Cik daudz plastmasas ir “eko” materiālos? Skaidro eksperts

Raksta autors: Harijs Tučs, uzņēmuma "RB&B" ekobūvnieks

Šobrīd tirgū ir pieejami „eko” materiāli no koksnes, kas tiek līmēti ar poliuretāna jeb PUR līmēm. Poliuretānu ražošanā galvenā izejviela ir izocianāti. Izocianāti ir bīstama ķīmiska viela. Liela daļa izocianātu pat nelielās koncentrācijas jutīgiem cilvēkiem var izsaukt spēcīgas alerģiskas reakcijas, tai skaitā smagas elpošanas komplikācijas, un daļa izocianātu tiek uzskatīti par kancerogēnu vielu [1].

Starptautiskā ekomarķējuma organizācija „Natureplus e.V.” piešķir ekomarķējumu ilgtspējīgiem celtniecības produktiem, kas ir „pārbaudīti attiecībā uz veselību, vidi un funkcionalitāti”. Sertifikātus saņem arī produkti, kuru ražošanā izmantoti izocianāti. „Natureplus e.V.” to pamato ar siltumnīcefektu gāzu ietaupīšanu un ar to, ka sacietējis poliuretāns ir nekaitīgs, kā arī ar kokrūpniecības industrijas apgalvojumu, ka modernu koka māju bez izocianātiem vairs nevar uzcelt.

Cits viedoklis ir Vācijas būvbiologiem. Neibeiernes būvbioloģijas institūta (Institut für Baubiologie + Ökologie Neubeuern, IBN) pētījumā par izocianātiem un poliuretāniem [2] tiek secināts, ka, ja ņem vērā visas dzīves cikla fāzes, sākot no ražošanas līdz utilizācijai, tad produkti uz izocianātu bāzes nav ieteicami galvenokārt divu argumentu dēļ: pirmkārt, ražošanas procesā tiek izmantotas toksiskas un bīstamas ķīmiskas vielas un, otrkārt, nav datu par daudzo PUR piedevu (šķīdinātāju, liesmu slāpētāju, mīkstinātāju, stabilizatoru, biocīdu u. c.) kaitīgo ietekmi.

Izocianātu un PUR ražošana ir saistīta ar augsta riska tehnoloģijām, kur izmanto bīstamas ķīmiskas vielas, piemēram, hloru, etilēnoksīdu un fosgēnu (ķīmiskais ierocis). Arī paši izocianāti ir ļoti toksiski. 1984. gadā tie izraisīja lielu ķīmisko katastrofu ar 2500 līdz 5000 bojāgājušiem un vairāk nekā 200 000 ievainotiem. Ķīmiskās noplūdes notiek ne tiek rūpnīcās, bet arī transportēšanas laikā, piemēram, 90. gados notika septiņas smago kravas automašīnu avārijas ar izocianātu noplūdi. Augsta riska tehnoloģijas ir pakļautas kļūdām un tāpēc nevar garantēt 100 % iedzīvotāju un vides drošību. Turklāt runa ir par vielām, kurām vismaz būvniecības nozarē ir alternatīvas (skat. zemāk).

Būvniecības fāzē, ja tiek ievēroti atbilstoši drošības pasākumi, tad izocianāti paši par sevi nav problēma. To pašu varētu arī teikt ekspluatācijas fāzi, ja vien izocianātu produktu sastāvā nebūtu problemātisko piedevu, par kuru iespējamo kaitīgo ietekmi uz iedzīvotājiem nav pētījumu, kā arī nav zināma poliuretāna reakcija ūdens vai pelējuma radīto bojājumu gadījumā.

Būvmateriālu pircēji pārsvarā netiek informēti par ražošanas metodēm un ķīmiskajām piedevām. Klients domā, ka ir nopircis dabīgus un ekoloģiskus būvmateriālus no koksnes, bet negribot ir dabūjis plastmasas izstrādājumu.

1. piemērs: kokšķiedras plātnes

Kokšķiedras plātnes var ražot ar sauso vai mitro metodi. Izmantojot tradicionālo mitro metodi, ar tvaiku aktivizē kokā esošās saistvielas (lignīnu). Sintētiskās saistvielas nav nepieciešamas. Atsakoties no sintētiskām līmēm, viss ražošanas process ir pārskatāms, bez riska un atvieglo vēlāko utilizāciju.

Pielietojot sauso metodi, kokšķiedras salīmē ar poliuretāna (PUR) līmi, ko daži ražotāji sauc par PUR sveķiem. Atkarībā no ražotāja PUR sveķu daudzums svārstās aptuveni no 4 līdz 8 %. No tā izriet, ka augsta blīvuma plātnēs (piem. 250 kg/m3) PUR līmes daudzums ir no 10 līdz 20 kg/m3. Tā gan ir tikai viena desmitdaļa vai piektdaļa, salīdzinot ar „tīrām” PUR plātnēm, taču fakts paliek. Caurskatāmību apgrūtina tas, ka ražotāju izdotajos produkta aprakstos (Produktu vides deklarācijās, tehniskās datu lapas u.c.) ne vienmēr ir skaidri uzrādīti izmantoto līmju ķīmiskie nosaukumi, un daudzos gadījumos pietrūkst saprotamas procentu norādes izmantoto saistvielu daudzumam.

2. piemērs: elastīgās kokšķiedras loksnes

Elastīgo kokšķiedras plātņu ražošanā izmantotās saistvielas parasti ir no polietilēna (PE) un polipropilēna (PP), kas ir tīri ogļūdeņraži, un nevis hlora ķīmijas produkti. Tos piejauc kokšķiedrai un ar karstumu iekausē, iegūstot elastīgu saistvielu. Norādītie ķīmisko piedevu daudzumi, ja vien tie vispār tiek deklarēti, ir trūcīgi un svārstās no 4 līdz 8 %. Tas nozīmē, ka 100 mm biezas kokšķiedras loksnes sastāvā ar blīvumu 110 kg/m3 polietilēna un polipropilēna daudzums ir no 400 līdz 900 g/m2. Masas ziņā tas atbilst no 0,2 līdz 0,5 mm biezai polietilēna plēvei. Kā alternatīva tirgū ir pieejamas kokšķiedras loksnes, kur sintētisko saistvielu vietā izmanto kukurūzas cieti.

3. piemērs: OSB plātnes

Kokskaidas tiek sapresētas ar ķīmisku saistvielu palīdzību. Visbiežāk OSB plātņu ražošanā lieto karbamīda-formaldehīda (UF) un melamīna-karbamīda formaldehīda (MUF) sveķu līmes. Tā kā formaldehīda sveķi visu lietošanas laiku izdala formaldehīdu, tad tā saucamo “formaldehīdus nesaturošo” OSB plātņu ražošanā izmanto līmes uz izocianātu bāzes (polimēru difenilmetāndiizocianātu jeb PMDI). Izmantotais PMDI līmes daudzums ir robežās no 4 līdz 7 %. Parēķinot sanāk, ka OSB plātnēs ar blīvumu 640 kg/m3 PMDI līmes daudzums ir no 25 līdz 45 kg/m3. „Tīro” PUR paneļu blīvums ir 30– 35kg/m3.

4. piemērs: CLT paneļi

CLT paneļus ražo no krusteniski līmētiem dēļiem, izmantojot divu veidu līmes: poliuretāna (PUR) un / vai melamīna-karbamīda formaldehīda (MUF) sveķus. Formaldehīdus nesaturošo paneļu ražošanā izmanto tikai PUR līmi aptuveni 1% apmērā. Tātad, CLT panelī ar blīvumu 490 kg/m3 izmantotais līmes daudzums vienā m3 ir gandrīz 5 kg.

Secinājums

Pazeminoties prasībām veselīgiem un ilgtspējīgiem būvmateriāliem, zūd ticamība dabīgo būvmateriālu nozarei. Vai ir pieņemama bīstamu un daļēji kancerogēnu izejvielu izmantošana ilgtspējīgu produktu ražošanā? Klimata aizsardzības apsvērumu šaubas izraisa arī augsta riska tehnoloģiju izmantošana.

Alternatīvas produktiem uz izocianātu bāzes (avots: IBN)

Plātnes

• cementa-kokskaidu plātnes,
• plātnes no dēļiem, kas sastiprinātas ar bezdelīgastes veida savienojumu,
• ģipša šķiedru vai kartona plātnes,
• trīsslāņu plātne (ar PVA līmi),
• kokšķiedras plātnes (mitrā metode),
• mīkstās plātnes no liniem, kaņepēm u. c.,
• dēļu apšuvums, dēļu konstrukcijas.

Masīvkoka konstrukcijas

• masīvkoka plātnes bez līmes, stiprinājumi ar dībeļiem, naglām vai skrūvēm,
• klasiskā guļbaļķu būve u. tml.

Celtniecības putas

• mehāniski stiprinājumi (skrūves, naglas),
• aizdrīvēšana ar liniem, kaņepi, džutu u. c.,
• hermētiķi uz korķa bāzes.

Gatavais parkets

• skrūvēts,
• naglots vai
• peldošs parkets.

PUR līmes un lakas

• dabīgo sveķu līme,
• dabīgo sveķu lakas, vaski un eļļas,
• baltā līme (PVAC),
• kazeīna līme,
• neapstrādātas virsmas.

Avoti:

[1] Īsi par krāsām, lakām un līmēm. Rokasgrāmata pārdevējiem. Baltijas Vides forums, 2013. https://www.thinkbefore.eu/wp-content/uploads/2012/11/Rokasgramata-pardevejiem.pdf (21.03.2022.)
[2] Köhler, R. Isocyanate und Polyurethane. Untersuchungsbericht. Institut für Baubiologie + Ökologie Neubeuern, IBN. 2014. http://salus-gd.de/files/isocyanate-polyurethane.pdf (skat. 17.03.2022.)