CSP: 2. ceturksnī būvniecības produkcijas apjoms palielinājās par 15,4 %
2023. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2022. gada 2. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms [1] pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 15,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Būvniecības apjoms pieauga ēku būvniecībā – par 21,7 %, specializētajos būvdarbos – par 21,1 % un inženierbūvniecībā – par 0,9 %.
Būvniecības produkcijas apjoma pieaugums bija visās specializēto būvdarbu jomās: ēku nojaukšanā un būvlaukumu sagatavošanā – par 35,4 %, citos specializētos būvdarbos (jumtu segumu klāšana un citur neklasificēti darbi) – par 28,5 %, elektroinstalācijas ierīkošanā, cauruļvadu uzstādīšanā un citās līdzīgās darbībās – par 19,4 % un būvdarbu pabeigšanas darbos (apmetēju, galdnieku, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi) – par 16,9 %.
Inženierbūvniecības apjoma kāpumu noteica pieaugums pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā – par 10,2 % un pārējā inženierbūvniecībā (hidrotehnisko objektu būvniecība un citur neklasificētā inženierbūvniecība) – par 40,9 %. Ceļu un dzelzceļu būvniecībā bija kritums par 6,5 %, tai skaitā ceļu un maģistrāļu būvniecībā – par 11,9 % un tiltu un tuneļu būvniecībā – par 5,5 %.
2023. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2022. gada 1. pusgadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 16,1 %. Ēku būvniecībā – par 23,2 %, specializētajos būvdarbos – par 17,5 % un inženierbūvniecībā – par 2,6 %.
2023. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 1. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 5,2 %. Gan ēku būvniecība, gan inženierbūvniecība samazinājās par 5,3 %, savukārt specializētie būvdarbi palielinājās par 1,8 %.
Būvniecības produkcijas apjoma indekss (2015=100)
Būvniecības produkcijas apjoma pārmaiņas (%, salīdzināmajās cenās)
Izsniegtās būvatļaujas [2]
2023. gada 2. ceturksnī izsniegtas 864 būvatļaujas dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai par kopējo platību 245 tūkst. kvadrātmetru. Tas ir par 127 būvatļaujām mazāk, bet par 5 tūkst. kvadrātmetru lielāku paredzamo platību nekā 2022. gada 2. ceturksnī.
Jaunbūvēm izsniegtas 697 būvatļaujas ar paredzamo platību 199 tūkst. kvadrātmetru (par 123 būvatļaujām mazāk, bet par 9 tūkst. kvadrātmetru lielāku paredzamo platību nekā gadu iepriekš). Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības uzsākšanai izsniegtas 593 būvatļaujas (paredzamā platība ir 124 tūkst. kvadrātmetru).
Nedzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegtas 240 būvatļaujas par kopējo platību 136 tūkst. kvadrātmetru (par 134 būvatļaujām mazāk un par 86 tūkst. kvadrātmetru mazāku paredzamo platību nekā 2022. gada 2. ceturksnī), tai skaitā jaunajai būvniecībai – 178 būvatļaujas par paredzamo platību 90 tūkst. kvadrātmetru. Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegtas 76 būvatļaujas par kopējo platību 96 tūkst. kvadrātmetru, no tām 51 būvatļauja – jaunbūvēm par kopējo platību 57 tūkst. kvadrātmetru.
Plašāka informācija par būvniecības produkcijas indeksiem un izdotajām būvatļaujām ēku būvniecībai ir pieejama oficiālās statistikas portālā sadaļā „Būvniecība un nekustamais īpašums”.
Metodoloģiskie skaidrojumi
[1] Uzņēmumu saviem spēkiem veiktie būvdarbi, ieskaitot ārpus Latvijas veiktos darbus.
[2] Sākot ar 2014. gada 4. ceturksni būvniecības statistikā termins „izsniegtās būvatļaujas” raksturo izdarīto atzīmi būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.
