"Colliers": Notikumi Ukrainā var izraisīt Krievijas nekustamā īpašuma investoru aktivitātes kritumu vai - gluži pretēji - lielu naudas pieplūdumu Latvijā
Patlaban vērojams liels Krievijas nekustamā īpašuma investoru uztraukums par notikumu attīstību Krievijā un Ukrainā, kas nenoliedzami atstās iespaidu arī uz Latvijas īpašumu tirgu, šodien Baltijas nekustamo īpašumu tirgus pārskata prezentācijā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers International" ("Colliers") vadītājs Latvijā Deniss Kairāns.
"Ir iespējami divi scenāriji - vai nu Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas un citu NVS valstu investīciju plūsma pieklusīs, vai arī gluži pretēji - gaidāms liela naudas daudzuma pieplūdums, jo investori var sākt meklēt drošas vietas, kur investēt," skaidroja Kairāns.
Kopējais investīciju apjoms komercīpašumos Latvijā 2013.gadā sasniedzis vairāk nekā 331,5 miljonus eiro, kas gandrīz divreiz pārsniedz 2012.gada investīciju apjomu Latvijā - 176 miljonus eiro, teikts "Colliers" tirgus pārskatā. Šajā investīciju apjomā iekļauti komercobjekti, attīstības objekti un zemesgabali ar pārdošanas cenu virs 0,4 miljoniem eiro.
Kairāns norādīja, ka pērn kopumā Austrumeiropas reģionā nekustamā īpašuma darījumu apjoms bija aptuveni desmit miljardi eiro, no tiem 6,6% ir Baltijā noslēgtie darījumi. Lielākā daļa darījumu noslēgti Krievijā (44%), Polijā (30%) un Čehijā (10%).
"Pārsteidzoši pozitīvi vērtējams tas, ka investīciju darījumu apjoms Baltijā pārspēj tādas reģiona valstis kā Ungārija (2,5%), Slovākija (2,1%), Rumānija (1,8%) un Horvātija (1,4%)," uzsvēra Kairāns.
Šādu investīciju pieaugumu komercnekustamajā īpašumā sekmējusi Baltijas reģiona attīstība kopumā, Latvijas ekonomikas atveseļošanās un investoru interese diversificēt savus īpašumu portfeļus, norādīts "Colliers" pārskatā.
"Patlaban investori meklē objektus, kuri rada naudas plūsmu, taču piedāvājumā šādu objektu trūkst. Ja arī kāds no šādiem objektiem parādās piedāvājumā, par to tiek prasīta neadekvāti augsta cena," komentēja Kairāns.
Līdz ar to patlaban ir iespēja jauno projektu attīstībai, taču attīstītāju aktivitāte ir ļoti zema, norādīja Kairāns. Piemēram, Viļņā patlaban ir pieteikti 10-15 jaunu biroju ēku projekti, kurus plānots pabeigt līdz 2015.gadam, Tallinā to ir nedaudz mazāk, taču Rīgā ir tikai trīs jaunu biroja ēku projekti.
Kā ziņots, svētdien Krimā notikušajā referendumā tā dalībnieki nobalsoja par pussalas pievienošanu Krievijai. 18.martā Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krimas, kā arī Sevastopoles pašpasludinātie līderi parakstīja līgumu par Ukrainai piederošās pussalas aneksiju.
Eiropas Savienība (ES) un ASV referendumu neatzīst un 17.martā vērsa sankcijas pret Krievijas un Krimas amatpersonām, kuras tiek vainotas Ukrainas krīzē. ES ārlietu ministri vienojās par sankcijām pret 21 Krievijas un Krimas amatpersonu, kas tiek vainotas Ukrainas krīzē. Savukārt ASV sankcijas vērstas pret vairākām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem, reaģējot uz centieniem anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Saskaņā ar atsevišķu ASV prezidenta Baraka Obamas rīkojumu sankcijas noteiktas arī bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un viņa padomniekam.
Krievijas prezidenta Putina ārpolitikas padomnieks Jurijs Ušakovs norādījis, ka Maskava ES un ASV piemērotās sankcijas uztver ar sarkasmu un ironiju. Putina padomnieks atteicies atklāt, vai Krievija gatavojas atbildēt uz sankcijām ar līdzīgiem pasākumiem pret Rietumiem.
Rīga, 19.marts, NOZARE.LV.
Foto:floridarealestatelicensing.net91/Flickr
