"Clean R": Atkritumu pārstrādē Latvijā joprojām ir brīvas nišas
Rīga, 21.jūn., LETA. Latvijā atkritumu pārstrādē joprojām ir brīvas nišas, un papildus plastmasas izstrādājumu pārstrādei varētu domāt arī par stikla pārstrādes uzņēmuma veidošanu, intervijā aģentūrai LETA sacīja atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics.
"Clean R" šogad plāno sākt būvēt plastmasu pārstrādes rūpnīcu, kam ir saņemts arī Eiropas Savienības līdzfinansējums. Rūpnīcā tiks pārstrādāti gandrīz visi plastmasas atkritumi, izņemot PET.
"Mēs runājam par plēvēm, HDPE iepakojumu, kurā visbiežāk ir pildīti šampūni un līdzīgas lietas, par polipropilēnu, kuru daudz izmanto jogurtu trauciņos un līdzīgos iepakojumos. Mūsu plāns ir divu gadu laikā rūpnīcu uzcelt un sākt pārstrādāt atkritumus granulās, kuras savukārt ražotāji tālāk var izmantot citu produktu gatavošanā," sacīja "Clean R" pārstāvis.
Kopējās investīcijas projektā ir 3,6 miljoni eiro, tostarp 35% veido Eiropas līdzfinansējums. Rūpnīcas jauda plānota apmēram 10 000 tonnu plastmasas atkritumu gadā.
Levics arī norādīja, ka domāts pārstrādāt ne tikai Latvijā savāktos plastmasas atkritumus, bet tos arī importēt. "Plastmasa - vienalga, vai tā ir PET, plēve vai cits veids - nav reģionāls produkts. Atkritumi ceļo pa visu pasauli, tādēļ mēs nerunājam tikai par Latvijā radīto atkritumu pārstrādi. Piemēram, rūpnīcā "PET Baltija" no pārstrādātā 90% ir importēti materiāli. Arī mēs primāri koncentrējamies uz vietējo materiālu, bet pilnībā ar to sevi nodrošināt nevarēsim, tādēļ izejvielas arī pirksim," sacīja "Clean R" pārstāvis.
Vienlaikus viņš uzsvēra, lai gan kopumā Eiropa ir pilna ar pārstrādes rūpnīcām, Baltijā to trūkst, piemēram, viens virziens ir saistīts ar stikla pārstrādi.
"Igaunijā pašlaik ir viena no mums tuvākajām stikla pārstrādes iekārtām, bet domāju, ka arī Latvijā kāds no nozares spēlētājiem varētu iet stikla virzienā. Tāda rūpnīca būtu vajadzīga arī Latvijā. Es nedomāju, ka Latvijā ir vērts kaut ko darīt ar papīra pārstrādi, jo Klaipēdas rūpnīca var pārstrādāt visu Baltijas un droši vien vēl pusi Polijas materiāla. Līdz ar to veidot vēl vienu pārstrādes uzņēmumu nav ekonomiskā seguma. Tuvojoties stingrāko ES normu termiņiem, aktuālākas noteikti kļūs arī nišas ražotnes, kuras pašlaik vēl īsti neatmaksājas," minēja Levics.
Kā piemēru viņš minēja dažādu polimēru materiālu sakausējumus. Līdz šim Latvijā ir bijuši eksperimenti ar jumta dakstiņu ražošanu no polimēriem, taču tas izrādījās dārgāk nekā māla dakstiņu ražošana.
"Taču, ja finansiāli tiks stimulēta polimēru pārstrāde, tad kritīsies arī šādu izstrādājumu gala cena. Piemēram, daudzi ir redzējuši, ka ārzemēs pludmalēs celiņi tiek veidoti nevis no koka, bet plastmasas dēļiem. Koka dēlītis maksā lētāk. Taču, ja izejmateriāls ir atkritumi un par to pārstrādi vēl piemaksā, tad jau veidojas cits biznesa modelis. Tas ir virziens, uz kuru būs jāiet, lai nonāktu pie maksimāli pārstrādāta atkritumu apmēra," uzsvēra Levics.
"Clean R" pieder holdingkompānijai SIA "Vides investīcijas". Pērn uzņēmums strādāja ar 31,95 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,4% mazāks nekā iepriekšējā gadā, bet peļņa pieauga par 16,3% un bija 1,958 miljoni eiro.
Pilnu interviju lasiet: http://www.leta.lv/plus/133EE87F-E5B5-6171-60A0-74305BF9959E/
