Kamīns ar Mežaparka kolorītu
Pirmais solis projekta īstenošanā bija mājas apmeklējums, - kamīnmeistars apskatīja pasūtītāja norādīto kamīna vietu pie skursteņa un izvērtēja telpu kopumā. Zinot mājas konceptu, meistaram bija vieglāk iztēloties kamīna dizainu. Mājā ir saglabātas vecas koka kāpnes, bet interjers papildināts ar jaunām koka detaļām – dažās vietās, arī pie kamīna nākamās atrašanās vietas, izveidotas koka kolonnas visā telpas augstumā. Tāpēc arī kamīna dizainā tika iekļauts koks, kas sasaucas ar telpas interjeru. Otrs materiāls kamīna apdarē ir akmens – dabīgs marmors, kas speciāli tika piemeklēts koka detaļām līdzīgā tonī.
Otrais solis bija kamīna skiču zīmēšana un pasūtītāja akcepta saņemšana. Kamīns daudz labāk izskatās telpā nevis tad, kad ielikts kā mēbele tam paredzētajā stūrī, bet gan, kad ir organiski un funkcionāli iekļauts tajā. Šajā gadījumā tika izveidots plaukts gandrīz visas blakusesošās sienas garumā. Maksimālais efekts tika panākts, šo plauktu savienojot ar telpas stūra kolonnu, kas vēl vairāk akcentēja to, ka kamīns ir "ieaudzis" telpā, it kā tas tur vienmēr būtu bijis – un tas jau pasvītro meistara profesionalitāti. Plaukts veiksmīgi aizpilda telpas daļu pie kamīna un kalpo dažādu lietu izvietošanai – interjera priekšmetu, dekoru, sērkociņu - izvietošanai. Tas ir veidots no līmēta ozolkoka. Netika izmantots masīvs koks, jo temperatūras un mitruma ietekmē tam ir tendence vērpties un "staigāt". Tika ņemtas vērā ļoti daudzas telpas nianses – kur kamīna kompozīciju nobeigt, bet kur to paplašināt vēl vairāk. Kamīna priekšējā daļā ir izveidots plaukts no marmora - viens no elementiem kopējā kamīna dizainā, taču tas pilda arī praktisku funkciju – kalpo kā aizsargs, lai pelni nenonāk uz grīdas. Uz tā ir viegli savākt gan malkas izdeguļus, gan pelnus. Plaukts ar nodomu tika pacelts virs zemes līdz klona līnijai (40 cm, kas ir optimāls risinājums telpā ar 280 cm augstiem griestiem), lai būtu iespēja zem tā uzglabāt malku. Kamīna daļas tika proporcionāli sadalītas augstuma līmeņos, lai to būtu ērti lietot. Apakšējais plaukts atstāts 40 cm no zemes, bet augšējais plaukts - 120 cm augstumā, un tas ir parocīgi gan plaukta, gan arī kurtuves lietošanai, arī kamīna augšējā daļa vizuāli kļuvusi vieglāka. Māja uzcelta samērā sen, pagājušā gadsimta sākumā, un skurstenis jau ir savu laiku nokalpojis. Tāpēc tajā tika ielikta metāliska čaula – viensienas dūmenis, kas tika salikts no moduļiem. Tas rada drošību, ka no skursteņa neizleks dzirkstele un neradīs ugunsgrēku. Skursteni ierīko reizē ar kamīna apakšējās daļas un kurtuves mūrēšanu. Kamīnā ir izveidota šamota ķieģeļu kurtuve (sienas ir 11, 5 cm biezas). Tā iekšienē izmantots ugunsdrošs materiāls – izolants (speciāla vate ar foliju), kas nodrošina, lai karstums no kurtuves un dūmvada nevirzās uz mājas sienām, bet gan uz telpu. Kamīna augšējā daļa ir izolēta, pie tās droši var pieskarties, nebaidoties apdedzināties. Tā ir sadalīta divos līmeņos (katrs 1 m augsts), starp kuriem ir atstāta 8 cm sprauga - tur ievietoti ventilācijas sietiņi, pa kuriem telpā izplūst karstais gaiss. Pasūtītājs vēlējās, lai uguns mājās būtu pēc iespējas dabīgākā veidā, - tā nav ielikta metāla čaulā, bet gan šamota ķieģeļu kurtuvē, kas ir senlaicīgs, dabīgs materiāls. Uguns ir atstāta pilnīgi atklāta. Augstākai ugunsdrošībai varētu izmantot speciālus rāmjus ar ugunsizturīgo stiklu (lai dzirkstele neizkrīt uz grīdas un nesabojā parketu un lai pasargātu bērnus no uguns). Kamīna izmaksas veidojas no izmantotajiem materiāliem un sarežģītības pakāpes. Ņemot vērā to, ka kamīna augšējā daļā ir kapars, tas ievērojami sadārdzināja cenu. Kopumā darbs un materiāli izmaksāja 4, 5 tūkstošus latu. Autore Vera Zajeca Raksts veidots sadarbībā ar kamīnmeistaru, firmas Aprise īpašnieku Ēriku Čodaru Foto no Aprises arhīva
