Cik efektīvas un drošas ir tautas metodes cīņā ar sausu un piesārņotu gaisu mājoklī?

Vairāk nekā 70% Baltijas aptaujas respondentu piekrīt, ka sauss un piesārņots gaiss būtiski ietekmē cilvēka veselības stāvokli un pašsajūtu. Populārākā problēma, ar kuru saskārušies respondenti sausa un piesārņota gaisa ietekmē, ir sausa deguna gļotāda – to atzīmē 71% Latvijā, 80% Lietuvā un 87% Igaunijā. Ārsti norāda, ka sausa deguna gļotāda var pārtapt arī nopietnākās veselības problēmās, ja šī problēma netiek risināta.

Savukārt ar aizkritušu kaklu ir saskārušies 37% Lietuvas un 49% Latvijas un Igaunijas aptaujāto respondentu. Bieži vien tādi simptomi tiek uzskatīti par rudens vai ziemas saslimšanu laika apstākļu ietekmē, tomēr ir svarīgi pievērst šādām problēmām lielāku uzmanību un noskaidrot to patieso cēloni. Mazāk, bet tomēr daļa respondentu atbild, ka sausa gaisa ietekmē biežāk nākas slimot – tie ir 25% Latvijā, 20% Lietuvā un 15% Igaunijā.

Gaiss mājokļos pavisam noteikti ir jāmitrina un jāattīra, tomēr cilvēki par to bieži vien aizmirst vai pat nav aizdomājušies. Pavisam noteikti ir jāsāk ar to, ka tiek pārbaudīts un izmērīts gaisa piesārņojums un mitrums mājoklī. Taču, kā parāda veiktā aptauja, problēma sākas ar to, ka 61% aptaujāto Latvijā, 53% Lietuvā un 49% Igaunijā par gaisa piesārņojumu un gaisa mitrumu nav nedz interesējušies, nedz mērījuši gaisa kvalitāti mājoklī. Lai precīzi noteiktu gaisa mitrumu telpā, var izmantot higrometrus un psihometrus. Optimāls gaisa mitrums telpās, it īpaši tajās, kurās uzturas bērni, ir 40% līdz 60%. Nenoliedzami, sausa gaisa klātbūtni telpā var just arī bez šīm ierīcēm – āda kļūst sausa, elektrizējas mati un, no rīta pamostoties, rodas sausa kakla sajūta. Protams, par to signalizē arī dzīvnieku veselība un telpaugu stāvoklis.

Tomēr, pat saskaroties ar normai neatbilstošu gaisa mitrumu telpās, cilvēki lielākoties nepievērš uzmanību gaisa kvalitātei vai izvēlas izmantot daudz un dažādas "tautas metodes". 48% Latvijas, 44% Lietuvas un 51% Igaunijas aptaujāto respondentu izmanto "tautas metodes", lai gaisu telpās uzturētu tīru un pietiekoši mitru. Izteiktāk tas vērojams tieši sieviešu vidū – Lietuvā "tautas metodes" piekopj 51% sieviešu un 37% vīriešu, Latvijā 54% sieviešu un 43% vīriešu, Igaunijā 54% sieviešu un 48% vīriešu.

Ar ūdeni pildīti trauki

Tautā piekopta metode – uzlikt uz radiatoriem vai citām sildīšanas ierīcēm traukus ar ūdeni. Tomēr šāds risinājums nespēs aptver un mitrināt gaisu plašākā telpā. Visticamāk, ūdens diezgan ātri izžūs. Kā arī, ilglaicīgi uzturot šādus traukus, tie paliks netīri un bieži būs jātīra, ja telpās gaiss ir ļoti sauss.

Vairāk telpaugu

Nenoliedzami, ka telpaugi mitrina telpu, dod vairāk skābekļa un to vizuālais izskats telpu padara mājīgāku. Tomēr arī ar augiem ir jābūt uzmanīgiem. Augi mums bieži vien pasaka priekšā, kāds tad īsti ir gaisa stāvoklis telpā. Ja lapas paliek dzeltenas un augs ļoti ātri "noveco", tad tā ir norāde, ka telpā gaiss ir par sausu. Otra galējība ir pārāk bieža un pārmērīga augu laistīšana – tas var izraisīt pelējumu, kā rezultātā var rasties alerģiskas problēmas un gaiss telpā kļūs pārāk mitrs.

Gaisa mitrināšana ar tvaika palīdzību

Tautā piekopts mitrināt gaisu ar tējkannas palīdzību, tomēr šī metode nav droša, it īpaši, ja mājās uzturas bērni.

Grīdas uzkopšana

Apkures sezonas laikā, biežāk mazgājot grīdas, gaiss telpā kļūst mitrāks, tomēr arī šī metode būs īslaicīga un aizņems daudz laika, jo tas jādara regulāri.

Veļas žāvēšana

Lai mitrinātu gaisu, mēdz arī veļu žāvēt izkarinātā veidā. Tas spēs mitrināt gaisu, bet līdzīgi kā ar telpaugiem – pārāk biežas šādas darbības var radīt pelējumu vai pārāk mitru gaisu.

Samitrināti auduma gabali vai aizkari

Tautā ir iecienīti arī novietot mitrus auduma gabalus uz radiatoriem vai izvietot tos pāri visai telpai. Šis risinājums mitrina gaisu telpā, tomēr tas, līdzīgi kā citas metodes, aizņem daudz laika un nav īsti estētiski pieņemami. Aizkarus ir ieradums apsmidzināt ar ūdens strūklu, tomēr ziemas periodā tas nav īsti ieteicams aukstā laika dēļ.

Jāatzīst, ka tautā piekoptās metodes bieži vien var nonākt līdz otrai galējībai, kad mājas gaiss kļūst pārāk mitrs un rodas pelējums, kas arī ir ļoti bīstams cilvēka veselībai. Piekopt tautas metodes, lai mitrinātu un attīrītu gaisu iekštelpās, ir diezgan riskants un nepareizs lēmums, jo tas var radīt lielākus draudus veselībai, aizņemt daudz laika un noregulēt gaisa mitrumu nepareizā virzienā. Tā kā vairums no respondentiem piekopj "tautas metodes", lai mitrinātu un attīrītu gaisu, tikai 24% Lietuvā un 16% gan Latvijā, gan Igaunijā lieto gaisa mitrinātāju, lai telpā gaiss būtu pietiekoši mitrs un neradītu problēmas veselībai. Savukārt gaisa attīrītāju mājokļos lieto vēl niecīgāks procents no aptaujātajiem respondentiem – tie ir 6% Latvijā, 8% Lietuvā un 7% Igaunijā.

Tomēr gaisa mitrinātāji un gaisa attīrītāji ir labākais un ērtākais veids, kā rūpēties par savu un mājinieku labsajūtu.

Ierīces, kas rūpējas

Gaisa mitrinātāji spēj noregulēt un saglabāt mājoklī tādu mitruma līmenī, kāds ir nepieciešams. Vēlamais mitruma līmeņa procents novērš baktēriju, pelējuma rašanos un uzturēšanos mājās, tai skaitā, protams, arī elpošanu, padara daudz patīkamāku un galvenais – veselīgāku.

Savukārt gaisa attīrītāji ir lielisks palīgs cīņā ar dažādiem vīrusiem un alergēniem, kuri uzturas mājoklī kopā ar mums. Gaisa attīrītāji spēj samazināt arī dažādus citus piesārņojumus telpās, piemēram, ziedputekšņus, putekļus un mājdzīvnieku radītos alergēnus.

Aptaujas rezultāti liecina, ka cilvēki ir pārāk maz informēti par gaisa kvalitāti telpās un to, cik tā ir svarīga cilvēka veselības stāvoklim un pašsajūtai. Lielākoties cilvēki niezoša kakla, sausa deguna vai galvassāpju gadījumā lieto dažādus medikamentus un bieži vien pat ilglaicīgi. Tomēr vērtīgāk ir sākotnēji pārliecināties par to, vai ar gaisu, kurā mēs uzturamies, guļam, atpūšamies un no rīta mostamies, viss ir kārtībā un tas atbilst tām gaisa kvalitātēm, kas nenodara pāri mūsu labsajūtai un veselībai.

Aptauja tika veikta šā gada oktobrī, un tajā piedalījās 1008 Latvijas, 1009 Lietuvas un 1000 Igaunijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 60 gadiem.