2016.gadā šādu darījumu skaits samazinātos attiecīgi līdz 525 un 350, kā arī katru gadu vēl uzturēšanās atļaujas varētu piešķirt par 100 darījumiem virs 0,5 miljoniem eiro.
Tāpat bija paredzēts, ka valdība pēc Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas izvērtējuma šo kvotu varētu arī samazināt. Savukārt 2017.gadā šo programmu varētu atcelt vai arī noteikt kvotu, kas nepārsniedz 2016.gada līmeni.
Rīga, 19.febr., LETA.
Foto:Aerial Photography/Flickr
