Citās ūdenstilpēs ap Šlokenbekas ezeru piesārņojumu pagaidām nekonstatē; cēlonis vēl nav noskaidrots
Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve Jūlija Ņikitina aģentūru LETA informēja, ka, apsekojot Valguma ezeru, Kaņiera ezeru un Slocenes upi, vakar vakarā VVD inspektori zivju bojāeju nekonstatēja. Arī šorīt Ventspils vides pārvaldē nav ziņots par bojāgājušām zivīm šajās ūdenstilpēs.
Pagaidām joprojām nav noskaidrots konkrēts piesārņojuma avots, VVD rīcībā analīžu rezultātu nav un vēl nevar konstatēt konkrētu uzņēmumu. Uzņēmumu, kuri nodod savus neattīrītos notekūdeņus SIA "Tukuma ūdens", notekūdeņu kvalitātes analīzes tiek veiktas, skaidroja VVD pārstāve.
SIA "Tukuma ūdens" attīrīšanas iekārtām šodien uzstādīts ozonators, ar kura palīdzību iespējams ūdenskrātuvē nodrošināt papildu skābekļa pieplūdi un piesārņojuma neitralizēšanu, informēja Ņikitina.
Viņa skaidroja, ka SIA "Tukuma ūdens" attīrīšanas iekārtas nespēj attīrīt notekūdeņus līdz videi draudzīgai pakāpei, līdz ar to samazinājies skābekļa daudzums, ilgstošā laika periodā radot ūdenskrātuves zivju pakāpenisku bojāeju. Attīrīšanas iekārtām jāļauj atjaunoties, un tam nepieciešams laiks. Līdz ar to pagaidām tās strādā ne uz pilnu jaudu, un daļa piesārņotu notekūdeņu joprojām nokļūst ūdenskrātuvē, bet piesārņojuma ietekmes mazināšanai šodien uzstādīts ozonators.
Šodien Tukuma novada domē notiks sanāksme, kurā piedalīsies "Tukuma ūdens", uzņēmumi, kas ir notekūdeņu apsaimniekotāja klienti, domes pārstāvji un VVD Ventspils vides pārvaldes vadība. Šlokenbekas ūdenskrātuvē situāciju kontrolē VVD inspektori, informēja Ņikitina.
AS "Tukuma piens" pārstāve Rūta Grikmane aģentūru LETA informēja, ka uzņēmums nesniegs komentārus par šo vides piesārņojuma problēmu, līdz būs zināmi analīžu rezultāti. Viņa piebilda, ka "Tukuma piens" nav vienīgais uzņēmums, kura ūdeņi nonāk "Tukuma ūdens" attīrīšanas iekārtās.
Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede aģentūrai LETA apstiprināja, ka pagaidām pašvaldības rīcībā nav informācijas par piesārņojuma cēloni un SIA "Tukuma ūdens" pagaidām nav aizdomu par konkrētu uzņēmumu.
Viņa skaidroja, ka AS "Tukuma piens" nav vienīgais uzņēmums, kas pieslēdzies šīm attīrīšanas iekārtām, bet viens no lielākajiem. Otrs lielākais uzņēmums ir saldumu ražotājs un augļu un ogu pārstrādātājs SIA "Puratos Latvia". Tāpat "Tukuma ūdens" attīrīšanas ierīcēm ir pieslēgts liels skaits citu, mazāku, uzņēmumu, tostarp arī ķīmiskā tīrītava, taču, pēc "Tukuma ūdens" aplēsēm, šo uzņēmumu ūdeņi ir daudz mazākā apjomā, un teorētiski kopējā plūsmā tie sajaucas ar citu ūdeņiem un nevarētu radīt tāda apjoma kaitējumu, kāds konstatēts.
Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans, kurš ezera krastus apsekoja kopā ar vietējā laikraksta "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" žurnālistiem, atzina, ka pietrūkst vārdu, lai notikušo komentētu, vēsta šā laikraksta portāls "ntz.lv".
"Šajā situācijā ir noticis ļaunākais, no kā visvairāk baidījāmies. Noteikti aicināsim talkā Vides pārvaldi, lai saprastu, ko tālāk darīt. Un aicinām iedzīvotājus palīdzēt un ziņot par Slocenes upes krastā pamanītām caurulēm, izvadiem, no kurienes arī varētu upē ieplūst piesārņots ūdens. Slocenes upē tiks veiktas analīzes pa posmiem, lai analizētu piesārņojuma avotus," pauda Lukmans.
"Pirmais, ko pamanīju, - viss ūdens it kā vārās, un tikai pēc tam ieraudzīju beigtās zivis. Virs ezera bija kaiju mākonis, kas lasīja slāpstošās un jau noslāpušās zivis. Sagaidīju darba laiku un ziņoju Vides dienestam un nācu uz redakciju," tā otrdien, 7.jūlijā, "Neatkarīgo Tukuma Ziņu" redakcijā stāstīja tukumnieks Vairis Smirnovs, kas bija atbraucis uz Šlokenbekas Dzirnavu ezeru makšķerēt.
Savukārt iedzīvotāji ziņo, ka redzējuši piesārņota ūdens straumes Slocenē - ne tikai blakus esošajai AS "Tukuma piens" ražotnei, bet arī "Lauktehnikas" mikrorajonā, kur upes krastos atrodas vairāki uzņēmumi. Savukārt kāda sieviete telefoniski ziņoja par piesārņojumu un apgalvoja, ka nakts laikā savus ķimizēti netīros ūdeņus ar lielu šalti Slocenē ielaižot arī ķīmiskā tīrītava, raksta "ntz.lv".
Vietējam medijam Tukuma domes pārstāvji neoficiāli esot atzinuši, ka ūdens piesārņojums no vairākiem uzņēmumiem pārsniedzot normas, bet līdz šim tas lielas problēmas neesot radījis. Turklāt uzņēmēji neesot gatavi ieguldīt līdzekļus priekšatīrīšanas iekārtu izbūvē. Tas esot tik dārgs prieks, ka, piemēram, Pūrē dislocētais uzņēmums "Puratos Latvia" pat esot piedraudējis pārcelt savu ražotni uz Poliju, ja pašvaldība netiks galā ar uzņēmuma notekūdeņiem. Arī citi uzņēmēji esot līdzīgās domās, un iespējamais darbvietu trūkums sasaistot pašvaldībai rokas, raksta "ntz.lv".
Kā ziņots, saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, kur no ūdenstilpes izceltas jau četras tonnas beigtu zivju, Tukuma rajona prokuratūra sākusi kriminālprocesu un tā izmeklēšanu nodevusi Valsts policijas Tukuma iecirknim.
Valsts policijas (VP) Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieka palīdze Ieva Sietniece aģentūru LETA informēja, ka par šo piesārņojumu Tukuma rajona prokuratūra sākusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 102.panta - par zemes, mežu vai iekšējo ūdeņu (virszemes vai pazemes) piesārņošanu ar bīstamām vai citām kaitīgām vielām, materiāliem vai atkritumiem, piegružošanu vai citādu kaitīgu iedarbību uz tiem jebkādā veidā.
Varbūtējais likumā paredzētais sods ir atkarīgs no notikušā sekām. Ja ar to radīts būtisks kaitējums dabas videi, mantiskajām vai saimnieciskajām interesēm, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Savukārt, ja tas izraisījis smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem.
Iepriekš jau ziņots, ka Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, kur konstatēts ķīmiskais piesārņojums, bojāgājušo zivju skaits turpina augt. No ūdenstilpes izceltas nu jau četras tonnas beigtu zivju, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts vides dienesta (VVD) pārstāve Jūlija Ņikitina.
Viņa norādīja, ka joprojām no ezera tiek izcelti plauži, līņi, līdakas, zandarti un vīķes. Ķīmiskais piesārņojums ūdenī samazina skābekļa koncentrāciju, un šīs sugas ir īpaši jutīgas pret skābekļa trūkumu.
Plānots, ka pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "Bior" veiks zaudējumu aprēķināšanu.
Vakar VVD apsekojis arī tuvumā esošo Valguma ezeru un Slocenes upi, tomēr tur bojāgājušas zivis netika atrastas.
Ņikitina stāstīja, ka dati no uzņēmumiem, kuri caur SIA "Tukuma ūdens" attīra savus notekūdeņus, ir pieprasīti, kā arī VVD darbinieki šos uzņēmumus ir apmeklējis klātienē.
Vides pārvalde situāciju ūdenskrātuvē vērtē kā būtisku kaitējumu videi, uzsverot, ka piesārņojuma sekas saglabāsies ilgu laiku.
Kā norāda Ventspils reģionālās vides pārvaldes direktore Inguna Pļaviņa, kopš jūlija sākuma, kad pārvaldē tika saņemtas pirmās iedzīvotāju sūdzības, darbinieki veica pārbaudes "Tukuma ūdens" attīrīšanas iekārtās "Tīles", kā arī sazinājās ar šī notekūdeņu apsaimniekotāja klientiem - vairākiem ražošanas uzņēmumiem.
LETA
Foto: Joshame17/Flickr.com
