CSP: 2022. gadā par 2,8 % mazāks energoresursu patēriņš

Kopējais energoresursu patēriņš [1] 2022. gadā bija 187,5 petadžouli (PJ), kas ir par 2,8 % mazāk nekā 2021. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Energoresursu patēriņš Latvijā, 1990.–2022. gadā (petadžoulos)

Saules elektrostacijās saražotā elektroenerģija palielinājās gandrīz piecas reizes

Primārās elektroenerģijas ražošana hidroelektrostacijās, vēja elektrostacijās, saules elektrostacijās un saules mikroģeneratoros palielinājās par 4,4 % (par 125 GWh), salīdzinot ar 2021. gadu. Saules elektrostacijās saražotā elektroenerģija palielinājās 4,9 reizes (par 34 GWh), vēja elektrostacijās – par 34,8 % (par 49 GWh), bet hidroelektrostacijās tikai par 1,6 % (par 42 GWh). Kopā hidroelektrostacijas, vēja elektrostacijas un saules elektrostacijas un mikroģeneratori saražoja 2 981 GWh, attiecīgi 2 750 GWh, 190 GWh un 41 GWh .

AER īpatsvars kopējā patēriņā bija 43,3 %

Galvenie atjaunojamie energoresursu (AER) veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. Līdzīgi kā iepriekšējos gados, samazinoties dabasgāzes patēriņa īpatsvaram, AER īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā turpina palielināties – 2022. gadā par 2,1 procentpunktu, sasniedzot 43,3 %.

Dabasgāzes kopējais patēriņš samazinājies par 28,2 %

Dabasgāzes kopējais patēriņš pērn samazinājās par 28,2 % salīdzinājumā ar 2021. gadu. Tās īpatsvars kopējā patēriņā bija 15,5 %, kas ir par 5,5 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Desmit gadu laikā dabasgāzes kopējais patēriņš sarucis par 42,2 % (par 21,2 PJ), un tā īpatsvars samazinājies par 11,4 procentpunktiem.

Naftas produktu īpatsvars kopējā patēriņā pērn bija 35,3 % un pārējo energoresursu – 5,9 %. Vienlaicīgi kurināmās koksnes patēriņa īpatsvars desmit gadu laikā palielinājās par 6,5 procentpunktiem un pagājušajā gadā veidoja 34,9 %. 2022. gadā salīdzinājumā ar gadu iepriekš saražotās kurināmās koksnes daudzums palielinājās par 10 % (par 10,0 PJ), savukārt samazinājās koksnes produktu imports (par 45 %) un eksports (par 20 %). Importa samazinājums ir skaidrojams ar to, ka sankciju dēļ vairs netiek importēta produkcija no Baltkrievijas un Krievijas, bet eksporta samazinājums – vietējā tirgus pieprasījuma pieauguma dēļ.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas AER izmantošanas veicināšanas vispārējam mērķim – līdz 2025. gadam sasniegt no AER saražotās enerģijas īpatsvaru 44,3 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā [2[. Latvijā ir trešais augstākais AER īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā (ES), 2021. gadā tas bija 42,1 % (ES – vidēji 21,8 %). Latvijai jānodrošina, ka līdz 2030. gadam 14 % no transportā patērētās enerģijas ir atjaunīgā. 2021. gadā Latvijā AER patēriņa īpatsvars transportā bija 6,4 %, ES – vidēji 9,1 %.

Kurināmās šķeldas patēriņš siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai pārveidošanas sektorā pārsniedzis dabasgāzes patēriņu

Pārveidošanas sektorā [3] 2022. gadā patērēja 43,1 PJ energoresursu un saražoja 35 PJ enerģijas (no tās 27,8 PJ siltumenerģijas un 7,2 PJ elektroenerģijas), kas ir par 16,5 % mazāk salīdzinājumā ar 2021. gadu. Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai Latvijā pārsvarā izmantoja fosilo energoresursu – dabasgāzi, kuras īpatsvars pārveidošanas sektorā pakāpeniski samazinās: 2013. gadā – 69,8 %, 2021. gadā 47,7 % un 2022. gadā – 36,6 %, kas pirmoreiz bija mazāks par kurināmās šķeldas īpatsvaru (52,8 %). Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā patērēto AER īpatsvars pieaudzis par 19,5 procentpunktiem un 2022. gadā sasniedza 61,1 %. Tas ir svarīgs rādītājs, ņemot vērā, ka AER, kurus izmanto pārveidošanas sektorā, ir vietējie energoresursi: kurināmā koksne, biogāze un cita biomasa. Energoresursu patēriņš pārveidošanas sektorā salīdzinājumā ar 2021. gadu ievērojami palielinājās dīzeļdegvielai (par 783 TJ) un sašķidrinātajai naftas gāzei (par 39 TJ), krasi ietekmējot kopējo naftas produktu patēriņa pieaugumu pārveidošanas sektorā – 7,8 reizes. Savukārt samazinājās patēriņš citai biogāzei (par 401 TJ) un malkai (par 181 TJ).

Energoresursu patēriņa izmaiņas 2022. gadā, salīdzinot ar 2021. gadu (%)

Lielākie energoresursu patērētāji – transports

Energoresursu galapatēriņš 2022. gadā bija 171,4 PJ, kas ir par 1,9 % mazāk nekā 2021. gadā. Desmit gadu laikā nav novērotas būtiskas izmaiņas energoresursu galapatēriņā. Lielākie energoresursu patērētāji pērn bija transports, kas patērēja 49,9 PJ  jeb 29,1 % no galapatēriņa, mājsaimniecības – 48,1 PJ jeb 28,0 % un rūpniecība – 41,1 PJ jeb 24,0 %. Salīdzinot ar 2021. gadu, energoresursu galapatēriņa samazinājums ir vērojams lielākajā daļā nozaru, savukārt energoresursu patēriņa pieaugums ir specializēto būvdarbu un zivsaimniecības nozarēs (attiecīgi par 41,0 % un par 22,7 %).

Dīzeļdegvielas patēriņš saglabājies iepriekšējā gada līmenī, benzīna patēriņš samazinājies par 14,5 %

2022. gadā degvielas patēriņš transportā salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājies tikai par 0,6 %, bet piecu gadu laikā samazinājies par 4,0 % jeb par 2,1 PJ. Energoresursu patēriņš transportā 2022. gadā bija 49,9 PJ (2021. gadā 49.6 PJ). Dīzeļdegviela ir galvenais transportā izmantotais energoresurss. 2022. gadā salīdzinājumā ar 2021. gadu tās patēriņš transportā saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Piecu gadu laikā dīzeļdegvielas patēriņš transportā ir palielinājies par 1,3 % (par 436 TJ). Savukārt auto benzīna patēriņš piecu gadu laikā ir samazinājies par 25,9 % un 2022. gadā bija 6 PJ, kas ir par 14,5 % mazāk nekā 2021. gadā. Beidzoties pandēmijai un ceļojumu ierobežojumiem, vislielākais pieaugums patēriņam transporta sektorā bija petrolejas veida reaktīvajai degvielai, kas salīdzinājumā ar 2021. gadu palielinājusies par 83,8 % jeb 2,8 PJ.

Elektroenerģijas patēriņš transportā 2022. gadā bija 365 TJ, kas ir par 4,0 % vairāk nekā 2021. gadā (351 TJ) un 7,7 % vairāk nekā 2020. gadā (339 TJ). 2022. gadā elektroenerģijas patēriņš cauruļvadu transportā bija par 3 TJ jeb 27,3 % mazāks nekā 2021. gadā un par 46,7 % (par 7 TJ) mazāks nekā 2020. gadā. Savukārt elektroenerģijas patēriņa pieaugums 2022. gadā bija autotransportā – par 133 TJ, kas ir par 27,9 % vairāk nekā 2021. gadā un par 35,7 % vairāk nekā 2020. gadā (98 TJ), bet dzelzceļa transportā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājies par 12 TJ jeb 5,1 % un salīdzinājumā ar 2020. gadu samazinājies par 2 TJ jeb 0,9 %.

Lielākais energoresursu patēriņš bija koksnes, koka, korķu izstrādājumu ražošanas nozarē

Desmit gadu laikā energoresursu patēriņš rūpniecībā pieauga par 5,3 PJ jeb 14,8 %, bet salīdzinājumā ar 2021. gadu samazinājās par 0,1 PJ jeb 0,3 %, 2022. gadā veidojot 41,1 PJ. Lielākais energoresursu patēriņš pērn bija koksnes, koka, korķu izstrādājumu ražošanas nozarē – 23,6 PJ jeb 57,5 % no energoresursu patēriņa rūpniecībā. Pēdējo piecu gadu laikā naftas produktu patēriņš rūpniecībā palielinājies par 10,4 %. Energoresursu gala patēriņš būvniecības nozarē 2022. gadā bija 3,8 PJ, kas ir par 6,6 % mazāk nekā 2021. gadā (4,1 PJ).  

Energoresursu galapatēriņš rūpniecībā Latvijā, 2005.–2022. gadā (petadžoulos)

Metodoloģiskie skaidrojumi

[1] Kopējais energoresursu patēriņš ietver energoresursu patēriņu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā (pārveidošanas sektors), un galapatēriņu, kas ietver visas tautsaimniecības nozares, kā arī mājsaimniecības.

[2] Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.–2030. gadam.

[3] Pārveidošanas sektors ietver patērēto energoresursu apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un pārdošanai.